Staburags.lv ARHĪVS

Logu nišas aizpilda ar gleznojumiem

Logu nišas aizpilda ar gleznojumiem

Noslēgumam tuvojas Skrīveru kultūras centra fasādes atjaunošana, un šī ēka iegūs ne tikai jaunu krāsojumu, bet arī māksliniecisku akcentu — gleznojumus divās loga nišās ēkas otrajā stāvā.

Pēc tam, kad darbi būs pabeigti, ejot garām kultūras centram pa Sporta ielu, cilvēki aicināti pacelt skatienu uz augšu un palūkoties ēkas otrā stāva logu virzienā. 

Katrai telpai atbilstoša aina

Šajā nedēļā kultūras centrā tapa gleznojumi, kuri rotās divu logu nišas. “Paši logi no iekšpuses jau sen aizmūrēti, bet no ārpuses tie bija aizsisti ar dēļiem. Sākot fasādes atjaunošanu, radās jautājums, ko darīt ar aizmūrētajiem logiem, un mums radās ideja piepildīt šīs logu nišas ar gleznojumiem,” stāsta kultūras centra direktore Baiba Dronka. Šo ideju atbalstīja arī Aiz­kraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš, kurš tajā laikā pildīja Skrīveru novada pašvaldības izpilddirektora pienākumus.

Kultūras centra direktore par šo ideju konsultējās arī ar tekstilstudijas vadītāju mākslinieci Baibu Vaivari, kurai radusies ideja par to, ko šajos gleznojumos varētu attēlot. Sižeti izvēlēti atbilstoši telpām, kurās šie logi bijuši. Viena ir mēģinājumu telpa, un tās logu rotās gleznojums ar dejotājiem, otra ir skatuves telpa, kuras logā būs darbs ar prožektoru apspīdētu ballītes skatu. 

Kopā ar Skrīveriem daudz gadu

Darbu veidošanai kultūras centra direktore uzaicināja mākslinieces Ingrīdu Suharevsku un Kristīni Guršponi, ar kurām sadarbība veidojusies vairākus gadus. 
Pirmo reizi mākslinieces Skrīveros viesojušās, studējot Mākslas akadēmijā, kura vairākus gadus pēc kārtas šeit rīkojusi vasaras prakses saviem studentiem. Katram studentam tika doti savi uzdevumi, un tā Ingrīda un Kristīne nonāca kultūras centrā. Tas notika laikā, kad tur sāka darboties gleznošanas studija un kopīgas intereses visus saveda kopā. Beidzot Mākslas akadēmiju, Skrīveros notikusi jauno mākslinieku darbu skate, pēc tam bijusi arī izstāde. Vēlāk mākslinieces vairākas reizes piedalījušās Baibas Dronkas rīkotajos mākslas plenēros, gleznojušas Skrīveros, un sadarbība visu šo laiku turpinājusies. “Vietas, kas palikušas atmiņā no Skrīveriem, noteikti ir Daugava, Aizkraukles pilskalns, dendroloģiskais parks. Braucām gleznot uz pansionātu. Gleznojām portretus un dažus darbus arī atstājām pansionātam,” stāsta Ingrīda. 

Skrīveros ir vēl viena ēka, kuras logos var redzēt Ingrīdas un Kristīnes gleznojumus. Tas ir bijušais Kalnakrogs, kuru var redzēt, pa šoseju braucot cauri Skrīveriem.

Ar gatavu ideju viegli strādāt
Mākslinieces atzīst, ka arī viņām būs interesanti, kā darbi izskatīsies, kad būs ielikti logos, jo, gleznojot kultūras centra vestibilā, darbs noteikti izskatās pavisam citādāk. Interesanti, ka viena loga personāžiem izvēlēti trīs dejotāji no kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīva un ar viņu atļauju arī iemūžināti gleznā. Ja labi ieskatās, dejotājus noteikti var atpazīt. Darbi gleznoti ar eļļas krāsām un pārklāti ar laku, jo tiem nu būs jāiztur visu laikapstākļu pārbaudījumi. “Mums bija ļoti viegli strādāt, jo pašām nekas nebija jāizdomā. Te jau bija gatavas idejas, kam vajadzētu būt attēlotam gleznojumos,” saka Ingrīda.

Nekādu strīdu

Kā tas ir — divām māksliniecēm radīt vienu darbu? “Šis nav pirmais projekts, ko īstenojam abas kopā. Esam labākās draudzenes un mākam kopā sastrādāties. Ir bijis kopīgs projekts Jaunajā Rīgas teātrī, kur veidojām dekorācijas izrādei “Latviešu mīlestība” — gleznojām 12 lielformāta gleznas. Ikdienā, gleznojot atsevišķi, mūsu stils ir ļoti atšķirīgs, un arī darbi ir ļoti atšķirīgi, bet, strādājot kopā, pat nevar pateikt, ka vienu darbu būtu radījuši divi cilvēki. Par to visi brīnās, bet mums tā nekad nav bijusi problēma, nekādu strīdu. Vienmēr darbi kaut kā organiski sadalās — ko kura darīs, gleznos. Mums divatā strādāt ir ļoti vienkārši un viegli,” stāsta Ingrīda.

Pēc Baibas Vaivares ieteikuma izvēlētas gan kultūras centra iekštelpu, gan fasādes krāsas. Tā kā ēka celta no dolomīta akmeņiem, jaunajam krāsojumam izvēlēti divi šim materiālam atbilstoši krāsu toņi. Skrīverieši priecājas par ēkas jauno izskatu, kas pēc kultūras centra priekšā augošo tūju izzāģēšanas atklāsies visā savā krāšņumā.