Tagad esam Ķīnā!

2021. gada 10. septembris 00:00

(13. turpinājums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags’’ 21. maija numurā.)

80. — 86. diena

Klāt pēdējā darba nedēļa! Beidzot arī pienāk diena, kad saule tā arī neparādās aiz sniega mākoņiem — visu dienu snieg viegls sniegs, un mēs ejam ārā to izbaudīt! Nekādu kupenu, vien slideni ceļi. Bet staigājam pa ielām, cik tālu vien var — arī temperatūra tikai -13 grādu. Iekšējās Mongolijas reģions ir auksts. Šajā laikā mongoļi nedzīvo jurtās. Tomēr viņi ir ļoti tuvi dabai, tāpēc arī mongoļu apģērbā visvairāk parādās zilā, zaļā un baltā krāsa, kas viņiem simbolizē ūdeni, zemi un debesis. Mongoļu kultūra gan tiek apspiesta. Sākam vairāk lasīt par Ķīnas plānu pilnībā izskaust mācību priekšmetus mongoļu valodā, lai ķīniešu valoda dominētu visur. Paši ķīnieši zina, cik daudz un dažādu minoritāšu dzīvo Ķīnas teritorijā, bet viņi ir burtiski “iezombēti”: tie uzskata, ka visiem taču jāpielāgojas Ķīnai — viena valoda, viena nācija. Tas, kas notiek realitātē (visas “pāraudzināšanas” iestādes, nolaupīšanas, cilvēku “pazušana”), nevienam netiek rādīts. VPN ir tāda lieta, ar ko iespējams apiet Ķīnas valdības aizliegumus un piekļūt aizliegtajām mājaslapām (kā “Google”, “YouTube”, “Facebook”). Un uzzināt patiesību. Ķīnas valdībā jau arī nav muļķu. Tie izveidojuši savu VPN — nu tā, lai zinātu, kurš un kā pārkāpj noteikumus. Starp citu, ja šī VPN lietotne telefonā nav ielādēta pirms ierašanās Ķīnā, to te nav iespējams dabūt. Par VPN daudz informācijas ir internetā (lielākoties angliski). Īsumā — VPN ir virtuālais privātais tīkls, kas atļauj izveidot savienojumu ar citu tīklu caur internetu. Mēs to izmantojam, lai piekļūtu šīm aizliegtajām vietnēm — kad datu plūsmu virza caur šifrētu virtuālo tuneli, mūsu IP adrese tiek paslēpta, un neviens nezina, ka esam Ķīnā un piekļūstam visām šīm saitēm. Vismaz mēs tā domājam.

Vēl varam paturpināt par to sociālo uzticamības rādītāju. Tas reāli ir kā kastas Indijā. Katrs iedzīvotājs sāk ar 1000 punktiem. Ja tas sasniedz 1500 un vairāk punktu, tas skaitās AAA klasē. Ir arī AA, A+, A un A- klases. Ja punktu skaits ir 900 —1000, cilvēks nokļūst B klasē, C klase ir no 600 līdz 849 punktiem, savukārt D klase ir zem 599 punktiem. Un tas ir slikti. Kas notiek, ja cilvēks nonācis D klasē? No tās nav iespējams izkļūt piecus gadus, katru dienu mājās ierodas likumsargi un veic pāraudzināšanu. Nevar dabūt darbu. Bērnus neuzņem skolā. Visi izglītības diplomi, kas iegūti, tiek anulēti. Visa cilvēka vēsture, sasniegumi — vienkārši izdzēsti. Arī B un C klases nav patīkamas — arī tad mājās ierodas likumsargi, lai veiktu izmeklēšanu. Un ir arī speciāla aplikācija, ar kuras palīdzību vari redzēt sastaptā cilvēka uzticamības rādītāju. To vēl izmēģināsim. Kā šie punkti veidojas? Ja izdarīts arī netīšs noziegums, tiek iegūta D klase. Ja kaut ko perina pret valdību, ātri var tikt D klasē. Ja kapos radiem uzliec pārāk lielu kapakmeni — mīnus 100 punktu. Ja saki ko negatīvu par valdību — mīnus 50 punktu. Ja māci kaut ko nelegāli (piemēram, lasi Bībeli priekšā lielākai cilvēku grupiņai savā mājas pagalmā) — mīnus 50 punktu. Ja ģimenē ir vairāk par diviem bērniem, mīnus 40 punktu. Ja dejo parkā kopā ar citiem (kā ķīniešiem te ierasts) vai griez vilciņu (kas arī ir populāra nodarbe), mīnus 5 punkti.

Ja tavs bērns uzvar kādā svarīgā sporta spēlē — plus 10 punktu. Ja atdod valdībai atrastu naudu (vairāk nekā 1000 juaņu), plus 10 punktu; ja ziņo par nekārtību cēlājiem (protestētājiem vai tiem, kas runā pret valdību), plus 50 punktu. Ja ziedo lielu naudas summu kādai valdības organizācijai, plus 100 punktu. Un tā tas saraksts veidojas. Nez, cik mums te punktu, un vai šie arī lasa mūsu blogu?Šajā nedēļā visi jau brīvdienu noskaņojumā. Direktore, lai arī piekodinājusi nevienu nekur nebraukt strikto ierobežojumu dēļ, pati jau pusotru nedēļu ir citā pilsētā. Cilvēkiem, kam ir labas pazīšanās, viss notiek citādi. Tā gan par ārzemniekiem parūpējas — otrdien katrs saņemam 10 kuponu pirts apmeklējumam. Tā ir direktores viesnīcā tepat Maņdžouli. Nemaz nezinām, ko par šiem kuponiem varam izmantot un cik ilgi, bet, protams, ka izmantosim. Viesnīcā iespējama arī masāža, kas stundā izmaksā 10 eiro (Ķīnā tas ir dārgi, kā pati direktore uzsver).

Temperatūra atgriežas savā “normālajā” situācijā, kas ir -30 grādu, nedēļas vidū atkal sasniedzot -36. Vietējiem jau sācies atvaļinājums: var redzēt, ka skolēni stundām pieslēgušies no viesnīcām, restorāniem un auto — brīvdienu braucienā ārpus pilsētas. Svētki būs lieli. Tas būs Vērša gads, kas visveiksmīgākais būšot tiem, kas dzimuši Vērša, Žurkas, Čūskas un Gaiļa gadā. Mēs ar Arču esam “zirgi”, smejam, ka sava laimīte būs jānopelna.

Atvadāmies no skolēniem, kas četras nedēļas nebūs jāmāca. Mēnesis ir ļoti ilgs laiks, ja esi kustībā! Šāds laika posms mums aizgāja, izbraucot Ameriku, pa mēnesi apceļojām Brazīliju, mēnesis tika veltīts arī Indijai un pat Ķīnai pagājušajā reizē. Bet nu mēnesis vienā pilsētā. Tomēr esam Ķīnā! Tagad uz šejieni nokļūt ir daudz, daudz sarežģītāk. Lielās pilsētas ir pagarinājušas karantīnas ilgumu (tā kā mēs ar savām 14 dienām viegli izsprukām cauri). Iebraucējiem, arī tiem, kas ceļo no augsta riska zonām, nu tiek veikti anālie “kovida” testi. Pat ziņās cilvēki stāsta par savu pieredzi — pēc 28 dienām karantīnā jākāpj uz galda, jāvelk bikses nost, kamēr ķīnieši baksta kociņu dibenā. Tas tāpēc, ka ķīniešu mediķi atklājuši, ka vīruss ilgāk dzīvo ānusā, tāpēc šie testi esot precīzāki nekā siekalu vai deguna testi. Tāpēc papildus šiem diviem un asins testam klāt nācis jaunais vīrusa noteikšanas veids. Tas tagad tiek lēnām pielāgots visiem iebraucējiem.

Vietējie jau sākuši svinēt — vakaros dzirdam, kā pie kaimiņiem ierodas viesi. Ir arī tādi, kas sākuši remontu. Tad gan nav viegli strādāt, ja aiz sienas visu laiku kāds urbj. Bet neko padarīt. Skola vēlas Jaungada apsveikuma video no dažiem, un tie esam arī mēs, tāpēc uzfilmējam mazu klipiņu, ar ko, cerams, varēsim vēlāk arī padalīties. Kokos tiek izkārtas laternas — Jaunā gada svinības Ķīnā noslēdzas ar laternu festivālu, kas apzīmē pilnmēness iestāšanos.

Nogalē temperatūra nokrīt līdz -36 grādiem dienā (nezinām, kā ir naktī un kā tas nabaga suns to var izturēt). Ja vakarā brīvāks laiks, atkal noskatāmies šo to par Ķīnu. Tā ir milzīga sojas pupiņu importētāja. Lielākoties sojas pupiņas te nāk no Brazīlijas, kur gatavi izcirst savus lietusmežus, lai nopelnītu. Kāpēc tāds pieprasījums? Tā kā Ķīnas iedzīvotāji kļūst arvien turīgāki, uzturā lieto arvien vairāk gaļas. Lopiņi ar kaut ko jābaro, un tā ir soja. 80% no pasaulē izaugušās sojas aiziet lopbarībā, kas tad kā gaļa aiziet cilvēkiem. Patiesībā soja ir brīnumaugs. Tā satur visas neaizvietojamās aminoskābes, šķiedrvielas, dzelzi, kalciju un vēl visādu labumu. Sliktā slava sojai nākusi no tā, ka lielākoties tā ir ģenētiski modificēta, lai izturētu milzīgos miglošanas apjomus. Filmā teikts, ka Ķīna soju importē no Brazīlijas, jo tā ir lētāk, šeit valdība aizliedzot audzēt ģenētiski modificēto soju, bet par to neesam pilnībā pārliecināti. Katrā ziņā te ir milzīga tofu izvēle (viens no sojas produktiem), un arī to lietojam savā uzturā. Daudz pērkam dārzeņus, kas kastēm tiek vesti no siltākām vietām Ķīnā. Daži gan izskatās aizdomīgi milzīgi, tāpēc arī par šo produktu audzēšanu neesam pārliecināti. Ķīnā ar ēdienu jābūt uzmanīgam — te taču pārdod arī plastmasas rīsus, viltotas olas, valriekstus, kam iekšā iestrādāts metāls, lai tie uz svariem būtu smagāki. Ķīnieši ir interesanti, un šī zeme ir tik pretrunīga! Arvien mācāmies un turpinām dalīties ar atklājumiem.

Skatāmies par to, kā Ķīna pamazām mēģina iekarot Taivānu. Patiesībā Taivānu kā neatkarīgu valsti atzīst ļoti maz nāciju, un Eiropā tas ir tikai Vatikāns. Ķīna jau gan atklāti pateikusi, ka Taivāna ir Ķīna, un tur neko padarīt — tie apvienošoties tuvākajā desmitgadē. Mēs pazīstam meiteni no Taivānas, un tur jaunā paaudze sevi par ķīniešiem vairs neuzskata, bet gan redz sevi kā atsevišķu nāciju.

Ir Ķīnas draugi un “nedraugi”. Krievija ir Ķīnas lielais draugs, un mēs esam tieši tajā vietā, kur tas pierādās. Paši ķīnieši stāsta, cik gan daudz biznesu plaukst tieši Maņdžouli, šajā pierobežas pilsētiņā, kur notiek viss eksportēšanas process uz Krieviju. Īpaši krievi iecienījuši ķīniešu augļus un dārzeņus, un tieši tāpēc tagad pat Sibīrijas veikalos var nopirkt mango. Savukārt pirms vīrusa ēras krievi uz šejieni ieradās strādāt. Darbā iekārtošanās process ilga vien 10 dienas (ar visu atļauju saņemšanu). Kā paši krievi saka, Krievijā algas ir divas — trīs reizes zemākas kā Ķīnā, tāpēc visi steidz uz šejieni. Ja senāk cilvēki vēlējās braukt uz Rietumiem labākas dzīves meklējumos, nu brauc uz šejieni. Tas pierāda, cik Ķīna ātri attīstās un kā tā ietekmē visas pasaules ekonomiku. Esam šeit, un to arī jūtam. Cilvēki Maņdžouli ir ļoti turīgi. Maņdžouli no maza pierobežas ciema pārvērtusies par spožu pilsētu.

Skatāmies filmu par Tibetu. Apkārt Tibetai ir augsti kalni, līdz ar to reģions ir diezgan nesasniedzams, un tāpēc cilvēki tur arī 20. gs. dzīvo kā 16. gs. Katrā ģimenē jaunākais dēls tika sūtīts mūku skolā, viņš tur arī palika. Dzīvi Tibetā galvenokārt veidoja reliģiskie rituāli — vidēji katru sesto dienu bija lieli svētki. Ar rituāliem tika nodrošināts balanss starp valdību un reliģiju. Starp citu, Tibetā ir citāds budisms, kas reģionā atnāca 1000 gadus pēc budisma Indijā. Tagadējais Dalailama bija piecus gadus vecs, kad tika izvēlēts par svēto. Mazais bērns auga garīgā vidē, daudz mācījās par budismu. Jāsaka, vide, kurā esam, augam, strādājam, dzīvojam, ļoti lielā mērā nosaka to, kādi esam, jo apkārtējo informāciju prāts ieraksta, lai arī mēs paši to neapzināmies. Tāpēc par savu apkārtējo vidi vienmēr jāpadomā! Dalailama dzīvoja 7. gs ēkā ar 13 stāviem un 1000 istabām. Viņš, tāpat kā citi mūki, nēsāja milzīgas dzintara krelles, kas Ķīnā ienāca pa Zīda ceļu. Jau savos 16 gados Dalailama piedzīvoja traģiskāko — Ķīnas valdība bija sasparojusies ieņemt Tibetu. Pats jaunais Dalailama devās runāt ar Ķīnas valdību, lai arī viņa sūtītie palīgi pirms tam bez viņa paša piekrišanas jau bija parakstījuši dokumentus par Tibetas “paiešanu” zem Ķīnas. Dalailama situāciju nespēja glābt. Ķīnas armija, protams, bija daudz spēcīgāka par mūkiem, kas pirmo reizi dzīvē turēja rokās ieročus. Dalailamu izdevās glābt — nu viņš dzīvo patvērumā Indijā. Bet tibetieši savietoti koncentrācijas nometnēs (līdzīgs stāsts kā ar uiguriem). Mao teica Dalailamam, ka te nekādas reliģijas nebūs. Un kas tad Ķīnā ir? Brutāla kontrole. Par Tibetu ir daudz dokumentālo filmu. Šis ir ļoti īss stāsts, bet vismaz neliels ieskats tajā, kas notiek ar Ķīnu un tās autonomajiem reģioniem.

(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Tagad esam Ķīnā!

Kategorijas