No jūlija daudziem izmaiņas attiecībās ar VID

2021. gada 10. augusts 00:00

Ar 1. jūliju Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbildības jomā stājās spēkā virkne izmaiņu likumos un noteikumos. Tas ietekmē lielu daļu sabiedrības — kādā statusā strādāsim, kādus un cik nodokļus maksāsim. Aicinājām uz sarunu VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, lai izvaicātu par šobrīd aktuālo.

— Visvairāk sabiedrība ir satraukta par izmaiņām sociālo iemaksu un ienākuma nodokļa jomā. Kādi ir sabiedrības galvenie ieguvumi no nodokļu izmaiņām, kas stājās spēkā ar 1. jūliju?

— Nevar teikt, ka šīs ir lielas izmaiņas. Bet katrs, protams, to uztver atšķirīgi.

Ja skatāmies no nodokļu režīma viedokļa, tad līdz šim pastāvēja deviņi režīmi.

Un rezultātā bija arī atšķirīgas sociālās apdrošināšanas situācijas. Mēs visi zinām par cilvēkiem ar ļoti mazām pensijām. Un tā ir cēloņsakarība, jo apdrošināšanas summas tika maksātas no ļoti mazām summām.

Sākoties Covid-19 pandēmijai, dīkstāves pabalsti bija atkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām, un bija situācijas, kad cilvēki pabalstos saņēma divus vai trīs eiro. Līdz ar to šie cilvēki bija pilnīgi nenodrošināti krīzes situācijā. Tas liecina, ka paļauties tikai uz visu cilvēku apzinīgumu nodokļu jomā nav pamata.

Turklāt minimālās sociālās iemaksas jau darbojas Lietuvā un Igaunijā, un nekādi dramatiski notikumi tur neseko. Būtība ir tā, ka strādājam paši savam sociālajam nodrošinājumam un negaidām, ka sabiedrība mūs uzturēs.

— Kādas ir aplēses, cik daudzus iedzīvotājus skars gaidāmās izmaiņas?

— 2020. gada dati rāda, ka samaksu, kas nesasniedz minimālo algu, saņem ap 118 tūkstošiem personu. Vismaz 22 000 šādā režīmā strādāja divus trīs mēnešus, visu gadu — 35 000.

Pusei no šiem cilvēkiem ir vairāk nekā 50 gadu. Līdz ar to, iespējams, te ir vecuma diskriminācija, jo šiem cilvēkiem darba devējs neko citu nepiedāvā. To mēs vēl analizēsim. Mani dara bažīgu tas, vai cilvēki, kam ir virs 50, izvēlas labprātīgi šādi strādāt.

— Kādas summas nonāks Valsts kases kontos no šīs reformas?

— Anotācijā ir minētas summas, kā tas varētu papildināt budžetu, bet tas nav svarīgākais. Te drīzāk stāsts par vienādiem spēles noteikumiem. Uz to arī uzņēmēji aicina. Visbiežākais veids, kā nemaksāt nodokļus, ir neuzrādīt visas darba stundas. Cilvēks strādā astoņas stundas, bet uzrāda četras. Tagad nebūs izdevīgi uzrādīt mazo stundu skaitu, noteikumi būs līdzīgāki.

— Vai joprojām saglabāsiet “konsultē vispirms”? Šobrīd daudzi iedzīvotāji joprojām nesaprot, kas un kā viņiem būs jādara un kas būs vai nebūs jāmaksā.

— Tā ir mūsu ikdiena. Mēs skaidri spējam nošķirt, kur ir kļūdas un kur likumpārkāpums. Ja cilvēks nav deklarējis visus savus ienākumus, mēs to uzzināsim. Mēs sakām — esi tik laipns, deklarē, samaksā nodokļus un nokavējuma naudu. Soda sankcija tad neseko.

Informatīvos materiālus esam izsūtījuši 37 000 personām, lai nodokļu maksātāji zina, kas jādara. Katram EDS (elektroniskā deklarēšanas sistēma) ir kalendārs. Turklāt cilvēkam jānodeklarē tikai summa, pārējo EDS sarēķina.

Katru gadu kredītiestādes dod mums datus par visām summām, kas katram ienākušas kontā. Ja cilvēks apgroza lielas summas, mēs to redzam. Mums ir informācija arī no ārzemēm, tāpēc nevajag paļauties uz to, ka kaut ko varēs noslēpt.
Ja cilvēks kļūdījies, tad ir lūgums izlabot, bet, ja darbojies ļaunprātīgi, seko soda bardzība.

— Vai EDS jaudas būs pietiekamas? Vai plānots uzlabot EDS sistēmu, kas šobrīd ir lietotājam nedraudzīga?

— EDS uzlabojas pastāvīgi, tam ir jābūt ātri lietojamai, precīzai. 1. marts parādīja, ka deklarācijai var vienā dienā iesniegt 300 000 cilvēki. Turklāt deklarāciju var iesniegt dažu minūšu laikā.

Tas, ko gribētu, lai EDS būtu vairāk specializēta. Kad, ieejot EDS, katrs redz tikai tās sadaļas un informāciju, kas uz viņu attiecas. Tagad esam izstrādājuši projektu, lai EDS padarītu vizuāli pievilcīgāku un ērtāk lietojamu. Bet, protams, primārais mērķis ir ātrums, ne skaistums.

— Vai cilvēki, kuriem problēmas darbā ar datoru, varēs savus ziņojumus iesniegt VID klātienē?

— Ja runājam par pašnodarbinātajiem — tā nav ikdiena, tas ir uzņēmējdarbības veids, pirmais solis. Līdz ar to ziņot varēs tikai elektroniski. Visi pašnodarbinātie un saimnieciskās darbības veicēji to dara jau gadiem.

Ja cilvēks ir spēris šo soli uzņēmējdarbībā, jāspēj arī apgūt noteiktas lietas un sazināties.

Visi ienākumu dienesti iet uz tiešsaistes sazināšanās veidu. Nebūtu lietderīgi ieguldīt lielu naudu, attīstīt elektronisko sistēmu un vēl paralēli uzturēt otru sistēmu. Savukārt fiziska persona, kurai tikai reizi gadā vajag ar VID sazināties, var nākt, un mēs palīdzēsim.

— Sabiedrība paliek apzinīgāka nodokļu nomaksas jautājumos?

— Mūsu rādītājs ir ambiciozs — 60% maksā nodokļus. Nav jau tā, ka mums būtu ļoti traģiska situācija, ka lielākā daļa nodokļus nemaksā. Liela daļa apzinīgi maksā. Bet ir tādi, kas meklē ieganstus, lai nemaksātu. Tajā pašā laikā pašiem bērni iet skolā, izmanto ceļus, kas visa ir nodokļu nauda.

— Tās nav vienīgās izmaiņas, kas stājās spēkā 1. jūlijā. Kas mainās preču piegādē no trešajām valstīm?

— 1. jūlijā ir stājusies spēkā regula, ka par katru sūtījumu no trešās valsts jāmaksā PVN (pievienotās vērtības nodoklis), bet, sākot ar sūtījumu par summu 150 eiro un lielāku, — gan PVN, gan muitas nodoklis.

Ja pasūtām no trešās valsts internetveikala, “Latvijas pasts” neizsniegs sūtījumu, kamēr nebūs samaksāts PVN vai abi nodokļi. Tas tā ir visā Eiropā, jo ES (Eiropas Savienība) veikaliem trešo valstu internetveikali, kas te nemaksā nodokļus, grauj konkurenci.

Ir divi rīki, kā šos nodokļus nomaksāt — bez maksas EDS vai par 0,88 eiro “Latvijas pasta” sistēmā.

Tajā pašā laikā visiem interneta veikaliem ir iespēja deleģēt ES savu pārstāvi, kas sakārto nodokļu lietas, lai mēs varētu pirkt preci ar jau nomaksātiem nodokļiem. Daudzi internetveikali no 1. jūlija to jau ir izdarījuši.

— Ar 1. jūliju stājās spēkā vēl citas izmaiņas. Kādu darbu veicējiem mainās nosacījumi?

— Jā, ar 1. jūliju sākās jauna ēra taksometru biznesā, tiešsaistes režīmā ir jānodod informācija par braucieniem. Līdz ar to varam redzēt, cik no katra uzņēmuma ir bijis braucienu. Katru dienu šo informāciju apkoposim un rudenī sāksim kontroles pasākumus.

Tāpat no 1. jūlija sākta grāmatvežu licencēšana. Divi gadi pagāja, līdz šī norma tika ieviesta. Tas ir atbalsts uzņēmējiem, lai ir droši pirkt grāmatvedības ārpakalpojumu, lai pēc tam nav jānāk pie mums un jāžēlojas, ka grāmatvedis visu nepareizi izdarījis.

— Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, VID atsācis darbu klātienē. Kas jāņem vērā?

— Galvenais — jāpiesakās apmeklējumam. Aktivitāte ir liela, cilvēki grib nākt. Bet mums jāievēro visas prasības — vēdināšana, attālumi. Ir arī kapacitāte, cik mums ir konsultantu. Tāpēc arī jāpierakstās un jānāk konkrētā laikā.

— Savulaik bija liela aktivitāte čeku loterijā, kā ir tagad? Cik izmaksāts laimestos? Vai tas reāli ir palīdzējis VID un veicinājis nodokļu saistību izpildi? Ir kādas aplēses, cik lielā mērā?

— Mūsu klientūra ir stabila — ap 50 000 katru mēnesi, un tas ir labs rādītājs. Saņemam miljonu dokumentu. Tas mums palīdz, jo pašiem nebūtu kapacitātes izstaigāt tik daudz pa uzņēmumiem, liels paldies cilvēkiem.

Jau esam izmaksājuši 755 000 eiro, un šī summa ir atmaksājusies. Tagad aicinām piedalīties gada izlozē, kur var vinnēt 20 000 eiro.— Kas notiek ar kontrabandu? Baltkrievu neatkarīgie mediji raksta, ka palielinās cigarešu kontrabanda no Baltkrievijas, vai arī Latvijā to jūtam?

— Baltkrievija visu laiku bijusi dienas kārtībā — nav bijusi neviena nedēļa, kad mēs dažādos apjomos nebūtu aizturējuši cigaretes ar Baltkrievijas akcīzes markām. Nav noslēpums, ka valsts rūpnīcas ražo lielu daļu tieši kontrabandai. Tas tiek mērķtiecīgi darīts. Galvenā kontrabandas prece joprojām ir cigaretes, seko alkohols, degviela.

Tagad tiek meklēti dažādi “izsmalcināti” veidi, kā ievest nelegālas izcelsmes preces. Turklāt mēs visu, kas notiek muitas punktos, vērojam no Rīgas.

Šobrīd aizvien vairāk tuvinām sadarbību ar policiju un robežsardzi, lai cīņa pret kontrabandu būtu aizvien veiksmīgāka.

Aizturam arī privātpersonas, kuras ved iekšā kontrabandas preces. Vairākus pieķeram ne reizi vien, bet laikam tā peļņa ir tik liela, ka riskē atkal. Ir tādi, kurus uz robežas jau sejā zina.

Staburags.lv ARHĪVS

No jūlija daudziem izmaiņas attiecībās ar VID

Kategorijas