Vērts redzēt. Ceļojumā kopā ar Gustavu Šķilteru

Iesaka Ināra Sudare, laikraksta “Staburags” lapu redaktore

2021. gada 6. augusts 00:00

Vērts redzēt. Ceļojumā kopā ar Gustavu Šķilteru

Līdz 29. augustam Rīgā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā galvenās ēkas ceturtā stāva izstāžu zālē vēl skatāma izstāde “Man pasaule par šauru šķita... Gustava Šķiltera ceļojumi 20. gadsimta sākumā”. Atklāti sakot, mani vispirms ieintriģēja izstādes nosaukums, jo domāju, ko gan tādu izstādē ar tik intriģējošu nosaukumu var parādīt. Taču, izrādās, var un piedevām vēl ļoti daudz. Protams, ja to grib izskriet pāris minūtēs, tad diezin vai vērts to apmeklēt. Būs kā pīlei ūdens. Izstādē pavisam apskatāmi aptuveni 150 darbu, kuri ir ļoti daudzveidīgi un atklāj gan mākslinieka radošo darbību, gan pavisam sadzīviskas lietas. Lielu daļu izstādē aizņem akvareļi, taču skatāmas arī digitālās izdrukas, rokraksti, tēlniecības darbi, pat ģipša rokturis. Katra lieta ir kā mozaīkas gabaliņš, kurš, kopā salikts, veido priekšstatu par mākslinieku.

Parīze allaž bijusi daudzu mākslinieku sapnis gan agrāk, gan tagad. Savulaik arī Gustava Šķiltera. Dodoties savā pirmajā ceļojumā cauri Vācijai uz Parīzi, Gustavs Šķilters jau bija nolēmis meklēt ceļu pie Ogista Rodēna, tādēļ apmetās netālu no vietas, kur Monparnasa bulvārī divstāvu koka mājas apakšējā stāvā darbojās Ogista Rodēna “akadēmija”, respektīvi, studija, kurā viņš pēc tam iestājās. Lielu uzmanību studijā veltīja zīmēšanai. Gustavs Šķilters savās atmiņās par šo laiku rakstīja: “Rodēns mācīja tvert dzīvi, novērot modeļa pozas, kustības, žestus un formas. Tāpēc meistars nekad zīmējot nenostādīja modeli, bet ļāva tam darbnīcā brīvi kustēties un rīkoties. Raksturīgākos momentus viņš mēģināja ātri uztvert un fiksēt uz papīra. Kā tēlniekam Rodēnam zīmējumā nebija svarīgas gaismas un ēnu spēles, kolorīts un citas glezniecības kvalitātes. Masa, kustības, formas, proporcijas tumšo masu attiecība pret gaišo fonu — lūk, kas interesēja zīmējumā tēlnieku. Tāpēc Rodēns vispirms mēģināja ieskicēt masu ar otu, nemaz nedomājot par lineāro zīmējumu. Kad mets krāsās bija gatavs, Rodēns iezīmēja kontūras, kas bieži vien nesakrita ar ieklāto krāsu plankumu. Tā viņš pats zīmēja un mācīja arī mūs zīmēt.”

Izstādē eksponētas arī fotogrāfijas, vēstules, pastkartes, ko papildina sarakste ar vienu no tuvākajiem Gustava Šķiltera tā laika draugiem Olegeru Junjentu, ar kuru viņš iepazinās Mākslas akadēmijā Parīzē un kopā apceļojis vairākas Eiropas valstis. Lūk, viņa vēstule draugam, kas datēta ar 1902. gada 14. septembri Parīzē. “Dārgais Olegario! Saņēmu Tavu pastkarti, paldies! Es joprojām esmu Parīzē, un esmu kļuvis pavisam nopietns cilvēks.

Daudz strādāju — eju gulēt pulksten 10 vakarā un ceļos 7 no rīta. Sievietes — tikai reizi nedēļā. Mūsu mīlestība ar Hildu sāk pamazām atdzist. Varbūt tādēļ, ka laiks ir auksts un katru dienu līst. Mēs joprojām rakstām mīlas vēstules viens otram, bet, tā kā pateicu viņai, ka man nav naudas un es arī nedomāju precēties, šādu atsalumu var saprast. Tūkstoš sveicienu visiem no Tava drauga.”

Savos klejojumos Gustavs Šķilters ne tikai zīmējis, bet arī rakstījis apcerējumus par redzētajām vietām. Viņš apceļojis Francijas novadus un daudzas zemes Eiropā —Spāniju, Itāliju, Holandi (Nīderlandi), Šveici, Vāciju, Angliju (Lielbritāniju). Tāpat viņš pabijis ārpus Eiropas, piemēram, Marokā. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā saglabājušies ap 40 Gustava Šķiltera braucienu laikā tapušo akvareļu.Pēc atgriešanās no Parīzes, dzīvojot Sanktpēterburgā, Gustavs Šķilters vairākkārt devās uz Skandināvijas zemēm. Tā viņš nokļuva tālajos ziemeļos, Lapzemē, kur iepazinās ar sāmu dzīvi.

Somijā Gustavs Šķilters apciemoja Jani Rozentālu, ar kuru uzturēja draudzīgas attiecības, un kopā ar Jāzepu Vītol atpūtās pie Perkjervi ezera.

Staburags.lv ARHĪVS

Vērts redzēt. Ceļojumā kopā ar Gustavu Šķilteru

Kategorijas