Apkārtējo labais gariņš

2021. gada 3. septembris 00:00

392

Aiviekstietes Zentas Glodas dzimšanas datuma skaitļos dominē astotnieks, kas ir kā bezgalības zīme. Vēl tā simbolizē harmoniju, un tā raksturīga arī Zentai, jo apkārtējie viņu pazīst kā smaidīgu, atvērtu, izpalīdzīgu un dzīvespriecīgu cilvēku, kas dzīvi tver tādu, kāda tā ir.
Izvēli nenožēlo

Zentas dzimtā puse ir Gārsene, bet pēc mācībām dzīvesceļš aizveda uz Pļaviņām, kur viņa dzīvo kopš 1980. gada. Pēc pamatskolas stājusies Bulduru dārzkopības tehnikumā, kur lielā konkursa dēļ netika, tāpēc aizgāja uz tehnikumu Ogrē, izmācoties par šuvēju motoristi. Pastrādājusi lielajā Ogres trikotāžas kombinātā un sapratusi, ka ne tā vide, ne darbs nav domāts viņai, tādēļ jāiet vēl kaut kur mācīties. Toreizējā Vecbebru sovhoztehnikumā apguvusi pavāra profesiju, un, beidzot skolu, pēc sadales viņu nosūtīja uz Jaunkalsnavu par pavāri. Pēc laika iepazinusies ar nākamo vīru, un abi pārnākuši uz Vladimira dzimtajām Pļaviņām, kur viņam bija veterinārārsta darbs sovhozā. Tagad jau vairākus gadus viņu mājvieta ir Aiviekstes pagasta centrā Kriškalnos, kas ir tupat līdzās Pļaviņu pilsētai.

— Iedzīvojāmies, pieradām, bija labi. Pļaviņās sāku strādāt dzelzceļa stacijas bufetē, kur pagāja desmit gadu. Kad to slēdza, nedaudz pastrādāju pilsētas ēdnīcā un dažus gadus skolā Daugavas ielā 50, kur mācības notika krievu valodā. Tad vajadzēja pavāri bērnudārzā “Jumītis”, un tā esmu tur jau 22 gadus. Viendien ar kolēģiem skaitījām, cik tad ir, un pat negribējās ticēt, ka tik daudz, — stāsta Zenta. Viņa piekrīt, ka pavāra profesija ir fiziski smaga. Tomēr nenožēlo šo izvēli. Grūti esot pateikt, kur visvairāk paticis strādāt. Labi klājies bufetē, lai gan darbs tur patiesi bijis grūts, bet jaunībā visam pieticis spēka un laika, arī mājas rūpēm. Kā atzīst aiviekstiete, katrā vietā ir sava “garoziņa” un patikšana, arī bērnudārzs ir laba darbavieta.

Visgardākā putra

Nereti no bērniem var dzirdēt, ka tik gardu putru kā bērnudārzā mājās neprot izvārīt. Nekāda īpašā noslēpuma tajā visā Zentai neesot. Tie paši produkti, kas visiem, bet, iespējams, katram tā iznāk citādāka. Viņai pašai labprāt patīk gatavot gaļas ēdienus, cept plātsmaizes un pīrādziņus, kas dāsni tiek arī citiem. Ar interesi izmēģinot kādu jaunu recepti, ar ko pilns internets. Zenta uzticas receptei, bet vairāk tomēr savai garšas izjūtai, lai visas sastāvdaļas ir līdzsvarā.

Reiz nolēmusi pastrādāt ārzemēs — paziņa aicināja darbā uz rūpnīcu. Sakrāmējusi čemodānus, darbā pateikusi, ka laikam jau brauks projām, un gaidījusi zvanu. Tomēr izrādījās, ka strādnieku tur nevajag, tā Zenta palika mājās un vairāk nebija vēlmes kaut kur doties.

Apkārt puiši vien

Visu dienu maltīti gatavojot darbā, ne katram vairs gribas to darīt mājās. Zenta smej, ka mājiniekiem nevarētu būt iemesls sūdzēties, un ģimenes pavāre viņa ir arī mājās. Kad atbrauc mazbērni, viņa gatavo ar prieku un to, ko puiši lūdz. Viņiem garšo gan putras, gan plānās un pildītās pankūkas, īpaši biezpiena plācenīši, savulaik arī piena zupas ar cipariņu makaroniem. Ko vajag, to vajag — piebilst ome. Zenta pati augusi piecu bērnu ģimenē un ir vienīgā māsa saviem brāļiem. Šī iemesla dēļ vairāk lutināta vai kaitināta? Tā kā vecuma ziņā bijusi pa vidu, puiši no viņas biežāk dabūjuši sutu. Tā iznācis, ka tagad liela daļa savējo dzīvo līdzās, kas ir tik labi. Pašas ģimenē izaudzināti dēli Mareks un Kaspars. Jaunākais savulaik arī apguva pavāra profesiju un tajā pastrādāja, bet tagad abi ir ugunsdzēsēji, strādā Aizkraukles daļā. Brīvajā laikā abi darbojas Mareka privātajā automašīnu servisā. Ģimenes pulkā ir trīs mazdēli. Vecākais Jorens jau studē Rīgā, vidējais Emīls ies 6. klasē un jaunākais Roberts — 2. klasē. Tā ka visu mūžu Zentai puiši vien tuvumā! Viņa teic, ka dzimtā kopumā ir vīriešu pārsvars, pašai esot tikai viena māsīca.

Kā vietējais taksis

Ar Zentu satikāmies, pateicoties citu aiviekstiešu ieteikumam. Zenta esot viņu lielais atbalsts, ja kaut kur jāaizved, jāpalīdz ko paveikt. Jau vairāk nekā 20 gadu viņa ir autovadītāja un novērtē šo prasmi, kas būtiski atvieglo ikdienu. Ja brauc kur pati, aicina līdzi kaimiņienes, jo zina, ka viņām arī vajag uz veikalu, pie ārsta vai uz mežu sēnēs. Ja kāds prasa, viņa nevar atteikt un celsies kaut nakts vidū, lai kādam izpalīdzētu nokļūt vajadzīgajā vietā. Pati smej — kā vietējais taksis, bet citādāk viņa neprot. Aiviekstietes Irēna un Valija teic — Zenta ir apkārtējo labais gariņš, un arī viņas vīrs Vladimirs neatsaka palīdzēt. Tam piekrīt arī citi.

Zentai vajag kustību, tādēļ arī vaļasprieki viņai tādi kustīgi — ar darbabiedriem jubilāre piedalās ikgadējā Pļaviņu velobraukšanas pasākumā, tad vēl ogošana, sēņošana, pļaušana, makšķerēšana un, kur vien iespēja, arī sacensības. Meža veltes labprāt gan lasot, gan gatavojot un ēdot. Viņa zina labu ieteikumu, kā vislabāk notīrīt gailenes — jāaplejot ar aukstu ūdeni un uz kilogramu jāpievieno divas karotes miltu. Pāris reižu apmaisot, visas smiltis nogulst lejā, un sēnes tīras.

Aiviekstietes vaļasprieks ir arī dārzs, īpaši puķes, kas katru gadu padodas citādāk. Tā kā dzimšanas diena viņai vasaras beigās, puķu šajā laikā ir daudz, un viņa priecājas par katru.

Staburags.lv ARHĪVS

Apkārtējo labais gariņš

Kategorijas