Grāfu pēctecis dāvanā atved senās Kurmenes kartes

2021. gada 31. augusts 00:00

212

Grāfu pēctecis dāvanā atved senās Kurmenes kartes

Kurmenē viesojās bijušās muižas īpašnieka Pētera Komorovska pēctecis, Polijas eksprezidents Broņislavs Komorovskis ar kundzi Annu.

“No Latvijas aizbraukšu laimīgs,” pēc Kurmenes muižas, baznīcas un parka apmeklējuma, kurā no 2019. gada ar draudzes prāvesta Andreja Mediņa iniciatīvu uzsākti vērienīgi atjaunošanas darbi, “Staburagam” sacīja bijušais Polijas prezidents.

Visvairāk interesē suņu māja

Pēdējie Komorovski no Latvijas aizbraukuši pagājušā gadsimta divdesmitajos gados un pēc Otrā pasaules kara līdz pat deviņdesmitajiem gadiem neviens no viņiem Latvijā nebija bijis. Pirmo reizi Broņislavs ar bērniem klusiņām, bez liekas reklāmas Latviju apmeklējis deviņdesmito gadu sākumā, un toreiz bērniem visvairāk ieinteresējusi muižas suņu māja. Kā tas var būt — suņiem ir nevis vienkārši būda, bet vesela māja! Tā kā Kurmenes muiža celta kā medību pils, tajā medību suņiem bijis atsevišķs paviljons. Vēlāk, esot aizsardzības ministra amatā, reiz Komorovskis atlidojis līdz Latvijas robežai un vēlreiz apmeklējis savu senču dzimtas vietu. “Pēc tam Latvijā esmu bijis vēl pāris reižu, un pēdējā lielākā vizīte bija 2015. gadā.

Toreiz, esot Kurmenē, bija skumji skatīties uz savu senču bijušo īpašumu, kas, gadiem nekopts, lēnām pārvērties drupās. Īpaši apzinoties to, ka tas savulaik atstāts kā laba, ziedoša saimniecība.”

Novērtē izmaiņas

Šoreiz pēc viesošanās Kurmenē Broņislavs Komorovskis atzīst, ka izmaiņas ir milzīgas un, protams, uz labo pusi. Atjaunota ne tikai baznīca, kas sākumā celta tikai ģimenes un muižas ļaužu vajadzībām un 1919. gadā nodota jaunizveidotās draudzes vajadzībām. Atjaunošanas stadijā ir arī daļa no muižas saimniecības ēkām, tām tiek piešķirtas jaunas funkcijas. “Tas iepriecina. Skaidrs, ka šis nekad nebūs saimniecības centrs, taču prieks, ka ir izglābts skaists parks, izglābta daļa no ēkām, kas kalpos vietējai sabiedrībai, daļēji attīrīts dīķis, kas grāfa laikos vienmēr bijis pilns ar karpām. Droši vien prāvestam Andrejam ir vēl tūkstoš ideju, kā to attīstīt tālāk. Esmu laimīgs ne tikai tāpēc, ka te dzīvojuši mani senči un viņi dzīvē ir kaut ko sasnieguši, bet arī tāpēc, ka šī vieta ir ieguvusi jaunu, kārtīgu saimnieku, kurš rūpējas par šo vidi,” atklāj Broņislavs Komorovskis.

Grāfa Komorovska pēctecis dāvanā muižas un baznīcas jaunajiem saimniekiem pasniedza vairāk nekā simts gadus senas Kurmenes kartes. Tajā laikā Kurmenē saimniekoja Broņislava vecvecvectēvs Antons Komorovskis, 1864. gada janvāra Polijas sacelšanās dalībnieks, kurš ielicis pamatus, lai šeit attīstītos kultūra un saimniecība. “Šos plānus padomijas laikā vairākus gadu desmitus glabāja mana tante, un mūsu vēlme ir, lai tagad tie nonāktu tagadējās vietvaras rokās. Lai tie kļūtu par nepārtrauktības liecību par dzīvi Kurmenē, jo vislabāk dzīvosim tad, kad paaudžu pieredze pārklāsies, nevis katrai paaudzei viss atkal būs jāsāk no jauna,” pasniedzot dāvanu, sacīja bijušais Polijas prezidents.

Ieguldījums vietas un tūrisma attīstībā

Jautājām, vai šai sadarbībai ar Kurmenes muižas atjaunotājiem ir arī kāds praktisks ieguldījums? Broņislavs Komorovskis norāda, ka savulaik viņa ģimene ir daudz zaudējusi un šobrīd varbūt nevar dot kādu materiālu ieguldījumu, taču tajās jomās, kur tas ir iespējams, atbalsts noteikti tiks sniegts. “Svarīgi, ka šī vieta, ēkas, vide tiek veidota vietējiem iedzīvotājiem, lai viņi varētu to visu izmantot. Un ne tikai viņi, ir daudz cilvēku, kuri atbrauc uz šejieni brīvdienās. Kurmene ir skaistā vietā, upes krastā, kas ļauj attīstīt arī tūrismu. Izstaigāt parku, apmeklēt baznīcu, atpūsties, un šis ir ieguldījums arī šīs jomas attīstībā,” piebilst prezidenta kundze Anna, kā piemēru minot aizvadītās nedēļas svētkus parkā — pie galdiņiem mūzikas pavadībā zem parka kuplajiem kokiem. Tas viesiem no Polijas sniedzis lielu prieku, un tādus noteikti varētu rīkot vēl.

Divi sapņi

Uz atvadām Broņislavs Komorovskis atklāj, ka viņam ir vismaz divi sapņi — viens no tiem, lai visi bijušie Komorovsku īpašumi būtu viena saimnieka rokās. Zinot Andreja Mediņa aizrautību, uzņēmību un darba spējas, viņš noteikti šo vietu sakops un atjaunos. Otrs sapnis saistīts ar kādu ģimenes tradīciju. “Mūsu ģimenei patīk izbraucieni ar kajakiem. Polijā droši vien nemaz nezina, ka te ir tāda skaista upe kā Mēmele. Un, ja kādreiz šī upe šķīra Latviju un Lietuvu, tad tagad tā caur mūsu dzimtu, kas trīssimt gadu dzīvojusi abās upes pusēs, var vienot šīs valstis. Un tas var vienot latviešus un lietuviešus ar Poliju. Varētu sarīkot laivu braucienu pa Mēmeli, cik vien tālu pa to var aizbraukt, un tajā varētu piedalīties arī mūsu ģimene. Mūsu bērni ar kajakiem ir laivojuši pa Gauju, bet pa Mēmeli vēl nē,” nosaka grāfa Komorovska pēctecis.

Visskaistākā ir tā baznīca, kas ir cilvēku pilna

Andrejs Mediņš, Kurmenes katoļu draudzes prāvests: — Esmu pārliecināts, ka, atjaunojot šo baznīcu, esam izlabojuši lielu kļūdu, esam atgriezuši dzīvību vienā no skaistākajām Zemgales pērlēm, kas ir Kurmenē. Pēc Otrā pasaules kara Kurmenē bija ap 2000 dievlūdzēju, kas lielākā daļa dievkalpojumu klausījās ārā pie atvērtiem baznīcas logiem, jo iekšā visiem nebija vietas. Un tas bijis, pateicoties tādam brīnišķīgam profesoram, mācītājam Henrikam Tropam, kurš atļāvās pēc kara atjaunot ne tikai iznīcinātos baznīcas torņus un jumtu, bet arī baznīcai piederošo apkārti un muižu. Taču viņš nelepojās ar to, ka bija atjaunojis baznīcas sienas, bet gan ar to, ka bija atvēris cilvēku sirdis. 1957. gadā to visu aizliedza. Es esmu pateicīgs saviem bīskapiem, kuri mani lūdza un ļāva darboties šeit, Kurmenē, lai atgrieztu šo dievišķās mīlestības seju, kas nav tikai ēkas un parks. Visskaistākā baznīca ir tā, kura ir vienmēr pilna cilvēkiem, un Kurmenes baznīca atkal tāda ir. Tas ir tikai sākums, patiesībā vēl ir ļoti daudz darāmā.

Staburags.lv ARHĪVS

Grāfu pēctecis dāvanā atved senās Kurmenes kartes

Kategorijas