Aizkrauklietis domes vēlēšanas uzskata par cirku

2021. gada 10. augusts 00:00

Kāds aizkrauklietis domā, ka Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vēlēšanas bijušas cirks, jo, viņaprāt, notika aizklātas vēlēšanas, kuras tomēr nav bijušas aizklātas — deputāti balsoja ar vēlēšanu zīmēm, bet pēc tam tika publiskots, kā kurš balsojis. Tomēr vēlēšanu komisijas pārstāvji pamato, ka nekāda cirka nav bijis, vēlēšanas bijušas nevis aizklātas, bet atklātas, un viss noritējis atbilstoši likumam.

Aizkrauklietis: demokrātijas parodija

“Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja un viņa vietnieku vēlēšanas bija aizklātas, turklāt deputātiem bija jāparakstās vēlēšanu biļetenā. Manuprāt, tas bija cirks un demokrātijas parodija, spēlēšanās ar demokrātiju — kādēļ jārīko aizklātas vēlēšanas, ja iepriekš bija norunāts, kā kurš balsos, un pēc tam tiek atklāts, kas par ko balsojis? Visi parakstās vēlēšanu biļetenos, lai pēc tam varētu izkontrolēt, kurš ir ievērojis iepriekšējo vienošanos par amatu sadali un kurš nav? Kādēļ bija jātērē papīrs, laiks, resursi, jātaisa vēlēšanu zīmes, ja varēja nobalsot, paceļot rokas? Tā ir ņirgāšanās par aizklātu balsošanu! Domāju — ja nebūtu jāparakstās vēlēšanu zīmēs, varbūt vēlēšanu rezultāts būtu citāds, katrs balsotu tā, kā pats vēlas, nevis tā, kā noteicis saraksta līderis,” uzskata aizkrauklietis, kura vārds redakcijai ir zināms.

Process ir caurspīdīgs, kontrolējams

Aizkraukles novada vēlēšanu komisijas sekretāre Ulrika Britāne teic, ka paraksti ir drošības garants un apliecinājums tam, ka vēlēšanu zīmes netiek samainītas, process ir caurspīdīgs, kontrolējams, un neskaidrību gadījumā visu var pārbaudīt. Savukārt Aizkraukles novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Jānis Lauks norāda, ka saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 40. pantu “balsošana domes sēdēs ir atklāta un vārdiska” — tas nozīmē, ka jāatklāj, kurš deputāts par ko ir balsojis. Šī likuma pants arī noteic, ka “par pašvaldības domes priekšsēdētāja, domes priekšsēdētāja vietnieka, izpilddirektora, izpilddirektora vietnieka, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja vai pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja vietnieka amatam izvirzītajām kandidatūrām balso ar vēlēšanu zīmēm vienlaikus par katram amatam izvirzītajiem kandidātiem”.

“Pēc domes priekšsēdētāja ievēlēšanas balsu skaitīšanas komisijas pārstāve nolasīja protokolu un jautāja, vai kāds vēlas dzirdēt, kurš par ko ir balsojis, un pēc viena deputāta ierosinājuma individuālo balsojumu rezultāti tika nolasīti. Viss bija atklāti, kā likums to nosaka, un visi, kas sekoja domes sēdes translācijai, varēja uzzināt vēlēšanu rezultātus, nekāda cirka tur nebija,” teic Jānis Lauks.

Neizpratnes iemesls — nezināšana

Visdrīzāk, cilvēku neizpratnes iemesls ir nezināšana par likuma izmaiņām — viņi ir pieraduši, ka pašvaldību un Saeimas vēlēšanās balso ar vēlēšanu zīmi un vēlēšanas ir aizklātas — apkārtējie nezina, par ko viņi balso. Kādreiz arī pašvaldības domju priekšsēdētāju vēlēšanas bija aizklātas — nebija zināms, par kuru kandidatūru kurš deputāts ir balsojis. Taču kopš 2013. gada 21. februāra, kad spēkā ir stājušies grozījumi likuma “Par pašvaldībām” 40. pantā, Latvijas pašvaldībās, ievēlot domes priekšsēdētāju un viņa vietniekus, vairs nav un nevar būt aizklātas balsošanas, bet ir atklāta vārdiska balsošana, balsojot ar vēlēšanu zīmēm, kā to nosaka likums.

Jāvar konstatēt, kā kurš ir balsojisVai deputātiem ir jāparakstās vēlēšanu zīmēs? Šo jautājumu uzdevām Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāram Ritvaram Eglājam. Viņš atbildēja, ka tas nav Centrālās vēlēšanu komisijas jautājums, bet ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē, tomēr sniedza skaidrojumu atbilstoši savai pieredzei un tiesiskajai apziņai. “Likuma “Par pašvaldībām” 40. pantā teiktais, ka “balsošana domes sēdēs ir atklāta un vārdiska”, nozīmē — ir jāvar konstatēt, kā kurš ir balsojis. Likums nenosaka obligātu prasību parakstīties vēlēšanu zīmē, bet tas ir viens no konstatēšanas veidiem, kā kurš ir balsojis. To var izdarīt arī citādi — vēlēšanu zīmē nodrukājot deputāta vārdu un uzvārdu. Daudz kur Latvijā deputāti parakstās, bet citur vēlēšanu zīmes izdrukā ar deputātu uzvārdiem,” stāsta Ritvars Eglājs.

Rakstveida pierādījums

Kādēļ par domes priekšsēdētāju nevarētu balsot, paceļot roku vai elektroniski?

“Ar vēlēšanu zīmēm par visiem kandidātiem var balsot vienlaikus, lai būtu ātra un objektīva balsošana, piemēram, vienā reizē par diviem vai trijiem. Ja, paceļot roku, balsotu par katru kandidātu atsevišķi, tas paildzinātu balsošanas laiku un tad parādītos iespēja ietekmēt balsošanas iznākumu, izvēloties secību, kādā par kandidātiem balsot,” skaidro Ritvars Eglājs. “Pacelt roku ir vienkāršāks veids nekā ar vēlēšanu zīmēm, bet tam ir savi trūkumi — ar rokas pacelšanu nevar vienlaikus nobalsot par visiem kandidātiem, un rodas iespēja manipulēt ar balsošanas secību. Balsošana ar roku ir grūtāk pārbaudāma, piemēram, kāds roku paceļ pa pusei, nogurst un nolaiž, un balsojums nav ieskaitīts. Un rodas jautājums, vai var uzticēties balsu skaitītājam. Savukārt vēlēšanu zīmes paliek kā rakstveida pierādījums tam, kā kurš ir balsojis, un to var pārbaudīt. Ar vēlēšanu zīmēm ir vairāk darba — tās jāsagatavo, jāizdrukā, taču no balsojumu caurskatāmības viedokļa vēlēšanu zīmes ir pārākas. Balsojot par domes priekšsēdētāju, elektroniskās balsošanas priekšrocība būtu tā, ka balsis tiek saskaitītas momentā, tiek arī ietaupīts laiks, taču balsošana ir atkarīga no elektrības un kļūst grūtāk pārbaudāma, un cilvēkiem ir mazāka uzticība tam, vai elektroniskais balsojums pēc dienas, nedēļas, mēneša būs saglabājies neskarts.”

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.

Staburags.lv ARHĪVS

Aizkrauklietis domes vēlēšanas uzskata par cirku

Kategorijas