Komentārs

www.staburags.lv

2021. gada 13. augusts 00:00

Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati liecina, ka līdz šim Latvijā vakcinācijas pret Covid-19 procesu noslēguši 37,37% iedzīvotāju. Iknedēļas vakcinācijas rādītāji gan esot nemainīgi zemi. Kā vērtējat vakcinācijas gaitu un sabiedrības attieksmi?

Aija Skudra, ģimenes ārste Skrīveros: — Pie mums vakcinācijas process norit apmierinoši. Tomēr tas uz priekšu nevirzās tik ātri, cik gribētos. Tie, kas vēlējās, ir vakcinējušies, runājam un izglītojam tos, kas šaubās. Ar antivakseriem nerunājam, lai nebojātu savu nervu sistēmu. Ar antivakseriem runāt ir veltīgi, viņiem ir tādi argumenti, ka man trūkst vārdu.

“Janssen” vakcīnu izvēlas tie, kam ātrāk nepieciešami dažādi ar vakcinēšanos saistīti atvieglojumi, visbiežāk ārzemēs strādājošie. Arī tie, kas šaubās, labprāt izvēlas šo ražotāja vakcīnu, divu pošu vietā saņemt vienu šķiet vilinošāk. Pašreiz gan “Janssen” vakcīnas pie mums nav. Pārslimojušie, kam vēl ir antivielas, izvēlas “Pfizer” vakcīnu, jo viņiem nepieciešama tikai viena deva. Sabiedrības attieksme pret vakcinēšanos nav krasi mainījusies. Cilvēku viedokļi ir noslāņojušies. Tie, kas bija pārliecināti un gribēja, ir vakcinējušies. Vairums ir to, kas šaubās. Pat ja nav pārliecības, visbiežāk šie cilvēki nonāk pie lēmuma vakcinēties. Neliela rosība ir arī bērnu un jaunieši vidū.

To, ka cilvēki vēlas vakcinēties, apliecina arī izbraukumu vakcinācijas. Uz Aizkraukles izbraukuma vakcināciju devās cilvēki arī no Skrīveriem. Bija sabēdājušies, jo visiem nepietika vakcīnu.

Sarežģījumus rada nepārdomāti vai maldīgi izteikumi no cilvēkiem, kuru viedoklī ieklausās daudzi. Piemēram, Vilis Krištopans, kādreizējais Ministru prezidents, intervijā izteicās, ka ir daudz cilvēku, kuri medicīnisku indikāciju dēļ nevar vakcinēties. Manā praksē nav zināmi tādi gadījumi. Tāpat izteikumi, ka vakcīna maina DNS, dažos vieš šaubas, domājot par vakcinēšanos. ◆

Inga Vasiļjeva, Nacionālā veselības dienesta pārstāve: — Vakcinācijas process Latvijā piedzīvoja vairākas fāzes — akūtu vakcīnu trūkumu, vakcinācijas procesu, kurā potes pret Covid-19 saņēma dažādas prioritārās grupas, visas sabiedrības vakcinācijas sākšana un masu vakcinācijas centru darbība, kā arī iedzīvotāju iesaistes mazināšanās vasaras karstajā laikā. Šobrīd esam nākamo dilemmu priekšā — par dažādās nozarēs strādājošo pienākumu vakcinēties. Jūnijā sākām jaunu pieeju — vakcinācijas pakalpojuma sniegšana pēc iespējas tuvāk cilvēku ikdienas gaitām: tirdzniecības centros (šobrīd jau 20 centros visā Latvijā darbojas vakcinācijas punkti, kuros līdz 1. augustam vakcinēti ap 30 000 iedzīvotāju), izbraukuma vakcinācijas pasākumos, pilsētas svētkos, gadatirgos (līdz 8. augustam notikuši 45 šādi izbraukumi, vakcinēti 3840 iedzīvotāju), notiek senioru vecumā 80+ izbraukuma vakcinācija mājās, izbraukumi darba kolektīvos, mazinās masu vakcinācijas centru nozīme. Redzam, ka šī pieeja cilvēkiem patīk, par to liecina pietiekami augsta aktivitāte. Tomēr vakcinācijas aptvere Latvijā joprojām ir nepietiekama, īpaši riska grupās — seniori, hroniski slimie cilvēki. Vakcinācija pret Covid-19 Latvijā ir bez maksas, ērta un pieejama, iedzīvotāji var izvēlēties starp vairāku ražotāju vakcīnām.

Ne tikai Latvijā, bet arī visur pasaulē vakcinācijas pret Covid-19 jautājums raisa diskusijas, sabiedrības polarizēšanos. Tas ir saistīts gan ar katra cilvēka priekšstatiem, zināšanām, dabisko piesardzību pret inovācijām, neatbildētiem jautājumiem, arī lielo dezinformācijas plūsmu gan no austrumu, gan rietumu kanāliem. No otras puses, procesi, kas notiek ap vakcināciju, ir izcēluši dienasgaismā daudzas problēmas, kas nav risinātas gan sociālajā jomā, gan veselības nozarē, gan, piemēram, medijpratībā utt.

Objektīvi sabiedrības attieksmi var vērot socioloģiskās aptaujās, kas rāda, ka skepse par vakcināciju mazinās, visnoturīgākā pretestība vakcinēšanai pret Covid-19 ir sabiedrībā ar zemāku atalgojumu un izglītību. Citējot A. Freimani, “Latvijas Faktu” direktoru: “Tā grupa vienmēr ir ļoti skeptiska, ļoti inerta daudziem inovatīviem notikumiem, un vakcinācijas process viņu dzīves gājumu noteikti ļoti pamatīgi traucē. Līdz ar to viņi šo skeptiskumu saglabā un ļoti labprāt ieklausās tajos viedokļos, kas ļauj apstiprināt, ka viņi rīkojas pareizi.” Savukārt jaunākās SKDS aptaujas liecina, ka pieaug cilvēku informētība par vakcināciju. ◆

Olga Tomaševska, ģimenes ārste Aizkrauklē: — Interese vakcinēties ir viļņveida. Sākumā tā bija lielāka, tad cilvēki atslāba, ārkārtas situācija beidzās, daudzi domāja, ka kritīsies arī saslimšanas rādītāji. Saslimstība ir pierimusi, taču septembrī situācija var mainīties.

Domājot par nākotni, cilvēki atsāk interesēties par vakcinēšanās iespējām. Izslimojušie, kas uz savas ādas izjutuši saslimšanu ar Covid-19, vakcinējas, lai pasargātu sevi turpmāk, neizslimojušie cer uz imunitāti.

Visnotaļ pieprasītas ir “Janssen” vakcīnas, jo pietiek ar vienu devu. Manā ģimenes ārstes praksē tās pašreiz nav. Redzēju, kāda rinda bija pie izbraukuma vakcinācijas telts pilsētas svētkos. Vakcinējoties pie ģimenes ārsta, rindā nav jāstāv. Sabiedrības attieksme pakāpeniski mainās. No mana kabineta cilvēki iznāk ar pozitīvu domu, nevis “nē, nekādā gadījumā nevakcinēšos”. Iedrošina arī mans viedoklis, es un kolēģes vakcinējāmies jau pirms laba laika, nekas slikts nav atgadījies. Strādāt ir drošāk. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Komentārs

Kategorijas