Vērts redzēt. Līgatne — vieta, kur apstājies laiks
Vasaras izskaņa iekrāso koku lapas, un daba gatavojas tā sauktajam zelta rudenim. Iegājies, ka rudens krāsu bagātību baudīšanas populārākā vieta ir Sigulda, kur dziļā Gaujas senleja visā krāšņumā atklājas gan no pašas Siguldas, gan no Turaidas pilskalna, gan Krimuldas puses. Mazliet ēnā uz šī fona paliek netālu esošā Līgatne.
Taču ainavu bagātība Līgatnes pusē nebūt nav trūcīgāka. Līgatnes savdabību veido vairāki faktori. Tostarp Gaujas un Līgatnes upītes sateka, smilšakmens klinšu atsegumi un apkārtnes reljefa formu daudzveidība. Jā, Līgatnē nav senas pilis, taču ir unikālā papīrfabrikas apbūve — Eiropas nozīmes strādnieku ciemata pilsētbūvniecības paraugs, kas 2011. gadā atzīts par Latvijas uzvarētāju konkursā “Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi”. Ir Gaujas krastā vairāk nekā 5 km garumā ierīkotās dabas takas ar voljeros vērojamiem Latvijas faunai raksturīgajiem savvaļas dzīvniekiem un putniem. Ir pārceltuve pār Gauju, kas visā Baltijā īpaša ar to, ka ir vienīgā, kur uz laivām balstīta prāmja kustību nodrošina upes straume. Ir zvejniecības aroda muzejs, vīna darītava un karošu darbnīca, kā arī vēl citi objekti brīvdienu pavadīšanai.
Līgatnes savdabība aizrauj. Mazajā pilsētiņā piezogas sajūta, ka laiks te ir apstājies. Lai gan senās “Handfabrik” (roku darba fabrika), kā arī vēlākās Vidusfabrikas ēkas stāv tukšas un diezgan nožēlojamas, Rīgas kalnā izvietotais papīrfabrikas strādnieku ciemats un pilsētiņas vēsturiskais centrs dzīvo savu īpašu dzīvi un izstaro īpašu auru. Mazās Līgatnes upītes ūdeņi jautri čalo zem cauri teju diviem gadu simteņiem izdzīvojušajām fabrikas slūžām un viesus gaida vairākas interesantas ēstuves.
Līgatnes papīrfabrikā XIX gadsimta beigās ražotie papīri bija slaveni ar savu kvalitāti visā cariskajā Krievijā un nereti tika godalgoti rūpniecības izstādēs. Starp fabrikas īpašniekiem bijis arī angļu izcelsmes komersants Džons Viljams Armitsteds, vēlākā Rīgas populārā mēra Georga Armitsteda tēvs.
Turpat blakām Līgatnei ir tikai 2003. gadā slepenības plīvuru zaudējušais “Pansionāts”, zem kura pazemē ir slepenais bunkurs — patvērums Padomju Latvijas un Baltijas kara apgabala vadībai kodolkara gadījumā. Aizvadītā gadsimta 70. gados būvētā bunkura iekārtojums saglabāts autentisks un pieejams apmeklētājiem. Bunkurs savulaik bija viens no svarīgākajiem militāri stratēģiskajiem objektiem Baltijā. Spējīgs pilnīgi autonomi funkcionēt 90 dienas.
Ir vērts iegriezties arī Augšlīgatnē esošajā Vienkoču parkā. Parku un klātesošo Kokamatniecības muzeju ir izveidojis dažādu kokapstrādes veidu meistars Rihards Vadzickis. Muzejā skatāma ievērības cienīga seno kokapstrādes darbgaldu un instrumentu kolekcija, kā arī koka izstrādājumi. Savukārt parks veidots kā koktēlniecības objektu un dabas simbiozes ceļojums. Parkā skatāms arī senās Paltmales muižas, kas bija Līgatnes papīra ražošanas šūpulis, un “Handfabrik” mēroga makets.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra