Staburags.lv ARHĪVS

Likteņdārzā bruģakmeņu skaits sasniedzis 30 tūkstošus

Likteņdārzā bruģakmeņu skaits sasniedzis 30 tūkstošus

Likteņdārza Draugu alejā sagaidīts “jubilejas bruģakmens” — pēc kārtas 30 000.  personalizēto bruģakmeni jūlija nogalē iegādājusies salaspiliete Aļiftina Rāzmane. 

“Jubilejas bruģakmens” īpašnieci aizvadītajā nedēļā sveica Kokneses fonda padomes priekšsēdētāja, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kura Aļiftinai Rāzmanei pasniedza apliecinājumus par ģimenei iegādātajiem bruģakmeņiem, kā arī dāvināja Likteņdārzam veltīto Latvijas Bankas piemiņas monētu.

Aļiftina Rāzmane, Likteņdārza atbalstītāja: “Man vienmēr paticis Likteņdārzs — tā ir īpaša vieta, kur būt vienotiem. Nodoms izmantot unikālo iespēju un ierakstīt savu vārdu Draugu alejā bija jau sen, un nu to beidzot realizēju, iegādājoties bruģakmeņus savai ģimenei, arī vīram un meitai. Akmeņi ar mūsu vārdiem Draugu alejā tiks ieklāti rudenī, un šī gada 18. novembrī — Latvijas valsts svētku dienā — mēs noteikti būsim Likteņdārzā, lai redzētu savus vārdus ierakstītus Latvijā.” 

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, “Kokneses fonda” padomes priekšsēdētāja: “Bruģakmens ir veids, kā ļoti personiski piedalīties Likteņdārza veidošanā, un katrs, kurš iegādājas bruģakmeni, lai tajā iegravētu savu, savas ģimenes locekļu, draugu vai kolēģu vārdus, kļūst par Likteņdārza atbalstītāju un draugu. Draugu alejā ikviens kādam cilvēkam veltītais bruģakmens ir unikāls, bet Rāzmaņu ģimenei šis ziedojums nesis vēl papildu gandarījumu, kas droši vien kļūs par šīs ģimenes stāstu.”

Draugu aleju, kas ir astoņus metrus plata un ap 200 metru gara, iecerēts visā garumā noklāt ar bruģakmeņiem, kas izzāģēti no Latvijas laukakmeņiem — katrā akmenī latīņu alfabēta burtiem ierakstīts viena cilvēka vārds un uzvārds. Jauno bruģu ieklāšana Draugu alejā notiek divas reizes gadā — pavasarī un rudenī, un pašlaik aleja ar personalizētajiem bruģakmeņiem noklāta vairāk nekā 60 metru garumā. 

Fakts. ◆ Likteņdārzs ir unikāla,  par  ziedojumiem veidota piemiņas vieta, kas pēc pasaulē pazīstama Japānas ainavu arhitekta Šunmio Masuno projekta un arhitekta Andra Kronberga uzraudzībā top uz salas Daugavā pie Kokneses. 

◆ Likteņdārzu aizsargā 2018. gadā Saeimā pieņemts īpašs Likteņdārza likums.

◆ Likteņdārzs top kā gaišas atceres dārzs, kur svinēt latviešu tautas izturību un gara spēku. Tas veltīts visu latviešu piemiņai, kuri 20. gadsimtā gājuši bojā vai cietuši svešu varu dēļ. Dārzs apvieno izcilu kultūrainavu, arhitektūru ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas krāšņumu.