Staburags.lv ARHĪVS

Zinību diena personību ietekmes un entuziasma gaisotnē

Aija Skolniece

2021. gada 14. septembris 00:00

14
Zinību diena personību ietekmes un entuziasma gaisotnē

Izcilais rakstnieks Ļevs Tolstojs ir teicis: “Visu zināt neviens nevar, bet apkaunojoši un pat kaitīgi ir izlikties, ka visu zini.”Šo teicienu atcerējos, komplektējot grupu izbraukumam uz netālām, bet latviešiem ļoti nozīmīgām vietām. Tie, kas pēc maršruta izpētes saprata, ka būs iespēja godināt nozīmīgas personības, par dažām no tām uzzināt vairāk, nešauboties pievienojās grupai. Paldies viņiem un viņu iedvesmotājiem!

Izbraukums sākās ar koknesiešu atdusas vietās guldīto bijušo pedagogu un citu darbinieku godināšanu. Katrs no pedagogiem un pat leģendārie skolas “gariņi” —  Zelma Ozola, A. E. Pētersoni, Vintertēvs, K. Baltruks — bija personības. Tā kā šis izbraukums bija arī kā velte bijušā ilggadējā direktora Ilmāra Gaiša 90. vārdadienai, tad viņa un Ritas Gaišas atdusas vietā uzkavējāmies ilgāk. I. Gaiša personības spēks un spilgtās atmiņas deva iedvesmu ceļā no vienas kapsētas uz otru nodziedāt I. Gaiša iecienīto un arī liktenīgo dziesmu “Tad, kad manis nebūs...”. Lai kliedētu skumjo noskaņu, mūsu dzejniece Anita Liepiņa nolasīja M. Zālītes dzejoli “Mūžība”.Nākamā mūsu pieturvieta bija saistīta ar mūžīgām vērtībām — teikām par Staburagu, rakstnieka Valda atmiņām par dzīvi Vīgantes muižā viņa grāmatas varoņu Janča un Marča skatījumā, kā arī vides bibliotēku, kas izvietota saieta namā — ļoti pārdomāti ar perspektīvu videi piemērotā veidolā uzbūvētā ēkā.

Netālu no šī nama nesen uzbūvētajā nojumē paēdām līdzpaņemtās mūsu pašu “Rūdolfā” sagatavotās sātīgās pusdienas.Vīgantes parkā P. Barisona piemiņai iekārtotajā interaktīvajā namiņā jau bijām noklausījušies fragmentus no viņa daudzajām kora dziesmām. Tāpēc ar nepacietību gaidījām brīdi, lai pie P. Barisona kapa pieminekļa Sēlpils kapsētā godinātu viņu, aizdedzot sveces un noliekot līdzi paņemtos ziedus.

Nevarējām neiegriezties blakus kapsētai esošajā unikālajā Sēlpils baznīcā (ar caurspīdīgu jumtu), lai ļautos liriskām noskaņām, noklausoties A. Liepiņas izrunāto dzeju. Plašais Sēlpils trīssimtgadei par godu iekārtotais atpūtas komplekss palika apskatei nākotnē.Zinību dienas sakarā mūs jau gaidīja Salas skolas vēstures izpētes kabinetā (nevis muzejā). Atraktīvā bioloģijas skolotāja, arī sava darba entuziaste Pārsla Stirna sniedza ļoti pārdomātu ieskatu plašajā ekspozīcijā, papildinot ar trāpīgiem citātiem no skolas protokolu grāmatas, kā arī samērā senu anekdotisku skolas dzīves notikumu atspoguļošanu (Salas pamatskola dibināta 19. gs.).

Daugavas labajā krastā mūs gaidīja Pļaviņu vidusskolas vēstures skolotāja, mūsu skolas absolvente Iveta Krastiņa. Viņas neatlaidības un entuziasma rezultāts Pļaviņās un tuvējā apkārtnē nevar būt nepamanīts. 

Mēs pakavējāmies skvēriņā pie gandrīz pirms 200 gadiem būvētās unikālās Gostiņu baznīcas. Tur izvietotas septiņas planšetes ar piemiņas īpatnībām, kāpēc šī  baznīca ir īpaša. 

Mūsu Ivetas Krastiņas iedvesmoti, apmeklējām arī pirms neilga laika Latvijas armijas simtgades atcerei iekārtotu piemiņas telpu, kurā daži no mums noteikti iegriezīsies vēlreiz. 

Nešauboties varu apgalvot, ka šī diena bez jau pieminētajām gidēm, bez A. Liepiņas līdzdalības būtu daudz mazvērtīgāka. Liela pievienotā vērtība mūsu izbraukumam bija mūsu visu iecienītais fotogrāfs  M. Briška. Viņa devums, cerams, aizkļūs līdz tiem kolēģiem, kuri vēlējās būt kopā, bet tikai domās varēja sekot visam līdzi. 

Gandarījumā par dalībnieku izbraukumā iegūtā vērtējumu un nožēlā par ļoti atturīgo bijušo kolēģu attieksmi — Aija Skolniece