Tie ir svētki — gādāt maizi!

2021. gada 3. augusts 00:00

1176

Druvās un laukos rit intensīvs ražas novākšanas laiks, un dažkārt zemnieki labību kuļ arī nakts stundās. Lai gan sējumi bija labi pārziemojuši un tika prognozēts, ka raža būs laba, tomēr karstuma dēļ tā ir tikai viduvēja, jo graudi ir sačokurojušies un sīki. Toties rapša iepirkuma cena šogad sasniegusi rekordu — tādu pat pieredzējušie zemnieki neatminas piedzīvojuši.

Vienmēr gribas vairāk

Labības novākšanas darbi visā Latvijā sākušies ap 15. jūliju — par desmit dienām agrāk nekā parasti, turklāt neierasti ir tas, ka reizē nogatavojušās un tiek kultas visas kultūras: ziemas mieži, rapsis, rudzi, kvieši, zirņi. Taču karstuma un sausuma dēļ sējumi ir nevis nogatavojušies, bet nokaltuši.

“Šis nav ražas gads, un vienīgais, par ko varam priecāties, — graudi ir sausi un nav jākaltē,” atzīst aptaujātie zemnieki. Daži bilst, ka labības sējumi bija labi pārziemojuši, citiem tomēr ziemāji izsala, taču lielākoties labības lauki vasaras sākumā izskatījās cerīgi un zemnieki lēsa, ka raža būs laba. Tomēr šīs vasaras tropiskais karstums nelabvēlīgi ietekmēja arī sējumus — tie izkalta, graudi ir sačokurojušies un sīki, un raža ir mazāka, nekā tas tika prognozēts vēl pirms mēneša.
“Zemniekam jau vienmēr gribas labāk un vairāk,” atzīst SIA “Velmaraiši” saimnieks Aigars Dobulāns no Staburaga pagasta. “Šogad raža noteikti varēja būt labāka, bet sausuma dēļ tā nav izcila, piemēram, rudzos kūlums no hektāra ir par tonnu vai pusotru mazāks nekā pērn. Labības lauki izskatās ļoti labi, taču graudiņi ir mazi un sīki, tilpummasas nav. Priecājos, ka vismaz pārtikas kvalitātei tie atbilst.”

Rekordcena rapsim

Zemnieki atzīst: toties labības iepirkuma cenas ir labas — graudiem tās krasi nav pieaugušas, taču rapsim sasniegušas fantastiskus apjomus. Patlaban graudu biržā rapša iepirkuma cena ir ap 550 eiro par tonnu, un tādu savā saimniekošanas laikā neatceras pat pieredzējušākie zemnieki. Salīdzinājumam — pērn rapsi iepirka par 380 eiro, iepriekš — par 340 eiro par tonnu. Tie zemnieki, kuri līgumus par graudu piegādi noslēguši jau ziemā, bilst, ka tagad biržas cenas labāk pat neskatās. “Ziemā jau ražu nosacīti pārdevu, un šī brīža cena man var izraisīt tikai mieles,” saka arī “Velmaraišu” saimnieks.

Vienīgais karstuma un sausuma ieguvums ir tas, ka graudi ir sausi — mitruma līmenis ir ap 14 – 15 procentiem, kas ir pieļaujams, lai graudi nebūtu jākaltē. Tajos laukos, kurus skar lietus, graudi gan jākaltē.

Neraugoties uz to, ka jāsteidz kult labību, tomēr zemnieki ļoti gaida lietu — tas vajadzīgs, lai var iesēt labību. “Arkls zemē neiet, un to nevar apart,” saka Aigars Dobulāns.

Lauku saimnieki seko līdzi laika prognozēm un nereti labību kuļ arī līdz pulksten trijiem vai četriem naktī vai pat visu nakti. Pirms lietus rasas nav, un tad nakts stundās zemnieki steidz pļaut. Darba daudz, bet lauksaimnieki noskaņoti optimistiski. “Tie taču zemniekam ir svētki — kult graudus maizei!” saka Aigars Dobulāns.

“Būs labi!”

Ražas novākšanas darbi saimniecībās lielākoties ir pusē, piemēram, Bebru pagasta zemnieku saimniecībā “Tīrumnieki” novāca apmēram puse lauku, bet Staburaga pagasta “Velmaraišos” jau nokulti ap 300 hektāru no apmēram 400 hektāriem sējumu, savukārt zemnieku saimniecībā “Tālumi” Neretā — mazāk nekā puse.

“Tālumu” saimnieks Jānis Pundurs stāsta, ka nokults ziemas rapsis, patlaban kuļ kviešus. Daļa labības pārdošanas līgumu noslēgti jau ziemā, taču kopējā bilance par ražu būs skaidra rudenī. “Ņemot vērā visas Latvijas vidējos labības ražas rādītājus un to, ka neesam Zemgales maizes klēts, raža ir vidēja,” saka saimnieks. “Karstums darījis savu, un raža ir krietni mazāka nekā iepriekšējos gados — graudi un rapsis ir smalkāks. Sākotnēji plānoto ražas rādītāju šogad tiešām nav, taču pesimistiski neesam. Vienmēr jau gribas labāk, bet nav tā, ka pilnīgi neko nenokuļam. Būs labi!”

Neretas puses zemnieks Jānis Pundurs nosmej: “Lietu mēs noteikti negaidām! Ja līs, būs jātaisa pauze kulšanas darbos. Zemi gatavojot sējai, to apstrādājam ar dziļirdinātāju, un veicas ļoti normāli. Esam jau sākuši ziemas rapša sēju.”

Kaltēt nevajag

Seces pagasta zemnieku saimniecības “Karogi” saimnieks Reinis Mincāns atklāj, ka rudzi un ziemas kvieši jau nokulti, to raža bijusi vidēja. “Lietus nebija, un tas sējumus ļoti ietekmēja,” saka zemnieks. “Šogad nav bijis lauku, kas pārsteigtu ar īpašu rekordražu.” Saimniecībā nokulta apmēram puse no 250 hektāru labības sējumiem.

Reinis Mincāns stāsta, ka graudus uzreiz no tīruma ved uzpircējiem, un tie pat nav jākaltē, jo mitruma līmenis ir 13 līdz 15 procenti. Arī Bebru pagasta zemnieku saimniecības “Tīrumnieki” saimnieks Kaspars Karlsons bilst, ka raža ir vidēja. “Tas atkarīgs no augsnes un sausuma ietekmes, citā laukā raža ir labāka, citā — sliktāka, taču ar īpašiem ražības rekordiem lepoties nevaram,” saka viņš. “Tīrumniekos” nokulti ziemas kvieši un rapsis, bet vēl jau daļa lauku novācami. Ar sēju te gan vēl nesteidzas, jo zeme ir sausa.

Svarīgs katrs lietus mākonis

SIA “Elagro Trade” agronome Ineta Speldziņa informē, ka ziemājiem ražība šogad ir par apmēram vienu līdz pusotru tonnu no hektāra mazāka nekā bija pērn. Tā atkarīga ne vien no tā, cik ievērota augu seka un “pieliktas rokas” rūpēs par sējumu, bet arī no tā, cik daudz lietus katram laukam ticis. “Aizkraukles un Jēkabpils pusē ražība ir nedaudz labāka, bet Daugavpils, Dvietes pusē lietus ticis vēl mazāk, līdz ar to situācija ir bēdīgāka,” saka Ineta Speldziņa. “Šovasar ļoti izteikti bija vērojami lokālie lietus mākoņi, un ir tā: ja man tika viens lietus mākonis vairāk nekā kaimiņam, tad arī man raža būs par tonnu vai pusotru no hektāra lielāka.”

“Vasarāju sējumi šogad ir ļoti bēdīgi,” saka agronome. “Agri sētajiem vēl kaut kāda raža būs, prognozējam kādas trīs tonnas no hektāra, bet vēlu sētie sējumi ir nožēlojami, līdz ar to varēs nokult apmēram tonnu no hektāra — laukus vienkārši izcepa saule.”
Jautāta par kvalitāti, agronome teic, ka graudi ir sīkāki nekā pāgājušajā gadā, ar mazāku tilpummasu — tā ir zemākā pēdējo 15 gadu laikā. “Ir pietiekami daudz graudu, kas tiek novērtēti pārtikas kvalitātē, jo saules pietika, proteīnu rādītāji ir labi, tikai klupšanas akmens ir tilpummasa — tās nav tāpēc, jo graudi nav nogatavojušies, bet ir izcepušies,” saka Ineta Speldziņa. “Kura šķirne paspējusi vairāk iziet nogatavināšanās ciklu vai zeme, kurā tie aug, ir ar lielāku organikas saturu, tur rādītāji ir labāki.”

Agronome teic: toties laikapstākļi kulšanai līdz šim bijuši labvēlīgi, praktiski nav kaltēšanas izdevumu — tas ir pluss šajā vasarā.

***

Jā, un atgādinājums autobraucējiem: būsim uzmanīgi un iecietīgi, ja nākas pagaidīt un palaist vai apbraukt kombainu vai graudiem pilnu traktora un smagās automašīnas kravu. Arī viņi strādā un steidzas, cienīsim un respektēsim!

Staburags.lv ARHĪVS

Tie ir svētki — gādāt maizi!

Kategorijas