Sēņošana nav pastaiga

2021. gada 17. augusts 00:00

Šis laiks cilvēkiem saistās ar sēņošanu un ogošanu, līdz ar to daudzi iedzīvotāji daļu brīvā laika pavada mežā. Nodarbe var būt ļoti patīkama, relaksējoša un arī noderīga, tomēr jāatceras, ka atrašanās mežā ir arī saistīta ar risku apmaldīties.

Svarīgi ir zināt, kādus pasākumus ieteicams veikt, lai mazinātu iespēju apmaldīties, un kas jādara, ja cilvēks mežā apmaldījies. Zinot rīcības plānu, iespējams pasargāt sevi un savu veselību. Kā izvairīties no apmaldīšanās mežā un kā rīkoties, ja tomēr sanācis apmaldīties, skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Sandra Vējiņa.

Ieteikumi pirms došanās uz mežu

Lai samazinātu risku apmaldīties, jau laikus var sagatavoties gājienam mežā un pēc tam ar prieku izbaudīt ogošanu un sēņošanu vai vienkārši atpūtu mežā. Tādēļ VUGD speciālisti sagatavojuši ieteikumus, kas jāņem vērā pirms došanās mežā. Šie ieteikumi jāievēro, lai došanās mežā nebeigtos ar apmaldīšanos, pamatīgu izbīli vai pat veselības un dzīvības apdraudējumu.

Pirmkārt, S. Vējiņa iesaka pirms došanās uz mežu informēt piederīgos par to, kurā vietā plānots sēņot vai ogot, kā arī laiku, kad domāts atgriezties.

Jāatceras, ka labāk būtu izvēlēties spilgtu un košu apģērbu, lai pēc iespējas labāk cilvēku varētu ieraudzīt, kā arī nav ieteicams doties mežā vienatnē. Tāpat svarīgi sekot līdzi laikam, lai neatgadās tā, ka mežā palieciet līdz tumsai, kad atrast izeju no sveša meža gandzrīz nebūs iespējams.

Mežā jābūt vērīgiem

Lai neapmaldītos, jāievēro pasākumu kopums gan pirms došanās mežā, gan esot tajā. Speciāliste norāda, ka svarīgi mežā būt vērīgam un ievērot dažādus dabas objektus, piemēram, dzelzceļu, ceļus, zīmīgus kokus vai meža kvartālu numurus, kas izvietoti uz kvartālu plāksnītēm stigu krustpunktos. Tas apmaldīšanās gadījumā palīdzēs glābējiem saprast, kā cilvēks pa mežu pārvietojies un kur ir. Ieteicams nepalikt mežā līdz tumsai, kad objektus saskatīt ir grūti.

Ja gadās apmaldīties

Dažādu apstākļu dēļ cilvēks var apmaldīties mežā un radītā apjukuma dēļ nevar atrast mājupceļu. Tad ir svarīgi saglabāt mieru un rīkoties pēc speciālistu ieteiktajiem scenārijiem. “Šādās situācijās bīstami krist panikā. Tā kļūs par ļaunāko ienaidnieku, jo stresa situācijā cilvēks nespēj objektīvi novērtēt radušos situāciju,” saka S. Vējiņa. Speciāliste iesaka apsēsties, atpūsties, censties orientēties apvidū un tikai tad sākt atpakaļceļu. Nevajag sākt haotiski staigāt pa mežu un meklēt atpakaļceļu, jo tā var ieiet mežā vēl dziļāk. Tāpat jāmēģina saklausīt, vai tuvumā nav šosejas, liela ceļa vai kādas dzīvojamās mājas.

Savukārt, ja cilvēks saprot, ka paša spēkiem nespēs izkļūt no meža, jāzvana glābējiem pa tālruni 112 un jānosauc tiem pēc iespējas konkrētāki orientieri.

“Piezvanot uz 112, jānosauc savs vārds un uzvārds, telefona numurs, jāizstāsta, kas noticis. 112 dispečeri precizēs detaļas, kas palīdzēs noteikt aptuveno cilvēka atrašanās vietu: laiku, kad cilvēks iegājis mežā, vietu, kur iegājis mežā, kā arī kādas zīmīgas vietas šķērsojis, piemēram, augstsprieguma līnijas, ceļus, dzelzceļa sliedes, dabas vai cilvēka veidotus objektus un citu. Tas var palīdzēt noteikt precīzāku cilvēka atrašanās vietu,” skaidro speciāliste.

Klausīties skaņas signālu

Kad noskaidrota aptuvenā cilvēka atrašanās vieta, uz turieni izbrauc ugunsdzēsēji glābēji un ar automašīnu pa ceļiem mēģina pēc iespējas tuvāk nokļūt iespējamajai cilvēka atrašanās vietai. Mežā ugunsdzēsēji glābēji ar skaņas signāla palīdzību, bet tumšā laikā arī ar gaismas signāla palīdzību signalizē cilvēkam par savu atrašanās vietu. Nepieciešamības gadījumā ugunsdzēsēji glābēji braukā pa aptuveno teritoriju, līdz apmaldījies cilvēks šo skaņas vai gaismas signālu pamana.

Ja tuvojas vakars vai ir jau nakts, kā arī ja apmaldījies bērns vai cilvēkam mežā kļuvis slikti, tiek iesaistīti papildspēki, piemēram, policija, zemessargi, pašvaldība un apkārtnes iedzīvotāji. “Daļā gadījumu cilvēki, kuri lūguši glābēju palīdzību, vēlāk paši atraduši ceļu no meža. Visdrīzāk, tas skaidrojams ar to, ka cilvēks satraukumā sākumā nevar noorientēties. Sazinoties ar glābējiem, cilvēks saprot, ka viņu meklē, satraukums mazinās, un tad arī saprot, uz kuru pusi jādodas, lai izkļūtu no meža,” stāsta S. Vējiņa.

Ko ņemt līdzi uz mežu? ● Pilnībā uzlādētu mobilo tālruni, lai vajadzības gadījumā varētu sazvanīt glābējus vai kādu citu.

● Personu apliecinošu dokumentu vai vismaz lapiņu ar uzrakstītu vārdu, dzīvesvietas adresi un kāda piederīgā tālruņa numuru.

● Pirmās palīdzības piederumus, tie neaizņem daudz vietas, bet būs noderīgi, ja kas atgadīsies.

● Ūdens pudeli un šokolādi, apmaldīšanās gadījumā tā palīdzēs atgūt nepieciešamo enerģiju.

● Kabatas lukturīti, jo tumsā tas ne tikai palīdzēs nekrist panikā, bet arī glābējiem vieglāk būs atrast cilvēku.

● Svilpīti, kuru var viegli uzkarināt kaklā, un nepieciešamības gadījumā ar tās palīdzību var norādīt savu atrašanās vietu.

● Kompasu, ja māk ar to rīkoties.

Informē speciālists Edgars Vimba, AS “Latvijas valsts meži” pārstāvis: — Sēņotājiem, dodoties mežā, jāpadomā arī par savu drošību un pienācīgu apģērbu. Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, sēņotājiem jau laikus vajadzētu potēties pret ērču encefalītu. Pēc atgriešanās no sēņošanas sēņotājiem vajadzētu vienam otru apskatīt, vai kaut kur pie miesas nav piesūkusies vai arī gatavojas piesūkties ērce.

Dodoties mežā, vienmēr jāņem vērā, ka var būt lietains laiks, tāpēc jānodrošinās ar piemērotu apģērbu. Īpaši tas attiecas uz apaviem — mežā nevajadzētu doties vieglās vasaras kurpēs vai sandalēs, bet uzvilkt kārtīgus apavus vai gumijas zābakus. Tas būs īpaši svarīgi, ja sēņošana izrādīsies ilgāka, nekā plānots.

Staburags.lv ARHĪVS

Sēņošana nav pastaiga

Kategorijas