Mums jāieklausās profesionāļos

Mārtiņš Elmārs Siliņš, vecākais tiesu medicīnas eksperts

2021. gada 31. augusts 00:00

187

Pagājuši 32 gadi kopš vienotības akcijas “Baltijas ceļš” un 30 gadi kopš Latvijas atzīšanas de facto. Nozīmīgi notikumi, kam bijām liecinieki un paši iesaistījāmies. Kopā ar citiem pļaviņiešiem “Baltijas ceļā” biju Pleskavas šosejas posmā, un tā bija iespaidīga akcija. Aktīvs laiks tas bija arī Tautas frontes Pļaviņu nodaļai, ko savulaik vadīju. Tolaik darījām, ko varējām, un daudz nedomājām, kā viss būs tik tālā nākotnē kā šodien. Vērtējot to dienu notikumus, saprotu — lai viss izdotos, liela nozīme bija gan cilvēku drosmīgajai un apņēmīgajai rīcībai, gan labvēlīgai apstākļu sakritībai. Savu lomu nospēlēja arī neizdevušais augusta pučs, cilvēki bija ļoti vienoti.

30 gadu šķiet ilgs laiks, bet tas pagājis ļoti ātri. Izaugusi viena paaudze, kas no tā visa neko nav redzējusi. Daudz kas mainījies, un nereti uzdodam jautājumu, vai ejam pareizajā virzienā? Noteikti jā, jo cita jau nav, esam neatkarīga valsts, bet, visticamāk, daudz ko varēja un var darīt gudrāk. Tas lielā mērā atkarīgs no valdības un deputātiem. Paši gan tādus ievēlam, taču šajā jomā joprojām trūkst profesionāļu. Tie, kuri patiesi var, bieži vien politikā nemaz neiet. Diemžēl pie varas esošie lielākoties darbojas savās interesēs, atbilstoši savai izglītībai un erudīcijai, kas pieklibo. Pēc neatkarības atgūšanas arī man jautāja, kāpēc nepiedalos vēlēšanās, jo par deputāta darbu taču jau maksāja. Ko lai atbild cilvēkam, kurš par svarīgāko tādā jomā uzskata samaksu?

Ja palasa ierakstus internetā, ļoti daudz cilvēku ir neapmierināti ar dzīvi, valdību un prezidentu. Visiem gan pa prātam neizdarīsi. Tomēr kaut kāds kopsaucējs jāatrod, jo cīnāmies ar jaunu pārbaudījumu. Grūti pateikt, ar ko tas viss beigsies, kad arvien vairāk izplatās Covid-19 daudz lipīgākais Delta variants. Priekšā tik daudz nezināmā, jo tūlīt sāksies jaunais mācību gads, un vakcinācijas temps aizvien ļoti lēns. Joprojām netrūkst Covid-19 noliedzēju visā pasaulē, arī to, kuri saslimst un mirst no šīs slimības. Tāda situācija ir arī Latvijā. Viedokļi var būt dažādi, bet tiem, kuri paši piedzīvojuši šo slimību, īpaši smagu tās gaitu, vairs nav nekādu šaubu par vakcinēšanās nepieciešamību, lai gan viņu viedokli īpaši neuzsver.

Par vai pret vakcīnu daudzi noskaņoti iespējamo blakusparādību dēļ, kas daļai arī ir. Tomēr tādas iespējamas katram medikamentam, lai arī tos tik un tā lietojam. Līdz šim vakcinācija visā pasaulē uzveikusi daudzas slimības, kas šobrīd pilnībā izskaustas. Ir, protams, situācijas, kad nevar veikt vakcināciju, bet tas ir salīdzinoši neliels gadījumu skaits. Kad šī bīstamā slimība izplatās tik strauji, nekādām lielām šaubām nevajadzētu būt. Piekrītu kaut kur internetā izteiktam viedoklim, ka tie, kuri neatzīst zinātni un medicīnu, lai sēž mājās un ārstējas ar ceļmallapām. Daļai cilvēku ir arī tāda izpratne. Neapšaubāmi, liela nozīme ir dialogam ar sabiedrību, kas pamatā tomēr notiek ar nespeciālistu starpniecību, nevis zinātnieku un mediķu. Tad vēl iesaistīti tirgotāji, konkurence un nauda, kas vēl vairāk veicina šo neproduktīvo dialogu. Tad jau vispār varam likvidēt zinātni, lai politiķi, mūziķi un citu profesiju pārstāvji spriež un lemj par visu. Ir tomēr jāieklausās profesionāļos. Reiz dzirdēju kāda vakcinācijas pretinieka viedokli, kurš pārliecināts, ka vakcīna izmainīšot viņa genomu. Jābrīnās, vai cilvēks vispār zina, ko šis termins nozīmē, bet kāds ko tādu teicis, un tas tiek uztverts kā lielāka patiesība nekā mediķu sacītais. Tas attiecas arī uz izglītoto sabiedrības daļu, lai arī neviens vairs negrib atgriezties mācībās attālināti. Turklāt ir arī tādi, kuriem apgrūtinoši šķiet pat siekalu testu nodošana.

Karstas diskusijas bija par obligātu vakcināciju atsevišķām profesijām, bet sevi Saeima bija atstājusi maliņā. Tagad arī tās deputātiem vajadzēs būt vakcinētiem, ja viņi vēlēsies strādāt klātienē. Tas jau būtu absurds, ja tā nebūtu, pieņemot likumus citiem. Turklāt testēšana ir dārga, un sabiedrības daļai, kas varēja būt vakcinēta, tiek lieki tērēti līdzekļi. Testi būtu jāatstāj tiešām nepieciešamības gadījumā. Var jau paļauties uz ticību, ka nekas slikts nenotiks, un patiesi grūti pateikt, kāpēc vienu neskar nekādas likstas, bet citu slimība ātri aizsauc mūžībā. Tomēr ir arī teiciens — ja pats sevi sargāsi, tad arī Dievs tevi sargās.
Šobrīd tiešām grūti paredzēt Covid-19 izplatības tālāko gaitu, un, iespējams, taisnība ir pieņēmumā, ka agrāk vai vēlāk tas skars mūs visus. Bijām priecīgi, ka saslimstība mazinājās, taču tagad tā atkal palielinās. Pie mums gan ar mazākiem inficēšanās rādītājiem ierobežojumu bija vairāk, bet tagad, kad paliek bīstamāk, viss ir daudz brīvāk, arī skolās mācīsies klātienē. Var just, ka arī cilvēki arvien mazāk pievērš uzmanību noteiktajiem ierobežojumiem. Acīmredzot visi ir noguruši no šīs situācijas, lai gan atslābt nevar.

Vācija jau paziņojusi, ka mainīs attieksmi pret Covid-19 pandēmiju. Katra valsts mēģina kaut ko savu, jo labākās receptes nav joprojām. Zinātnieki strādā, lai radītu zāles pašas slimības ārstēšanai, un varbūt tikai tas spētu to apturēt pavisam. Kaut kas tāds pasaulē nav pieredzēts, tas daudz ko ir izmainījis. Arī mans darbs Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra Pļaviņu reģionālajā nodaļā lielākoties notiek attālināti, lai pēc iespējas mazāk tiktos ar apmeklētājiem. Biju jau domājis vairāk nestrādāt, bet speciālistu trūkst.

Saspringta situācija veidojas uz Baltkrievijas robežas. Visu laiku pasaulē ir centieni izgudrot kādus ieročus citu valstu ietekmēšanai, un tie nav tikai militārie. Esošās situācijas radīšana ir viens no tādiem. Kad šajā kaimiņvalstī kaut kas mainīsies, grūti pateikt, bet līdz tam var būt daudz negatīva, turklāt ne bez sadarbības ar Krieviju. Satraucoša situācija turpinās arī Afganistānā un citās valstīs. Dažkārt nav izprotams, kurp pasaule dodas, un varam vēl būt mierīgi par situāciju Latvijā. Kamēr paši cīnāmies par “Baltijas ceļa” ideju un pret vakcināciju, pasaule saskaras ar daudz lielākām problēmām.

Staburags.lv ARHĪVS

Mums jāieklausās profesionāļos

Kategorijas