Ministrs novērtē aizkraukliešu sasniegto

2021. gada 10. septembris 00:00

101

Ministrs novērtē aizkraukliešu sasniegto

Šonedēļ Aizkrauklē un Koknesē viesojās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs un citi ministrijas pārstāvji, kā arī Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.
Vairākas tikšanās

Vizītes laikā viesi tikās ar Aizkraukles novada pašvaldības darbiniekiem, apskatīja Aizkraukles novada vidusskolas piebūvi, Pļaviņu HES tuvumā esošās bijušās dzelzsbetona rūpnīcas piesārņoto teritoriju, apmeklēja pašvaldības SIA “Aizkraukes KUK”. Ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu ministrs pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu, vides aizsardzību un atkritumu apsaimniekošanu novada teritorijā. Koknesē apskatīja atkritumu šķirošanas laukumu un rūpniecisko teritoriju, kā arī novērtēja Daugavas krasta stiprināšanas darbus, kas aizsākti pērn vasarā.

Ministra dienas kārtībā bija arī Kokneses zemnieku saimniecības “Kalnavoti” apskate, tā ir viena no Latvijā lielākajām bioloģiskajām saimniecībām, kas specializējas graudu ražošanā. Ar “Kalnavotu” saimnieku Jāni Dzeni ministrs pārrunāja jautājumus, saistītus ar bioloģiskās lauksaimniecības nākotni, zaļo inovāciju lomu konkurētspējas celšanā un ministrijas redzējumu nozares turpmākajā attīstībā.

Mazuts virzās uz Daugavas pusi

Aizkraukles novada domes deputāts Einārs Zēbergs viesiem konspektīvi izklāstīja vēsturi, to, kā bijušās dzelzsbetona rūpnīcas teritorijā Aizkrauklē, Dzelzceļa ielā 10, radies mazuta piesārņojums.
Nopietnas bažas par mazuta kustību pazemē radās 2017. gadā, kad šo vielu atklāja HES drenāžas sistēmā. Tas apstiprināja bažas, ka mazuts nav iekapsulējies, bet virzās uz Daugavas pusi. Līdz šim brīdim piesārņojuma likvidēšanas darbu plānā beidzies iepirkums par teritorijas papildu izpētes darbiem, un tuvākajā laikā pašvaldība slēgs līgumu ar izpētes darbu veicējiem. Ministrs sacīja, ka apzinātas piesārņotās vietas Latvijā un to skaits sniedzas trijos tūkstošos. No tām ap 250 vietu ir ar augstu riska pakāpi. Jāpatur prātā, ka piesārņotā vieta Aizkrauklē nav potenciāls apdraudējums tikai tuvumā dzīvojošajiem, bet gan daudz plašākā apkārtnē. Tāpēc ar ministrijas iesaistīšanos caur Latvijas vides aizsardzības fondu šī piesārņotā teritorija noteikta kā nacionālu interešu vides aizsardzības objekts un priekšizpētes darbiem piešķirti 200 tūkstoši eiro. Veicot izpēti un vēlāk arī piesārņojuma likvidāciju, speciālisti varēs vadīties no pieredzes, kas gūta, no vēsturiskā piesārņojuma attīrot Inčukalna sērskābā gudrona dīķus. VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, papildinot ministra teikto, stāstīja, ka mazuta piesārņojuma likvidēšana vairs nav tikai Aizkraukles pašvaldības problēma, bet tās risināšanā iesaistīts arī uzņēmums “Latvenergo”. Tāpat viņa atzina, ka, vadoties no šībrīža situācijas, atlikuši divi līdz trīs gadi, kuru laikā novērtēt piesārņojuma apjomu un pieņemt lēmumu par nepieciešamo darbu veikšanu. Pašlaik izpētes darbi liecina, ka piesārņojums uz Daugavu virzās ar ātrumu 8 līdz 10 metri gadā. Viņa arī atzina, ka Latvijā nav līdzīgas pieredzes, kad naftas produkti izplūduši dolomītā, līdz ar to priekšā vēl daudz izaicinājumu.

Atkritumiem jākļūst par resursu

Intervijā “Staburagam” ministrs Artūrs Toms Plešs atbildēja uz pāris jautājumiem. Saistībā ar plānoto atkritumu apsaimniekošanas reformu valstī viņš teic, ka tās pamatmērķis ir samazināt atkritumu daudzumu valstī. Otrs uzdevums ir atkritumus nevērtēt kā kaut ko nederīgu, bet gan kā resursu, izejvielu jaunu produktu ražošanai. Latvijā jau šobrīd ir uzņēmumi, kuri maina savu darbības stratēģiju. To, ko agrāk izmeta atkritumos, sākuši pārstrādāt, no saražotā gūstot peļņu. Tāpēc turpmāk valsts un pašvaldību līdzekļi jēgpilni jāiegulda atkritumu poligonu attīstībā. Tas, ko iecerējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un kas jau ierakstīts Ministru kabineta apstiprinātajā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā, ir tuvāko gadu laikā pāriet no pašlaik esošajiem 10 atkritumu apsaimniekošanas reģioniem uz pieciem. “Vienkāršiem vārdiem sakot, tā ir kā administratīvi teritoriālā reforma atkritumu jomā. Nedarot to, mēs nevarēsim sasniegt nosprausto mērķi — līdz 2035. gadam poligonos noglabāt vien 10% no visiem sadzīves atkritumiem. Šobrīd tie ir 60%. Piecos apsaimniekošanas reģionos būs jāiegulda mazāk naudas, bet varēs sasniegt daudz labāku rezultātu. Jaunajā plānā iezīmēti seši poligoni, kuros notiks atkritumu apglabāšana. Pārējos paredzēts attīstīt atkritumu pārstrādi,” saka ministrs. Par Jēkabpils pusē esošo poligonu “Dziļā vāda” viņš teic, ka pašvaldībām jālemj, kādu funkciju tas veiks. “Nebūs tā, ka valsts noteiks, kur, piemēram, aizkrauklieši vedīs savus atkritumus. Pašvaldībām dots uzdevums līdz 2023. gada beigām izstrādāt un iesniegt jaunos apsaimniekošanas plānus.”Vai pašvaldībām varētu dot lielākas pilnvaras attiecībā uz uzņēmumiem, kas klaji pārkāpj vides aizsardzības prasības? Ministrs teic, ka pašlaik esošā sistēma, kad šos jautājumus risina VVD, ir sevi pierādījusi kā pareizu. Pateicoties administratīvi teritoriālajai reformai, pašvaldībām kļūstot lielākām un bagātākām, būs vieglāk risināt arī vides jautājumus, kas pierādījies līdz šim.

Uz jautājumu, vai tiešām nepieciešami četrreiz vairāk vienoto klientu apkalpošanas centru Latvijā, ministrs saka, ka šādu centru nepieciešamība sevi pierādījusi. Par labu piemēru var ņemt Aizkraukles vienoto valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centru, kas ir apmeklētākais valstī.

Staburags.lv ARHĪVS

Ministrs novērtē aizkraukliešu sasniegto

Kategorijas