Pēc dabas izjūtām uz Vidzemi

2021. gada 3. augusts 00:00

Latvijas dabu pandēmija nevar ietekmēt, un arī tās baudīšana šobrīd nav ierobežota. Pie vairākiem “zaķiem” ar vienu “šāvienu” noteikti var tikt Ieriķos un Augšlīgatnē, kur netālu viena no otras ir trīs apskates vietas dabā. Braucām lūkoties.
Augšā un lejā

Dabas takas ir domātas tiem, kuriem patīk staigāt. Tādā gadījumā Cecīļu dabas taka Ieriķos ir īstā vieta. Tajā ir gan aptuveni divu kilometru garš mazais loks un lielais, kur nostaigāt var vismaz desmit un pat vairāk kilometru. Taka ved gar upīti un mežā ar stāvām nogāzēm augšup un lejā.

Dabas taka ir Gaujas Nacionālā parka teritorijā, līdz ar to tur redzamie objekti, piemēram, Cecīļu iezis, ko veido smilšakmens, ir aizsargājams dabas piemineklis. Cecīļu iezi var apskatīt no Kumadas upes labā krasta. Tas ir vairāk nekā desmit metru augsts un simt metru garš. Vēl šajā plašajā teritorijā var skatīt Dančupītes kanjonu, alas, ūdenskritumu, Cecīļu priedi, bijušo Padomju armijas teritoriju un daudz ko citu.

Pirmās izjūtas, nonākot takās, ir fantastiskas, ko dod tieši dabas skaistums. Izbaudot to, papildus gribas arī kādu “odziņu”. Tādas ir mazajā lokā ar dažādiem vides objektiem. Nav daudz, bet kopā ar dabu pietiekami. Mūs gan samulsināja norādes un kartes, kur tad ir mazais un lielais loks, bet, ja virzās gar upīti, tālu aizmaldīties nevar. Noteikti jāņem vērā, ka pārgājienu teritorija nav izejama ar bērnu ratiņiem. Līkumot gar takas kāpumiem būs grūtāk arī mazāk kustīgajiem, bet mazais loks nesteidzīgā gaitā tomēr būs pievārējams. Taku iespējams iziet arī gida pavadībā, kurš piedāvā dažādas aktivitātes.

Cecīļu takas noteikti ir vieta, ko var apmeklēt vairākas reizes dažādos gadalaikos, jo dabas smaržas katrā būs atšķirīgas. Ziemā tur notiek gaismas pasākumi.

Pasaku valstība
Pavisam netālu no Cecīļiem ir Ieriķu dzirnavas. Vieta, par kuru iepriekš daudz dzirdēju, bet neiznāca tur būt. Kokiem ieskautā teritorija pirmajā brīdī nav pat pamanāma. Tā ir kā cita pasaule līdzās apdzīvotajai vietai un šosejai. Jau ar pirmajiem soļiem sajūtos kā nokļuvusi pasaku valstībā, kur satiekas daba ar cilvēka roku veikumu. Ieriķu dzirnavas ir dabas caurvīts parks Amatas novadā, kas arī atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kuram cauri plūst straujākā Latvijas upe — Melderupe. Parka lepnums ir ūdenskritumi, kuri izveidojušies tieši gar pastaigu taku.

Bērni gan bija iedomājušies, ka tās būs iespaidīgas dzirnavas, kur joprojām maļ miltus. Tā vairs nav, bet dzirnavu ūdensrats griežas, upīte burbuļo, skatāmi daudz un dažādi vides objekti, kas lieliski harmonizē ar dabu apkārtnē. Kā vēsta informācija, Ieriķu dzirnavu mūri ir vairāk nekā 350 gadu veci. Savulaik dzirnavas celtas kā Ieriķu muižas saimniecības sastāvdaļa. 1924. gadā tās iegādājās un par īpašnieku kļuva Jorģis Ziemelis, kura pēcnācēji vēl šobrīd saimnieko dzirnavu teritorijā. Atjaunotais ūdensrats ir viens no lielākajiem Baltijā, un dēvēts par godu dzimtas pirmajam saimniekam Jorģim.

Var doties tālākā pastaigā gar upes krastu, bet var arī iziet loku pa koka laipām un baudīt, baudīt, baudīt apkārtējo skaistumu. Arī šo vietu var apmeklēt visos gadalaikos, jo katrā tā būs citādāka.
Ir, ko redzēt

Ja jau būts šajā pusē, ir vērts iegriezties netālu esošajā Vienkoču parkā Augšlīgatnē. Esam savulaik tur bijuši, bet bērni paaugušies un maz ko atceras no iepriekšējās reizes, tāpēc ielūkojamies atkal.

Man, kā vienmēr, patika — nesteidzīga pastaiga ar dažādiem izzinošiem un aizraujošiem objektiem. Parka daudzveidīgajās zonās izvietoti vēsturisku muižu un citu ēku maketi, koka skulptūras, etnogrāfiskas ēkas, vienkoču laivas, darvas ceplis. Šeit var apskatīt Latvijā pirmo smilšu maisu māju, iepazīties ar tās celtniecības procesu un rast iedvesmu zaļā dzīvesveida piekopšanai. Parkā atrodas kokamatniecības muzejs, kas iekārtots kā senā darbnīca. Tur var uzzināt, kā senie amatnieki izgatavoja sadzīves lietas gan muižkungu, gan citu cilvēku vajadzībām. Kokamatniecības muzejā un parka teritorijā var iepazīties ar vienkoču un citu koka izstrādājumu izgatavošanas niansēm no akmens laikmeta līdz mūsdienām. Īpaša uzmanība veltīta vienkoču laivu izgatavošanas procesam.

Parks, iespējams, vairāk saista jaunākus bērnus, bet interesanti būs visiem, ja ir labs laiks un noskaņojums baudīt piedāvāto. Tur gan droši var doties kopā ar vismazākajiem, jo takas ir ērtas.

Tāds neliels vienas dienas brauciens, kad redzēts pietiekami, bet nepārsātinot visu. Nedaudz tālāk ir Līgatne un citas vietas, kur arī vērts doties. Daļā objektu jau būts, bet daļa atstāta nākamajām reizēm.

+ 4

Staburags.lv ARHĪVS

Pēc dabas izjūtām uz Vidzemi

Kategorijas