Trīs dienu baudījums Latvijas otrajā lielākajā pilsētā

2021. gada 17. augusts 00:00

318

Trīs dienu baudījums Latvijas otrajā lielākajā pilsētā

Ar ko jums asociējas Daugavpils? Tā man saistās ar Latvijas otrās lielākās pilsētas statusu, iespējams, pilnīgi aplamu priekšstatu, ka tur visi runā tikai krieviski, kā arī ar Daugavpils tirgu, cietoksni un Marka Rotko galeriju. Taču skaidrs, ka Latvijas otrajā lielākajā pilsētā un tās apkārtnē ir daudz interesantu vietu, ko redzēt, un lietu, ko baudīt. Trīs dienu laikā, ko pavadījām Daugavpilī, paspējām apskatīt vien nelielu daļu no plašā piedāvājuma tūristiem. Domāju, ka ikviens, kurš vēlas iepazīt šo pilsētu un novadu, atradīs kaut ko interesantu.

Ja runājam par valodu, tad, zvanot uz izvēlētajiem apmeklējuma objektiem, biju patīkami pārsteigta, jo tikai vienā vietā ar mani runāja krieviski, visur citur atbildēja latviski. Pilsētas ielās, veikalos un ēstuvēs gan latviešu valodu gadījās dzirdēt reti, taču nevar teikt, ka cilvēki Daugavpilī nerunā latviski. Runā, bet tikai tad, kad tu pats sāc ar viņiem runāt latviešu valodā. Ja tas netraucē, var mierīgi baudīt pilsētu un tās labumus.

Piemineklis joprojām savā vietā

Izrādās, manu ģimeni ar Daugavpili saista kāds interesants fakts. 23 gadus Daugavpils pilsētas galvenais arhitekts bija mana vectēva brālēns Valdis Kalniņš, kura dzimtā puse ir Pļaviņas. Mana mamma itin labi atceras augumā raženo vīru, kas ceļā no Rīgas uz Daugavpili šad tad apciemoja viņus “Skaistkalnos”. Valda Kalniņa mammīte dzīvoja Pļaviņās, Raiņa ielā, un apbedīta Klintaines Brīvkapos. Lai gan Valdis Kalniņš savā amatā bija ļoti ilgu laiku un viņam piešķirts LPSR Nopelniem bagātā arhitekta nosaukums, internetā par viņu atrodamas visai skopas ziņas. “Dzimis 1932. gada 30. aprīlī Rīgas apriņķa Pļaviņās. 1957. gadā absolvējis LVU Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu. No 1961. līdz 1984. gadam bija Daugavpils pilsētas galvenais arhitekts. Par sekmīgu pilsētas ģenerālā plāna realizēšanu V. Kalniņam 1978. gadā piešķirts LPSR Nopelniem bagātā arhitekta godpilnais nosaukums. Lieli nopelni Valdim Kalniņam ir Daugavpils pilsētas arhitektoniskās sejas izveidē. Viņš piedalījies vairāku dzīvojamo rajonu projektu izstrādāšanā. Kā līdzautors V. Kalniņš piedalījies daudzu skulpturālo veidojumu risināšanā Daugavpils pilsētas parkos un laukumos. Realizējis daudzas interesantas ieceres pilsētas vēsturiskā centra atjaunošanā un aktīvi piedalījies arhitektūras pieminekļu popularizēšanā,” tik daudz par novadnieku atrodams Latgales centrālās bibliotēkas mājaslapā.

Viņa nozīmīgākie darbi ir estrāde 3500 vietām Stropos, kas tagad ir pārbūvēta, piemiņas siena dvinciem, piemineklis Daugavpils aizstāvjiem 1919. gadā, sadarbībā ar tēlnieku I. Folkmani tapis Raiņa krūšutēls pie Daugavpils Pedagoģiskā institūta (tagad — Daugavpils Universitāte).

Ja jau esam Daugavpilī, tad radās doma atrast vismaz vienu objektu, kura tapšanā roku pielicis mans ievērojamais radinieks. Jāsaka, par piemiņas sienu dvinciem tā arī neko neizdevās uzzināt, bet Raiņa krūšutēls joprojām ir savā vietā. Un kā par brīnumu, joprojām savā vietā ir arī padomju ziedu laikos — 1975. gadā — izveidotais piemineklis Daugavpils aizstāvjiem. Jāsaka gan, ka apkārtne ap pieminekli Daugavas krastā ir ļoti nekopta un sen zaudējusi agrāko spozmi.

Aizrauj gan bērnus, gan pieaugušos

Kamēr pieaugušie izvēlējušies apmeklēt Šmakovkas muzeju, kas noteikti ir uzmanības vērts, jo tajā var uzzināt ne tikai par šī stiprā dzēriena vēsturi, tapšanas procesu un baudīšanas tradīcijām, bet arī par pilsētu agrāk un šodien, mēs ar bērniem devāmies uz Inovāciju centru, kas pagaidām izvietots Daugavpils Universitātē. Tas iekārtots nelielā telpā, taču viss izveidots tā, ka bērniem tur noteikti pāris stundu ir ar ko darboties. Daudzie eksponāti liek uz lietām paskatīties no cita, neierasta skatpunkta. Centra apmeklētāji “stacijās” var pārbaudīt savu uzmanību, attapību, vērību, roku veiklību, loģisko domāšanu. Jāatzīst, ka ne visi uzdevumi ir par spēkam arī pieaugušajiem. Nav nemaz tik vienkārši manekenam bez špikera pareizajās vietās salikt visus cilvēka iekšējos orgānus vai Eiropas kartē visām valstīm atrast pareizo vietu. Īpaši bērniem patika greizie spoguļi un izjust fizikas likumus uz muzikālā soliņa. Zinātnes centra apmeklējuma noslēgumā bērniem bija iespēja piedalīties radošajā darbnīcā. Tajā piedāvā izveidot pašam savu stresa bumbu, spineru vai ko citu. Mēs izvēlējāmies taisīt spinerus.

Iespaidīga moskviču kolekcija

Tehnikas cienītājiem noteikti būs interesanti apmeklēt “Retro garāžu - D”, kas ir jauns apskates objekts pilsētā, atvērts vien pagājušā gada rudenī. Daugavpilieši uzskata, ka šī varētu būt lielākā moskviču kolekcija Baltijā, kur vecākais eksemplārs datēts ar 1947. gadu. Lai gan garāžā ir arī vecāks auto — 1937. gada mersedess, kas ir viena no pirmajām kolekcijas mašīnām. Tās saimnieks Aleksandrs Kašerins stāsta, ka mašīnas ceļu pie viņa parasti kaut kā atrod pašas un katras mašīnas “atnākšana” ir īpašs stāsts. Braukšanas kārtībā gan ir tikai retā, ar kuru saimnieks šad tad piedalās kādos pilsētas svētkos vai festivālos. Viena no tādām ir mersedess, ar kuru saimnieks mērojis ceļus uz Rēzekni, lai piedalītos filmas “Pilsēta pie upes” filmēšanā. Garāžā ir arī speciālais transports — padomju laiku milicijas auto un pasta mašīna. Līdzās mašīnām ir arī citas interesantas lietas, kas liecina par 40 un 50 gadu senu pagātni, piemēram, telefona būdiņa ar visu aparātu, bērnu velosipēdi, luksofors, kurš arī darbojas, un citas lietas. Garāža apmeklētājiem atvērta vien sestdienās un svētdienās, darbdienās to var apskatīt tikai pēc iepriekšēja pieraksta.
Tanki muižas pagalmāApskates vērta ir arī kara tehnikas ekspozīcija, kas izvietota Sventes muižas teritorijā. Tanki, bruņumašīnas, lielgabali un cita kara tehnika apskatāmi speciāli izbūvētā angārā. Šī ekspozīcija ir unikāla ar to, ka kolekcijā esošie objekti atrasti bijušo kauju laukos un ir prasmīgi restaurēti — atsevišķus eksponātus ir iespējams arī iedarbināt un izmantot demonstrējumiem. Tiek uzskatīts, ka ekspozīcijā esošie tanki ir nedaudzie tik labi saglabājušies šāda veida eksponāti Eiropā.

Ja jau esam aizdevušies līdz Sventei, tad noteikti vajag apskatīt arī pašu muižu, kur savlaik filmēti seriāla “Neprāta cena” (turpinājumā “UgunsGrēks”) viesnīcas ārskati. Arī šodien Sventes muižā darbojas viesnīca un restorāns, kurā iedzert kafiju un nobaudīt maltīti var arī tie, kas nedzīvo viesnīcā. Restorāna apmeklējums ļauj iekļūt muižas pagalmā, lai priecātos par lielisko dārzu un grezno strūklaku.

Atgriežoties pagātnē

Kafejnīca “Ēdnīca nr. 1” ir vēl viena vieta, kas ļauj atgriezties 30 un vairāk gadu senā pagātnē. Tā ir ēstuvīte, kas atgādina padomju laiku muzeju, jo it viss tajā veidots atbilstoši tam laikam — interjers, ēdienkarte, ēdienu piedāvājums, pat sirmais runīgais kungs aiz letes atgādina seno laiku bufetnieku. Jāsaka gan, ka porcijas tur nav pārāk lielas, kārtīgam vīrieša cilvēkam ar vienu gulaša porciju var izrādīties par maz. Taču ēdiens ir garšīgs un vide lieliska, arī cenas ļoti draudzīgas. Kafejnīcas pagalmā izbūvēta terase, kas tāpat kā iekštelpas iekārtotas padomju stilā un ir pietiekami lielas, lai uzņemtu lielāku ekskursantu grupu. Internetā atrodamā informācija vēsta, ka kafejnīca vienlaikus darbojas arī kā veikals, jo ikviens ēstuves interjera priekšmets ir nopērkams un ekspozīcija regulāri tiek papildināta. Līdz ar to katru reizi tajā var atrast kaut ko jaunu.

Sajūsmina baseini ezerā

Mūs sajūsmināja Stropu ezera piedāvātās iespējas atpūtniekiem, tāpēc devāmies turp visas trīs dienas, ko pavadījām Daugavpilī. Stropu ezers ir lielākā ūdenskrātuve Daugavpilī, kur pludmalē plīvo zilais karogs, kas liecina par ūdens tīrību, drošību un sakārtotu infrastruktūru. Centrālajā pludmalē bez labiekārtotas peldvietas ezerā izbūvēti arī baseini. Tā ir unikāla ezera pontonu konstrukcija, kurā uz 25 metrus garo atklāto baseinu ar četriem celiņiem, lēkšanas torni un bērnu peldbaseinu ved tāda kā pastaigu promenāde. Tur ierīkots atpūtas laukums ar atpūtas krēsliem, kurus var izmantot bez maksas. Turpat līdzās krastā ir labiekārtots bērnu rotaļu laukums, vingrošanas laukums un pludmales volejbola laukums. Par drošību gādā glābšanas dienesta glābēji. Gar ezera krastu ved trīs kilometrus garš asfaltēts pastaigu un veloceliņš, kas noslēdzas pie vēl vienas labiekārtotas peldvietas “Stropu vilnis”. Tur var izmantot piepūšamās atrakcijas uz ūdens, ir gaisa takas kokos un tīklu parks. Tie gan ir maksas pakalpojumi, ko piedāvā uzņēmēji.

Kaut kas no japāniskā, latviskā un krieviskā

Viens no apskates objektiem bija atpūtas parks “Stalkers” Naujenes pagastā, kuru apmeklēt mani pamudināja internetā pamanītās fotogrāfijas. Gribējās tajā redzētos objektus aplūkot dabā. Parks ir diezgan nomaļā vietā, meža vidū, uz kuru ved grantēts ceļš. Pie ieejas mūs sagaida parka saimnieks — bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims, norādot, kurā virzienā doties, lai izstaigātu un apskatītu visu Daugavas krastā esošo parku, kas sākumā bijis domāts tikai kā privāta atpūtas vieta. Taču gadu gaitā cilvēki par to izrādīja arvien lielāku interesi, un ar laiku tas paplašināts, pilnveidots un atvērts publiskai apskatei. Lai arī parka teritorija ir plaša un mežaina, ejot pa taciņām, aizmaldīties nevar. Tās ved no viena apskates objekta pie nākamā cauri parka teritorijai. Lapenītes, soliņi, koka un metāla skulptūras, atpūtas vietas, bērnu rotaļu laukums, puķu stādījumi iepriecina apmeklētājus. Tajā vērojams stilu sajaukums, kas varbūt kādam liksies bezgaumīgs. Ir kaut kas no japāņu dārziem, kaut kas latvisks un kaut kas krievisks. Manu vislielāko apbrīnu raisīja no akmeņiem uzbūvētās cietokšņa sienas ar dekoratīviem lielgabaliem, āra kamīns un kāpnes uz skatu laukumiņu, kur apsēsties un mierīgi baudīt lielisko skatu, kas paveras uz Daugavas lokiem. Parka saimnieks arī uzsver, ka šī ir vieta, kur ne tikai pastaigāties, atpūsties un fiziski izkustēties, bet arī mierīgi apsēsties, padomāt, saplūst ar dabu.

Kad vēlāk satiekam pašu saimnieku kādā no apskates vietām, jautājam, vai viņš objektus veidojis pats savām rokām? Viņš atklāj, ka ir prasmīgi meistari, kas labi pieprot amatniecības darbus, viņš tikai izdomājot, kas un kā izskatīsies. Parks arvien tiek pilnveidots, un arī šajā vasarā tajā top jaunas takas, apstādījumi un dekoratīvie elementi.

+ 1

Staburags.lv ARHĪVS

Trīs dienu baudījums Latvijas otrajā lielākajā pilsētā

Kategorijas