Komentārs

www.staburags.lv

2021. gada 27. augusts 00:00

249

Izglītības un zinātnes ministrija nākamo septiņu gadu laikā kā virsmērķi noteikusi latviešu valodas ilgtspējas nodrošinājumu, kā arī stiprināt tās lietojumu visā sabiedrībā un dažādās jomās. Latviešu valoda un kultūra ir gan latviešu nācijas, gan arī Latvijas valsts nacionāli kulturālās identitātes pamats. Tāpēc tā ir kopēja vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības, izcelsmes, dzimtās valodas, reliģijas un citiem apstākļiem. Vai latviešu valoda ir apdraudēta?

Sarmīte Ēlerte, Valsts prezidenta padomniece kultūrpolitikas jautājumos: — Ņemot vērā, ka latviešu valoda ir latviešu nācijas un Latvijas valsts identitātes pamatā, katra cilvēka pienākums ir rūpēties, lai valoda varētu kvalitatīvi pastāvēt šodien un nākotnē. Nevaru teikt, ka šobrīd latviešu valoda ir apdraudēta, bet šīm rūpēm un atbildībai jābūt nepārtrauktai.

Latviešu valoda ļoti cieta okupācijas laikā. 1989. gadā latviešu bija 52% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, un tad patiesi bija bažas, ka varam kļūt par minoritāti. Piedevām vēl pastāvēja gadu desmitiem ilga rusifikācijas politika, un tad latviešu valoda patiesi bija apdraudēta. Joprojām ir gadījumi, ka latviešus diskriminē darba tirgū, jo viņi nezina krievu valodu. Tas nereti padara neiespējamu latviešu diasporas atgriešanos Latvijā. To nevar pieļaut.

Vēl viens virziens, par ko jādomā, — latviešu valodai jābūt tur, kur ir latvieši, arī sociālajos tīklos. Līdz ar to valoda jāattīsta digitālajā vidē. Tam jau ir labas iestrādes, piedāvājot labu mašīntulkošanu. Nešaubos, ka cilvēkiem Latvijā jāzina arī angļu valoda, jo tā ir globālā saziņas valoda, bet jārūpējas, lai mūsu bērni nerunātu pa pusei latviski, pa pusei angliski. Otrajai svešvalodai, ko māca skolās, jābūt angļu, un tālāk arī kādai no Eiropas Savienības valstu valodām — vācu, franču vai skandināvu, un tikai tad krievu vai ķīniešu. Valsts prezidents to arī lūdzis veicināt Izglītības un zinātnes ministrijai, bet tas lielā mērā atkarīgs no tā, vai ir skolotāji, kas to māca. ◆

Daina Vancāne-Viļuma, latviešu valodas un literatūras skolotāja: — Domāju, ka ļoti apdraudēta. Ja savā laikā satrauca pret latviešu valodu vērstais rusificisms, tad šobrīd tas pats ir ar anglicismiem. Tas īpaši jūtams ģimenēs, kas izbraukušas no Latvijas. Tajās bērni praktiski nerunā un neraksta latviski, bet pamata valoda ir tā, kas konkrētajā mītnes valstī. Līdz ar to mūsu skaistā valoda izzūd, arī diemžēl pie mums. Piemēram, jaunajā projektā “Skola2030” stundu skaits valsts valodā ir samazināts. Tas ir klajš izsmiekls latviešu valodai. To nevar salīdzināt ar angļu valodu, ko var apgūt vieglāk nekā latviešu, jo tā arī ir grūta. Tomēr savai valsts valodai jāpievērš lielāka uzmanība, nevis jāsamazina stundu skaits. Bērni skolā starpbrīžos bieži vien savā starpā komunicē angļu valodā, bet savā dzimtajā bieži vien izmisīgi meklē vārdus, jo to krājums diemžēl ir niecīgs.

Dažādām valsts valodas institūcijām vajadzētu vairāk pievērst uzmanību šim jautājumam, pārbaudīt un sodīt par tās nelietošanu. Rīga ir pilna ar uzņēmumiem, kuru nosaukumi ir tikai angļu valodā, un cilvēkiem grūti izprast, ko tur piedāvā, lai gan beigās “humpalas” vien tirgo. Jau padomju laikos varēja vērot situāciju — sanākušo pulkā pietiek būt vienam krievu valodā runājošajam, kad visi pāriet uz krievu valodu. Tas nav pareizi arī šodien. ◆

Santa Krasovska, latviešu valodas un literatūras skolotāja: — Mani arī uztrauc, ka bērniem jau no mazotnes ikdienā dominē angļu valoda televīzijā un internetā, un tā viņiem kļūst par savstarpējo sarunvalodu, jo šķiet vieglāk un ērtāk. Turklāt tā latviešu valoda, kas izskan publiskajā telpā, valodas pārzinātājus bieži vien šausmina ar nepareizu vārdu un skaņu lietojumu. Žurnālistiem un arī tiem, kuri uzstājas publiski, vajadzētu kopt savu valodu.

Pārsteidz arī tas, cik daudzi šajā valstī dzīvojošie nesaprot latviešu valodu. Tā varētu būt tiem, kuri iebraukuši nesen vai ārvalstu studentiem, bet ne valsts iestādēs. ◆

Jolanta Bardovska, latviešu valodas un literatūras skolotāja: — Uzskatu, ka noteikti nē, jo esam ieinteresēti, lai tā nenotiktu un valoda saglabātos. Lai arī ikdienā publiskās vietās diezgan bieži skan arī svešvaloda, vismaz skolā līdz šim neesmu jutusi, ka latviešu valodu mazāk cienītu vai lietotu. Protams, bērniem ir vājākas zināšanas latviešu valodā, īpaši gramatikā, bet tas vairāk saistīts ar to informāciju, ko viņi ikdienā saņem no sociālajiem tīkliem un plašsaziņas līdzekļiem angļu valodā. Tomēr nepiekrītu viedoklim, ka vajadzētu samazināt angļu valodas mācību stundas, jo tas veicinot Latvijas cilvēku aizbraukšanu. Viss atkarīgs no mums pašiem, lai būtu Latvija un latviešu valoda, cik daudz darīsim tās labā. Ikviens, kurš bijis tālāk pasaulē, zina, ka, pieminot Latviju, cilvēki atzinīgi novērtē, ka tik nelielai valstij ir sava valoda. Tā ir vērtība, kas jāsaglabā. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Komentārs

Kategorijas