Komentārs

www.staburags.lv

2021. gada 10. septembris 00:00

Vairāku valstu parlamentos — Apvienotās Karalistes, ASV, Austrijas, Īrijas, Kanādas, Maltas, Nīderlandes, Slovēnijas, Austrālijas — deputātiem balsojumos nav iespēju atturēties. Kāpēc Latvijā joprojām nepieciešama iespēja balsojumā teikt “atturos”? Varbūt šādu iespēju varētu dot tikai izņēmuma gadījumā?

Ringolds Balodis, jurists un politiķis, tiesību zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors: — Dažos gadījumos tā ir attieksmes izrādīšana, citos gadījumos tā varētu būt gļēva nevēlēšanās sevi politiski pozicionēt. Vēl var būt gadījumi, kad deputāts principā gribētu balsot par, bet likumprojekts nav pienācīgi sagatavots, un frakcijai ir cits viedoklis, līdz ar to balsotājs atturas. No vienas puses, visiem pārējiem ir skaidrs, ka viņš šādi balso pret, bet šādā veidā viņš parāda, ka nav kategoriski pret šo jautājumu. Citos apstākļos, ja būtu labāks likumprojekts, balsotu par. Atsakoties no šī veida balsojuma, nekas būtiski neizmainītos, vien dažos gadījumos neredzētu nianses. Ja politiķi vēlēsies parādīt savu viedokli, viņi to izdarīs citādāk. Ar balsošanas mašīnām iespējamas neskaitāmas manipulācijas. Attieksmi var parādīt, vienkārši izejot no telpas, kurā notiek balsošana, “noraut kvorumu”. Kopumā, manuprāt, diskusijas par šāda balsojuma vajadzību vai izslēgšanu ir tukšas sarunas. Ne jau tautsaimniecība uzplauks, ja mēs likvidēsim šādu balsojuma formu. Ja mēs likvidētu par vai pret balsojumu, tas būtu traģiski. Nevar salīdzināt mūsu valsts pārvaldi, piemēram, ar Lielbritānijas, kur ir monarhs, augšpalāta un apakšpalāta. ◆

Dainis Vingris, Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības un sadarbības jautājumos: — Pieļauju, bet tas ir reti, no simta viens gadījums, kad kādā jautājumā grūti izšķirties būt par vai pret. Arī, ja cilvēks kaut ko līdz galam nav sapratis, tad labāk izvēlas atturēties, kā arī saistībā ar privātām lietām. Lai gan gadījumos, kad rodas interešu konflikts, deputāts nepiedalās balsojumā. Tomēr arī šajā gadījumā ir izņēmumi, piemēram, kad deputātiem jābalso par atalgojuma palielināšanu sev. Ja viņi par to nelems un nebalsos, no malas kāds to nedarīs. Citos gadījumos atturēšanos var izskaidrot arī ar bailēm par sekām. Tomēr 99% gadījumu vajadzētu būt konkrētam viedoklim. Lielākajā daļā gadījumu atturēties nozīmē balsot pret, ko var attiecināt arī uz nesen notikušo Aizkraukles novada domes deputātu balsojumu par Skrīveru pārvaldes vadītāja kandidatūru. “Atturos” ir ne tik skaļš kā “pret”. ◆

Jānis Blūzmanis, bijušais Jaunjelgavas novada domes deputāts: — Noteikti atbalstu šādu iespēju balsojumā. Ir jautājumi, kuriem ir vēl vairāki apakšpunkti. Piemēram, bijuši lēmumprojekti, kuros nav izklāstīti visi iespējamie izdevumi vai arī, rīkojot cenu aptauju, uzrunāts pārāk maz pretendentu. Šādos gadījumos es kā deputāts esmu atturējies. Šo īpašo viedokli fiksē arī sēdes protokolā, un tajā esmu paskaidrojis, ka principā projektu atbalstu, tomēr, ja manā ieskatā nav nodrošināti vēl papildu kritēriji, es nevaru par šo lēmumu teikt jā, tāpēc izvēlos atturēties. Konkrēts piemērs — esmu sērenieties, un, kad Jaunjelgavas novads balsojumam virzīja attīstības programmu, es tajā vēlējos iekļaut sēreniešu izteiktās vēlmes. Tā kā tās neņēma vērā, es balsojumā atturējos, bet kopumā nebiju pret pārējo pagastu attīstības programmu. Saeimā biežāk iemesls ir pārāk īsais laiks lēmumprojekta sagatavošanai vai arī nav tikusi dota iespēja par to izteikties opozīcijai. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Komentārs

Kategorijas