Staburags.lv ARHĪVS

Lieliska dāvana pagasta 555 gadu jubilejā

Lieliska dāvana pagasta 555 gadu jubilejā

Ērberģes muižas pagalmā, dižozola kuplo zaru paēnā, nosvinēti grāmatas “Mazzalves dižozola stāsti” atvēršanas svētki, piepildot daudzu mazzalviešu sapni par savu, sava pagasta skaistu, apjomīgu un vēsturisku izdevumu.

Vēsturisks brīdis

“Ir piepildījies mūsu sapnis, un šis ir vēsturisks brīdis — mums ir pirmā lielā, skaistā grāmata par Mazzalvi. Tā ir grāmata par mums pašiem,” aizvadītās sestdienas vakarā priecājās Ērberģes muižas pagalmā sanākušie mazzalvieši un tie, kas jūtas piederīgi šim pagastam. Tā ir arī kā dāvana Mazzalves pagasta 555 gadu jubilejā, kuru plaši bija paredzēts svinēt pagājušajā gadā, taču pandēmijas dēļ svinības diemžēl nenotika.

Mazzalves pagasta pārvaldes vadītāja Zeltīte Odiņa gan atzīst, ka viss, kas notiek, notiek mums par labu, jo, ja pagājušajā gadā notiktu plānotās svinības, vēl nebūtu grāmatas. “Nu šī ir brīnišķīga dāvana katram pagasta iedzīvotājam un mums visiem kopā,” piebilst Z. Odiņa.

Sapnis ir piepildījies

Šajos svētkos vairākkārt tika teikts paldies izcilajai vēstures skolotājai, novadpētniecei un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierei Emīlijai Varkalei, kura gan uz notiekošo noraudzījās no mākoņu maliņas. Tieši Emīlijas Varkales ieguldītais darbs novadpētniecībā un viņas savāktie materiāli kļuva par grāmatas pamatu. Un tas bija arī viņas sapnis. Grāmatas atvēršanas svētkos piedalījās Emīlijas Varkalnes meita Solvita, kura sacīja: “Jūtos ļoti saviļņota, jo manas mammas mūža darbs ir realizējies brīnišķīgā grāmatā. Lielu paldies gribu teikt tiem, kuri tieši un netieši iesaistījās grāmatas tapšanā. Milzīgs paldies mammai, kura noteikti uz mums šobrīd noraugās no mākoņu maliņas. Bet vislielāko paldies gribu teikt Silvijai Lisovskai, kura atrada laiku, lai tur­pinātu mammas iesākto un mammas sapni īstenotu līdz galam.”

Biedrības “Ērberģietes” pārstāve Žanna Miezīte teic, ka grāmatu rakstījuši visi kopā — gan tie, kas jau iepriekš ieguldīja darbu novadpētniecības materiālu vākšanā un apkopošanā, gan arī tie, kas ar saviem stāstiem par Mazzalvi un tās ļaudīm, attēliem dalījās grāmatas tapšanas laikā. Šo visu procesu vadīja un koordinēja, ieskaitot darba grupas ikmēneša sanākšanas, un stāstu pie stāsta lika kopā Mazzalves pamatskolas skolotāja Silvija Lisovska. 

Kur ir Silvija, tur ir komanda

“Jūs jau zināt, tur, kur esmu es, tur ir komanda, jo bez komandas vēl neviens cilvēks viens pats neko lielu nav paveicis,” saka Silvija un piebilst, ka arī viņa viena nevarētu paveikt šo lielo darbu, ja nebūtu visu palīgu, kas iesaistījās grāmatas tapšanas procesā, ja pagasta ļaudis neatsauktos palīdzēt sagādāt materiālus. 

Silvija visu ieguldīto darbu dala piecos posmos. “Pirmais posms bija visgarākais, jo skolotāja Emīlija Varkale kopā ar saviem novadpētniekiem 49 gadu garumā ir vākusi materiālus par Mazzalvi un likusi tos mapēs. To ir vairāk nekā 160. Mēs ieskatījāmies aptuveni 130 mapēs. Izpētīt visu mapju saturu vienkārši nebija iespējams,” stāsta S. Lisovska. 

Par otro posmu grāmatas autore dēvē 2019. gada sākumu, kad viņa vērsās pie mazzalviešiem ar lūgumu atsaukties un stāstīt savus stāstus. Liela daļa no šiem palīgiem bija arī klāt grāmatas atvēršanas svētkos. “Atsaucība bija liela, un beigās grāmatas tapšanas procesā iesaistījās ap 40 cilvēku. Katrs ir devis savu iegudījumu šajā darbā, un katra devums bija svarīgs. Mēs izveidojām lielisku komandu ar vienotu kopīgu mērķi. Par katru no šiem cilvēkiem es varētu pateikt kaut ko labu, jo visi ir daudz palīdzējuši,” stāsta Silvija. 

Piemineklis Mazzalvei

Trešais posms šajā darbā bija projekts, kas ļāva piesaistīt finansējumu grāmatas izdošanai. “Pamanīju internetā informāciju, ka ir iespējams piesaistīt līdzekļus tieši grāmatas izdošanai, un zvanīju Žannai Miezītei. Žanna nekad neatsaka un piebilst — ja vajag, būs! Un caur biedrību “Ērberģietes” arī tapa projekts Zemgales kultūras programmā, kuru atbalstīja un mūsu ieceres īstenošanai piešķīra 6000 eiro.” Un tad jau sekojuši vairākkārtēji braucieni uz “Erantes” tipogrāfiju Jēkabpilī, kur grāmata salikta un drukāta. 

“Piektais posms ir grāmatas atvēršanas svētki. Es gribētu, lai jūs šo grāmatu uztvertu kā pieminekli Mazzalvei. Nemeklējiet kļūdas un kritiku, lasiet un priecājieties, jo Mazzalve ir lepna. Un šodien sāksies sestais šīs grāmatas ceļa posms, jo tā dodas pie saviem lasītājiem. Lasīsim to!” uzrunājot svētku dalībniekus, sacīja Silvija Lisovska.