Skrīveru dzelzceļa stacijas dzimšanas diena
Pagājušās nedēļas izskaņā Skrīveru dzelzceļa stacijas laukumā notika stacijas jubilejai veltīts pasākums “No Remershofas līdz Skrīveriem 160 gadu garumā”. Tajā pulcējās gan vietējie, gan ciemiņi no kaimiņu novadiem, kurus savā starpā saista dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils.
Ap diviem simtiem dzimšanas dienas viesu klausījās pūtēju orķestra no Madlienas un skrīverieša Jāņa Jansona vadītā “Skrīveru taurētāja” atraktīvajā muzicēšanā, varēja dejot līdzi Hāgenskalna muzikantu ziņģēm vai Skrīveru kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvam “Dzēse”.
Radās, pateicoties Jaunjelgavai
Svētkos piedalījās un interesantus faktus par dzelzceļu stāstīja Skrīveru, Aizkraukles un Kokneses staciju priekšnieks jaunjelgavietis Eduards Kaļķis. Viņš teic, ka svētku rīkošana ir laba iespēja apdzīvot šogad pēc remonta sabiedrības lietošanā nodoto Skrīveru stacijas laukumu. Tā kā dzimšanas diena ir laiks, kad ieskatāmies vēsturē, Skrīveru vēsture visnotaļ tiešā veidā saistīta ar dzelzceļa staciju, kas sākotnēji bija būvēta, lai nodrošinātu transporta vajadzības Daugavas pretējā pusē esošajai Jaunjelgavai. Mūsdienās aktīvās dzelzceļa stacijas aizsargā dažādi Ministru kabineta noteikumi, kas līdz šim stingri noteica kārtību, kādā jāpiesakās ēku un apkārtnes teritoriju fotografēšanas atļaujas saņemšanai. Pateicoties tam, ka nesen šie noteikumi kļuvuši “vaļīgāki”, staciju apkārtne pamazām varētu kļūt par labu vietu kultūras pasākumiem. “Dzelzceļš mainās, un staciju pieejamība un atvērtība kļūs lielāka,” saka E. Kaļķis.
Pietrūkst tējas un šokolādes
Pasākuma apmeklētāja Sandra Lipska no Krapes pagasta teic, ka draudzīgas attiecības ar dzelzceļu, konkrēti Skrīveru staciju, ir no 70. gadiem, kad uz šejieni brauca no Viļāniem. Mūsdienās vilcienu kā transporta līdzekli izvēlas retāk. “Man ļoti patīk laiks, ko pavadu vilciena vagonā. Pasaule kā apstājas, neko nevaru ietekmēt, vienkārši sēžu un gaidu savu staciju. Tajā laikā var lasīt, adīt vai vienkārši ļauties plūsmai. Patika, kad tālajos, piemēram, Maskavas, vilcienos pa vagoniem staigāja cilvēki, kas piedāvāja iegādāties šokolādītes, varēja nopirkt tēju. Tā man šobrīd pietrūkst kā pasažierei.”
Stacijā noskaidroja attiecības
Aizkrauklietis Pēteris Kirilovs ir bijušais dzelzceļnieks. Jubilejas pasākumā viņu nevarēja neievērot. Garām, sirmām ūsām, smalki rūtotā vestē, kuras pogcaurumā iekārta pulksteņa ķēde, cepurē ar nagu un spieķi, apaļām brillēm zelta rāmī, rūtainām garām zeķēm un gaiši brūnos pusgaros zābakos. Pēteris biežāk redzams tvīda braucienos, bet kā bijušais dzelzceļnieks atbraucis uz Skrīveriem. Jaunībā mācījies Rīgas 11. dzelzceļa skolā par tvaika un dīzeļa lokomotīvju mašīnista palīgu. Viņa jaunībā lokomotīves uz priekšu dzina, dedzinot mazutu. Pēc skolas uz dzelzceļa nostrādājis neilgu laiku, bija iespēja strādāt uz tolaik labākās — “L” sērijas — lokomotīves, sauktu par “elku”. Pēc gada iesaukts dienestā Padomju armijā. Vēlāk strādājis uz tvaika lokomotīves, kura gan uz priekšu neripoja — to izmantoja kā apkures katlu dzelzsbetona rūpnīcai. Par Skrīveru staciju Pēteris teic — jaukas atmiņas no 60. gadiem. “Skrīveros bija populāras ballītes, kurās sabrauca no Ķeguma, Lielvārdes, Jumpravas, Aizkraukles, Kokneses. Stacija bija tā vieta, kur mēs pēc ballītēm “villojāmies” — noskaidrojām attiecības, dalījām meitenes.”
Tā kā aicinājumā uz svētkiem bija teikts — ierasties tērpos, kādi bija no 1861. gada līdz mūsdienām, elegantās drēbēs bija tērpušies vairāki viesi. Iveta Lubāniete rotājusies ar pagājušā gadsimta sākumam raksturīgu rokassomiņu, cepuri un tumši zaļu mēteli. Kontrastam starp viesiem bija arī padomju laikam raksturīgāki tēli: Lidija Audijāne — vatenī, ausainē, filca zābakos un rokās no diegiem austs tīkliņš, kurā vīdēja dažas avīzē ietītas preces.
Uzziņa. ◆ Skrīveru stacijas agrākais nosaukums bija Remershofa.
◆ Tā atklāta 1861. gadā uz Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijas.
◆ Stacijā ierīkots plaši izvērsts sliežu ceļu tīkls, lokomotīvju apgriešanās trīsstūris un vagonu griezulis.
◆ Pirmā pasaules kara gados stacijas ēka nopostīta.
◆ 1923. gadā pēc arhitekta J. Neijas projekta uzbūvēta jaunā stacijas ēka.
◆ Otrā pasaules kara gados stacijas ēka smagi cieta, tās vietā 1951. gadā uzcelta jauna celtne.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra