Staburags.lv ARHĪVS

Vērts redzēt. It kā labi zināmās Krustpils pils jaunais šarms

Vērts redzēt. It kā labi zināmās Krustpils pils jaunais šarms

Esmu klaidonis. Tā pats sevi mēdzu apsmaidīt, jo brīvdienās vislabprātāk dodos pasaulē ko apskatīt, izzināt un gūt svaigas emocijas. Laikā, kad pārvietošanās pāri valstu robežām ir apgrūtināta vai pat liegta, vairāk pievēršos pašu zemes apskates objektiem. Tā augusta sākumā, pēc gadu piecu ikdienā garāmbraukšanas, atkal vēru tepat kaimiņos (dzīvoju Pļaviņās) esošās Krustpils pils durvis.

Ka agrākā baronu fon Korfu rezidence piedzīvojusi gadsimta vērienīgāko uzplaukumu, zināju. Radio1 programmā “Jēkabpils šodien un rīt” par to bija iznācis iztaujāt Jēkabpils Vēstures muzeja direktori Inesi Berķi. Par pārvērtībām liecināja arī pa auto logu redzamais — atdzimusī strūkl­aka pils iekšpagalmā, no ielas attālāko pils korpusu sienām atgrieztais košums un granīta akmeņiem svaigi bruģētais stāvlaukums galveno vārtu pusē.

Atšķirībā no vairuma Latvijā saglabātajām muižu pilīm, kas celtas XIX gadsimtā, Krustpils pilij ir daudz senāka vēsture. No arhitektoniskā viedokļa brutāls taisnstūrveida viduslaiku cietoksnis ticis uzbūvēts ne vēlāk kā XIII gadsimtā. Pēc nežēlīgu militāru konfliktu trim gadsimtiem Krustpils nonāca senas vācu muižnieku dzimtas — fon Korfu īpašumā. Korfiem piederējuši arī citi īpašumi, tostarp mūspusē Zalves un Neretas muižas, taču nekur citur Latvijā nav tik varenas piemiņas kā Krustpils pils. Starp citu, Krustpilī, būdams vēl troņmantnieka statusā, esot viesojies pēdējais Krievijas imperators Nikolajs II.

Tagadējais plānojums un izskats ir aptuveni tāds, kādu pils ieguva, atjaunojot to pēc Lielā Ziemeļu kara (1700. — 1721.), kā arī veicot uzlabojumus jau XIX gadsimtā.

Kopš 1921. gada pilī saimniekoja militāristi — vispirms Latvijas Republikas armija, tad Sarkanarmija un Vērmahts, tad līdz pat 1994. gadam Padomju armija. Pēc tam pils tika nodota Jēkabpils Vēstures muzeja rīcībā un kļuva par visai sabiedrībai apskatāmu objektu.

Pēdējā laikā pilī realizē vairākus vērienīgus Eiropas Savienības fondu projektus. Jau pabeigti būvdarbi un ierīkota pastāvīga ekspozīcija pils A korpusā, atjaunota strūklaka, pils vēsturiskais parks un stāvlaukums. Vēl rit būvdarbi C korpusā, kur paredzēts izveidot ekspozīciju par muižas virtuvi, bet bijušo klēti pārveidot par modernu Tūrisma informācijas centru. Plānota arī pils bijušās smēdes pārbūve.Kopš 1. jūlija apmeklētājiem atvērtas pils otrā stāva atjaunotās telpas. Aplūkojama Jēkabpils pilsētas vēstures ekspozīcija, telpu interjeri, tostarp ēdamzāles ozolkoka griestu paneļi, kas ir viens no retajiem apdares elementiem vēl no baronu laikiem. Pilī un tās tornī, no kura paveras skaisti skati uz Jēkabpili un Daugavu, skatāmas arī mākslas izstādes.

Tagad pilī, manuprāt, gan tematiski, gan vizuāli veiksmīgi sadzīvo vēsture un māksla, sendienu stāsti un visjaunāko laiku vēstījumi, seni artefakti un jaunākās muzeju tehnoloģijas. Atļaušos apgalvot, ka dažu pēdējo gadu laikā senā fon Korfu dzimtas pils ir kļuvusi par vienu no valsts modernākajiem muzejiem. Ir vērts iegriezties.