“Mēmelē” kā mazā pilsētiņā

2021. gada 6. augusts 00:00

Mums līdzās ir cilvēki, par kuru eksistenci zina retais. Viņi ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuru ikdiena lielākoties paiet institūcijās — valsts vai pašvaldības aprūpes centros. Viens no tādiem ir Valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) “Latgale” filiāle “Mēmele” Mazzalves pagastā. Jūlija beigās tur notika tradicionālās “Saimnieču dienas”, kuras apmeklēja “Staburags”.
Sava pirts un frizētava

VSAC “Latgale” sastāvā ir piecas filiāles, viena no tām — “Mēmele”. “Latgales” kopējais šī gada budžets ir 10,3 miljoni eiro, un šī nauda pārsvarā iegūta no valsts budžeta. Pašlaik “Mēmelē” ir 192 klienti vecumā no 18 līdz 94 gadiem. Aprūpes centrs ir lielākais darba devējs Neretas pusē. Šeit strādā 114 darbinieki, 40 no viņiem ir aprūpētāji. Pārējie — interešu pulciņu vadītāji, fizioterapeiti, sociālie rehabilitologi, kā arī tehniskie darbinieki — elektriķi, santehniķi, dārznieki, apsargi u. c. Saimniecība liela — kā maza pilsētiņa. Kopējā aprūpējamā platība — 26 ha, no kuras ar laiku palikšot tikai puse. Pašiem sava frizētava, bibliotēka, virtuve, iekopts dārzs, kurā izaudzē daļu ēdināšanai nepieciešamo. Vienā no filiāles telpām ierīkota kapela, kur notiek Bībeles stundas un katru mēnesi ierodas katoļu un pareizticīgo priesteris, notur dievkalpojumu. Te arī sporta laukums, atpūtas vieta ar ugunskuru. Centram ir pašam sava ūdensapgāde, pirts. Joprojām jūtams darbinieku trūkums, vajadzīgi aprūpētāji, medicīnas māsas. Jūlija beigās VSAC “Latgale” mājaslapā bija ierakstītas 12 brīvas vakances.

Zāles jālieto regulāri

Par filiāles “Mēmele” ikdienu stāsta tās vadītāja Olga Jalovčuka. Pārsvarā — ap 80% — aprūpes centra iemītnieku diagnoze ir šizofrēnija. Mūsdienu medicīna spēj palīdzēt un vairumā gadījumu to izārstē. Gadījumos, kad ārstēšana nepalīdz, cilvēks vairs nespēj socializēties, viņš nonāk iestādē, kuras darbības virziens ir ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas nodrošināšana cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Pie šādām iestādēm pieder arī VSAC “Mēmele”. Pārējiem klientiem ir iedzimta atpalicība, demence u. c. Iestādes uzdevums ir rūpēties, lai klienti regulāri lietotu medikamentus, līdz ar to slimības saasinājumi ir reti vai to nav vispār. Tajā pašā laikā diemžēl pacienti ar šādām diagnozēm sabiedrībā nemazinās. Tāpēc jāatzīst, ka šādas iestādes, kā specializētie aprūpes centri, bija, ir un būs nepieciešami arī nākotnē.

Viņi ir bez maskas

Ikdienā starp aprūpes centra klientiem, kā jau katrā sabiedrībā, ir kašķi un intrigas, bet neizpaliek draudzība, mīlestība. Ir vairāki pāri, kas oficiāli apprecējušies un kā vīrs ar sievu dzīvo vienā istabiņā. Daļa klientu ir patstāvīgi, bet daļai ikdienā nepieciešams asistents, kas palīdz veikt elementāras darbības. Tiem, kuriem ikdienas solī palīdzība gandrīz nav nepieciešama, ir iespēja atstāt aprūpes centru un sākt dzīvi ārpus institūcijas. Septembrī divi cilvēki pārcelsies uz Jēkabpili, un iepriekš viens pārcēlies uz Tukumu, kur arī iekārtojies darbā. Otram dzīvesvieta tagad ir Ogrē. Šie cilvēki dzīvo sociālajā vai grupu mājā un vajadzības gadījumā var saņemt sociālā darbinieka atbalstu. “Viss atkarīgs no pašvaldības, vai tā gatava uzņemt šādu cilvēku. Mēs neceļam iebildumus pret klienta vēlmi dzīvot ārpus aprūpes centra,” saka Olga Jalovčuka. “Viņi atšķirībā no pārējiem cilvēkiem, kuriem nav šādu veselības problēmu, ir patiesi. Viņi aiz muguras neteiks pretējo. Mēs ikdienā sev uzliekam filtru, spēlējam lomas — domājam, ko varam teikt, kā rīkoties. Šajā ziņā ar viņiem nav grūti strādāt. Savukārt man 26 darba gados šis kļuvis par dzīvesveidu.”

Kamēr runāju ar Olgu, pie mums pienāk centra iemītnieks Arunas. Prasu viņam, vai lietuvietis, jo vārds nav latvisks? Viņš smaida un nodemonstrē perfektas lietuviešu valodas zināšanas. Lūdzu viņu pārtulkot sacīto latviski un tūlīt to pašu dzirdu arī man saprotamākā valodā. Lietuvā dzīvo viņa vecāki, bet pase ir Latvijā izdota. Arunas stāsta, ka šodien esot uzvarējis naglu dzīšanas sacensībās — minūtē iedzinis 13 naglas.

Pazīstami arī ārpus Latvijas robežām

Olga Jalovčuka teic, ka “Mēmelē” ir darbinieki, kas rūpējas par kultūras un nodarbību programmu iemītniekiem. Katru nedēļu notiek pasākumi — ekskursijas, kino skatīšanās un daudzi citi. “Saimnieču diena” ir viens no pasākumiem, kurā vīrieši rādīja savas prasmes, piemēram, kurš minūtes laikā baļķī iedzīs visvairāk naglu, savukārt sievietes — iemaņas ēdiena gatavošanā, rokdarbos u. c. Šogad “Saimnieču dienas” noslēgumā bija dueta “Sandra” koncerts. “Mēmeles” vadītāja teic, ka iemītnieku vidū ir talantīgi cilvēki, kuri glezno, raksta dzeju. Šeit jāpiemin ikgadējais dziedātāju konkurss “Latgales balss”, kurā dalībnieki uzstājas kopā ar kādu Latvijā populāru estrādes mākslinieku. Konkurss notiks arī šogad Neretā. Dziedātāji piedalījušies arī starptautiskos festivālos Lietuvā un Polijā.Izmaiņas ierastajā ritmā ienesa “kovids”, kad iemītniekus nevarēja apciemot radinieki, kā arī nenotika ekskursijas. “Mēs esam ļoti aktīvi — izbraukājuši muzejus, dabas takas, bijuši pie jūras, piedalījušies sporta spēlēs. Tagad, kad lielākā daļa iemītnieku ir vakcinēti, šis aktivitātes pamazām varēsim atsākt,” saka Olga Jalovčuka.

Invaliditāte diviem desmitiem tūkstošu pacientu. Labklājības ministrijas, kuras pakļautībā darbojas VSAC, Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš teic, ka daļai no personām, kurām traucējumi ir smagākā formā un rada grūtības funkcionēt, tiek noteikta invaliditāte. Invaliditāte psihisku un uzvedības traucējumu jeb garīga rakstura traucējumu dēļ (ietver arī intelektuālās attīstības traucējumus) dēļ šobrīd ir noteikta 25 000 pilngadīgo cilvēku un 2845 bērniem. 1. invaliditātes grupa ir 4898 slimniekiem, 2. grupa — 18 488, 3. — 1705.

Lielākā daļa cieš no šizofrēnijas. No pētījuma “Cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem un garīgu slimu cilvēku interešu aizstāvības programma” (pētījuma autore Ieva Leimane, Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra pētniece, konsultanti Juris Marins un Gita Siliņa).

Latvijā pirms 20 gadiem bija reģistrēti 63 000 pacientu jeb ap 3% iedzīvotāju ar dažādiem garīgās veselības traucējumiem. Katru gadu ar garīga rakstura traucējumiem pirmo reizi mūžā uzskaitē tiek ņemti aptuveni 10 000 pacientu.

Pēc Psihiatrijas centra datiem, vislielākā saslimstība reģistrēta ar organiskiem psihiskajiem traucējumiem — 14 000, šizofrēniju, šizotipiskiem traucējumiem un murgiem — 17 000 un garīgo atpalicību — 14 000. Bērni vecumā līdz 14 gadiem visvairāk cieš no garīgās atpalicības — 24%, uzvedības un emocionālajiem traucējumiem — 24% un psihiskās attīstības traucējumiem — 20%. Savukārt no reģistrētajiem pieaugušajiem pacientiem 56% cieš no šizofrēnijas, šizotipiskiem traucējumiem un murgiem. Saslimstības procents ir līdzīgs gan sievietēm, gan vīriešiem. No faktoriem, kas ietekmē psihoneiroloģiskajās slimnīcās ārstēto pacientu veselību, būtiska nozīme ir ekonomiskajiem un psihosociālajiem apstākļiem — 66% pacientu. 36% no visiem pacientiem ir hroniski slimi. Tas nozīmē, ka lielāko daļu dzīves šie pacienti pavada stacionāros vai specializētajos aprūpes centros un viņiem ir nepieciešamas sociālās rehabilitācijas programmas, lai reintegrētu šos cilvēkus sabiedrībā.

Pirms četriem gadiem (2017.) apkopotā informācija par uzskaitē esošo pacientu skaitu ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem — kopā 89 668. No tiem psihiskās attīstības traucējumi — 3736, garīga atpalicība — 17 773, garastāvokļa (afektīvie) traucējumi — 9203, šizofrēniskie traucējumi un murgi — 19 746, organiski psihiskie traucējumi, ieskaitot simptomātiskos — 23 868, ar stresu saistīti traucējumi — 10 662, uzvedības un emocionālie traucējumi, kas sākušies bērnībā un pusaudža vecumā — 2905.

Staburags.lv ARHĪVS

“Mēmelē” kā mazā pilsētiņā

Kategorijas