Tagad esam Ķīnā!

2021. gada 3. septembris 00:00

(12. turpinājums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags’’ 21. maija numurā.)

Virtuvē nestrādā radiators — logu iekšpusē sāk veidoties pamatīga ledus kārta. Jau bijām dzirdējuši, ka skolas meistari ir diezgan nezinoši un vienkārši vīri, un drīz tas pierādās. Virtuve pludo, skapīši tiek burtiski izārdīti, nevis atskrūvēti, un vēl cigarete aizkūpināta, ko tūliņ gan izmetam pa durvīm ārā. Ja kāda instrumenta nav, vīriem jāskrien lejā no piektā stāva un tad atpakaļ — tie arī nav diez ko priecīgi. Jā, īsts haosiņš. Smejam, ka tiešām “made in China”. Tad, kad Arčam jāiet uz skolu vadīt nodarbības (pie labāka datora), viens no remontētājiem, kas atbildīgs arī par skolas durvju atvēršanu, Arčam saka, ka viss vaļā. Bet drīz Arča ir atpakaļ piektajā stāvā — protams, ka vīrs apmānījis. Te ķīniešiem viss jāprasa divreiz, un tad vēl četras reizes jāpārliecinās, ka visu sapratuši. Vīri vēlāk nemāk salikt izjauktos virtuves plauktiņus un atgriežas nākamajā rītā. Nodomājam, ka vairāk posta nekā labuma, bet nu vismaz radiators ir sācis sildīt. -31 grāda temperatūrā tas noderēs.

Vakaru noslēdzam pie kanādiešu puiša Braiena un viņa draudzenes Lilijas. Bet mēs galvenokārt tur ejam, lai izmantotu meitenes ķīniešu iepirkšanās aplikāciju. Redz, “Aliexpress” lapa strādā ārzemēs, bet ķīniešiem pašiem ir sava lapa — “Taobao”. Te preces ir ļoti zemās cenās, piegāde ir bez maksas (dažas preces gan netiek piegādātas šajā tālajā Ķīnas galā). Lai reģistrētos šajā mājaslapā, nepieciešams Ķīnas bankas konts, kura mums nav, tāpēc izmantojam iespēju pajautāt vietējiem. Kopā iepērkamies par 120 eiro, kas veido lielākos nedēļas izdevumus.

Klāt darbīgās dienas. Parasti, mācot internetā, nav lielas skolēnu grupas, bet, tā kā šī ir klātienes skola, kas vienkārši spiesta strādāt tiešsaistē, skolēnu skaits ir pat līdz 28. Un nav jau viegli tos visus izsaukt, bet ir tā, ka vecāki pat uzņem laiku, cik ilgi viņu bērns runājis nodarbībā, un tad jautā, kāpēc citiem bijusi iespēja runāt ilgāk (tas tiek mērīts līdz sekundei). Tāpēc skola vienmēr piekodina — izsaukt visus. Vecāki te tiešām seko līdzi tam, ko māca, kā māca un kas māca viņu bērniem, jo par šīm nodarbībām jāmaksā.

Tikmēr pilsētiņā turpinās salūta šaušana — ir taču krievu svētki, un pāris cilvēku no Krievijas jau arī te palikuši! Kad Ķīnā varēs atgriezties tūristi, nav zināms — varbūt paies pat gadi. Ķīnieši “cep” visādas vakcīnas, bet ārzemju ārsti piekodina tās nelietot — esot nelabi blakusefekti. Vakcinēties te nesteidzas augsti izglītotie un bagātie ķīnieši, bet visa pārējā sabiedrība gaida vakcīnas.

Tagad vairāk varēsim tev, dārgo lasītāj, pastāstīt arī par skološanu Ķīnā, par to, kā tas īsti notiek. Te, piemēram, ķīniešu bērniem tiek doti arī angļu vārdi — tādi, kādus viegli izrunāt ārzemniekam: Džons, Bens, Lisa utt. Šos vārdus bērnam dod mamma vai skolotājs. Tāpēc arī smejam, ka katrā no neskaitāmām klasēm, ko mācām, vārdi ļoti atkārtojas. Šķiet, kāds skatījies no ļoti šaura sarakstiņa. Tāpēc grūti bērnus atpazīt.

Šonedēļ kāds no vecāko klašu skolēniem vienam no ārzemju skolotājiem pateicis, ka domā par pašnāvību. Ķīnā bērni ir ļoti noslogoti — mācās no astoņiem rītā līdz septiņiem vakarā bez brīvdienām. Tāpēc arī ir tāds lielāks stresiņš — te jābūt tiešām labākajam, lai izceltos starp miljardiem tautiešu. Tieši tāpēc arī vecāki ļoti iegulda savos bērnos un visam seko līdzi. Mums gan tiek teikts, ka Ķīnā mentālās veselības sektors nav attīstīts. Mēs zinām “attīstītu” sektoru Anglijā, kur katrs, kam atklāts pats mazākais autisma spektrs, no valsts var saņemt ļoti labu naudu un tad tik uzdzīvot. Redzam, ka šajā mēnesī bērni ir tiešām izpumpējušies — eksāmenu laiks un vēl dubulti daudz ārpusskolas nodarbību.

Ķīnas reljefa ievērojamākā iezīme ir milzīgās kalnu grēdas — kalni patiešām ir ietekmējuši valsts politisko, ekonomisko un kultūras attīstību. Pēc aptuveniem aprēķiniem, apmēram vienu trešdaļu no Ķīnas kopējās platības veido kalni. Ķīnā (Tibetā) ir visaugstākais kalns pasaulē un pasaules augstākais un lielākais plato, turklāt tai ir arī plaši piekrastes līdzenumi. Piecas galvenās reljefa formas — kalns, plato, paugurs, līdzenums un baseins — Ķīnā ir ļoti daudz. Ķīnas daudzveidīgā daba un bagātīgie dabas resursi ir cieši saistīti ar tās reljefa daudzveidību.

Ķīnas topogrāfiju iezīmē daudz krāšņumu. Ķīnas piekraste starp dienvidiem un ziemeļiem ļoti kontrastē. Uz dienvidiem no Hangžou līča piekraste ir akmeņaina, un tajā ir daudz ostu un piekrastes salu. Uz ziemeļiem, izņemot Šandunas un Liaodunas pussalas, piekraste ir smilšaina un līdzena.

73. — 79. diena

Vēl divas nedēļas, un “trakais” darba grafiks būs beidzies. Temperatūra nokrīt līdz -35 grādiem. Lai arī pirmdiena ir brīvdiena, ārā nemaz negribas iet — seja ātri kļūst sarkana, nevar ilgi uzturēties šādā aukstumā. Pirmdienu pavadām, plānojot stundas, nedaudz pastaipoties jogā. Arča eksperimentē virtuvē, skatāmies raidījumus par Ķīnu. Uzzinām vairāk par ķīniešu mākslu. Ķīnā ir mākslinieku ciems, kur visi brauc pirkt gleznas. Smieklīgi, ka daudzas no tām ir replikas. Intervētais vīrs, piemēram, uzglezno 3 — 5 van Goga gleznas dienā: 3 — 5 tūkstošus dublikātus gadā. Viens vīrs! Viņš teic, ka, piemēram, senāk lielākoties pie viņa brauca ārzemnieki un pirka šos dublikātus, bet nu lielākie pircēji ir vidēju ieņēmumu ķīnieši, kas meklē oriģinālo mākslu. Arī valdība vairāk sākusi atbalstīt pašu mākslinieku radītos darbus, jo tā vēlas no Ķīnas nodabūt šo “kopēšanas” priekšstatu, lai gan līdz tam vēl ilgi. Interesanti, ka ķīnieši tagad sāk ieguldīt tieši vērtīgajos mākslas darbos, nevis valūtas tirgū, jo redz tajos potenciālu. Tiek rīkotas lielas izstādes un izsoles.Pētām Maņdžouli. Seju apsedzam ar šallēm, lai tikai acis ārā, un soļojam pāri ezeram uz otru pusi, kur arī ir parki, kuros izstādītas eksotisko zvēru figūras. Šajā pusē atrodam arī jurtu nožogojumā. Bet aukstajā laikā jurtās neviens nedzīvo. Šī puse gan nemaz nav aktīva. Zinām, ka te var aiziet līdz Krievijas robežai, ko mēģināsim savā brīvajā mēnesī. Ar pusstundu ārā ir pietiekami, lai sāktu salt, tāpēc nākas vien atlikušo dienas daļu atgriezties pie plānošanas un Ķīnas iepazīšanas dokumentālajās filmās. Reiz Ķīna uzņēma 70% no pasaules plastmasas, lai to pārstrādātu un izveidotu jaunas preces. Bet pēc dokumentālās filmas “Plastic China”, kas, protams, Ķīnā ir aizliegta, valsts drastiski mainīja atkritumu importu, un pārējās valstīs tas izraisīja krīzi — vairs neviens lēti neiepērk atkritumus! Sāka plaukt atkritumu šķirošanas organizācijas, kas atlasīja tikai labākos pārstrādājamos materiālus, ko Ķīna vēl pieņem. Tieši tāpēc tagad sākas plastmasas aizliegumi un valstis sāk atteikties no plastmasas maisiņiem, salmiņiem un citām lietām, domājot par citiem risinājumiem. Taizeme, piemēram, preces sāk iesaiņot banānu lapās! Ķīnas lēmumi pamatīgi ietekmē visu pasauli, un šoreiz ir labi, ka nu beidzot visi spiesti padomāt, cik atkritumu katrs no mums rada!

Skatāmies arī stāstu par lielāko rūpnīcu pasaulē Ksiamenas pilsētā. Tur dzīvo un strādā 17 tūkstoši cilvēku, kas par 40 stundu darba nedēļu saņem 90 — 320 ASV dolāru mēnesī. Nespējam aptvert šo atšķirību, skatoties uz savām algām! Rūpnīca jau pārvērsta par dzīvojamo kompleksu — te ir gan kopmītnes, gan ēdnīcas, gan skolas bērniem. Darbinieki tiek motivēti satikties, ik gadu organizētas bezmaksas masveida kāzas darbinieku starpā. Tā kompānija patur šos cilvēkus — visi te jau ģimenēm dzīvo kopā. Šie ļaudis nāk no nabadzīgiem lauku apgabaliem, un darbs rūpnīcā — siltumā, krēslā — viņiem šķiet vienkāršs. Lai ķīnietis vispār tiktu pieņemts darbā, viņam jāmācās rūpnīcas skolā, par ko jāmaksā. Tur topošie darbinieki tiek apmācīti katru preci salikt pa detaļām, viņi pārzina katra produkta visus attīstības posmus. Šajā rūpnīcā tiek saražots viens grils sekundē — 5 miljoni grilu mēnesī. Par tiem rūpnīca nopelna 350 miljonu ASV dolāru gadā. Katras 15 sekundes top viens gludeklis. Te tiek taisīti arī kafijas automāti. Protams, katra kompānija, kas produktus iepērk (kā “Starbucks”), var uzlikt savu zīmolu. Bet viss top šajā rūpnīcā. Interesanti, ka produkti tiešām beigās arī tiek pārbaudīti un kompānija, protams, ir ieinteresēta sūtīt tikai labāko produkciju. Ķīna mūs pārsteidz ik mirkli!

Turpinām darbus un turpinām iepazīt apkārtni. Nedēļas beigās temperatūra kļūst “draudzīgāka” pastaigām, un, kad tā ir tikai -19, liekas, ka nu jau visu dienu ārā var pavadīt! Atklājam tirdziņu, kur nu jau izkarināti visādi Jaunā gada rotājumi. Arī visas durvis nu ķīniešu mājām un dzīvokļiem izrotātas sarkaniem plakātiem. Tagad Ķīnā ir 1714. gads, bet jau pēc trīs nedēļām būs 1715.! Pēc budistu kalendāra ir 2560., bet vēl neesam izpētījuši, kad un kā viņiem tas mainās.

Ārā nu jāuzmanās, jo no jumtiem lejā slīd ledus kluči — saulīte te spīd katru dienu un kārtīgi tos pakausē. Lai arī auksti, te vienmēr ir saulaini.

Nedēļas nogale, turpinās mācības. Smejam, ka siers Ķīnā ir tik nezināms, ka bērni, to ieraugot, pat savā valodā nemāk pateikt, kas tas ir. Tad taču nav vērts to mācīt angliski! Mācību grāmatas dažreiz šķiet dīvainas.

Uzzinām arī šo to par Iekšējās Mongolijas reģionu, kur paši esam. Tiek runāts par Tibetu, par uiguriem, bet arī šeit mongoļi tiek apspiesti. Reāli ķīnieši nevēlas nevienu patstāvīgu minoritāti, kas kādā veidā varētu iebilst pastāvošajai sistēmai. Pagājušā gada septembrī Ķīnas valdība paziņoja par to, ka mācības mongoļu valodā aizstās ķīniešu mandarīnu valoda. Notika milzīgi protesti. Mongoļi arvien atzīst, ka šajā reģionā jūtas kā ieslodzīti, jo viņu kultūra, daba tiek pazudināta.Līdzko Ķīna saskata kādu dabas resursu pieejamību, uzreiz top rūpnīcas, kur visu var izmantot, pārstrādāt un gūt peļņu. Tā arī ķīnieši ir “izsitušies”. Tie, kas uzņem ceļojumu filmas, atzīst, ka Iekšējās Mongolijas reģions ir daudz citādāks nekā pārējā Ķīna. Pat ķīnieši te ir daudz atvērtāki, aktīvāki (jā, arī daudz vairāk iedzer). Lai arī esam izbraukuši Ķīnai cauri, tūristu vīza tiek izsniegta tikai uz mēnesi, un tas ir ļoti īss mirklis šai milzīgajai zemei.

Šoreiz nedaudz par uiguriem. Viņi veido 1% no Ķīnas iedzīvotāju skaita. Uiguri ir viena no lielākajām mazākumtautībām Ķīnā, un viņi sevi nekad nav identificējuši ar ķīniešiem. Tie ir reliģiski, etniski un kulturāli piederīgi Centrālāzijas tautām. Ķīna ir piešķīrusi šim reģionam autonomiju, bet uiguri ir neapmierināti ar autonomijas īstenošanu, savām ierobežotajām tiesībām. Tie cīnās par neatkarīgu Austrumturkestānas valsti, kas, protams, valdībai te nepatīk. Atklāti sakot, ķīnieši mēģina apspiest visas te esošās minoritātes un bieži tiek saukti par rasistiskāko nāciju pasaulē. (Ceram, ka Ķīna par šo neapvainosies, bet tas tiešām ir jūtams.) No 11 miljoniem uiguru vesels miljons ir koncentrācijas nometnēs, ko paši ķīnieši sauc par “izglītošanās skolām”. Realitātē uiguri tiek izrauti no mājām, ieslodzīti aiz restēm un tad “skaloti”, kārtīgi iekaustīti. Daudzi no viņiem pazūd bez vēsts, citi aizbēg uz musulmaņu zemēm. Bet katrai uiguru ģimenei obligāti savā mājā jāuzņem algots ķīnietis, kas tur kontrolē visu, ko uiguru ģimene dara. Ķīna ir komunistu valsts: te notiek tieši tā, kā valdība saka — bez ierunām. Vien atliek paskatīties uz Honkongu vai Tibetu — Ķīna mēģina izkontrolēt un pārņemt visu. Tas attiecas arī uz apkārtējo pasauli. Tā izplata savu varu visā pasaulē, kredītā piedāvājot savas tehnoloģijas, savu darbaspēku, lai celtu visādas varenas ēkas, tuneļus, ātrgaitas vilcienus, piedāvā savas novērošanas kameras. Daudzas valstis piekrīt, jo Ķīna visu dara lētāk un ātrāk. Un arī kvalitatīvi, starp citu. Bet tad Ķīnai katrā valstī ir kripatiņa savas varas. Nemaz nerunājot par tās pārvaldē esošajiem reģioniem.

Fakts. Everesta kalns uz Tibetas un Nepālas robežas Ķīnā ir augstākā virsotne pasaulē, 8850 metru augstumā. Savukārt zemākā daļa Sjiņdzjanas Uiguras autonomajā reģionā — Aidingas ezers — ir 155 metrus zem jūras līmeņa.
(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Tagad esam Ķīnā!

Kategorijas