Ja dara, tad ar pilnu atdevi

2021. gada 30. jūlijs 00:00

282

Pļaviņietis Ingus Akmens sevi noteikti uzskata par vasaras cilvēku. Ne velti dzimis gada siltākajā mēnesī. Ziemas aktivitātes patīk, bet tas tomēr nav viņa gadalaiks. Ja varētu, vasarā dzīvotu visu gadu.

Atgriežas Pļaviņās

Dzīvesvietas ziņā Ingum tā gājusi ar nelielu loku un atkal atvedusi atpakaļ uz Pļaviņām. Pirmie dzīves gadi aizvadīti šajā pilsētā, bet tad ģimene pārcēlās uz Ogri, kur arī mācījies skolā. Vecāki tur uzbūvēja māju un palika, bet pašu dzīve tomēr atveda atpakaļ uz dzimto vietu.

— Vectēva māja Pļaviņās bija, sāku ik pa laikam uz turieni braukt un kaut ko piekārtot. Tā arvien vairāk, kamēr paliku pavisam. Nu jau kādus 25 gadus atkal esmu pļaviņietis, un nekur citur nav domas doties. Te ir viss, kas vajadzīgs, un pārējais ērti sasniedzams. Ja kādreiz daudz laika pavadīju ceļā un darba darīšanās Rīgā vai citviet, tad tagad arvien vairāk gribas mājās. Darbaholisms gan man pagaidām nav zudis, — saka Ingus.

Viņš atzīst, ka tādi viņi ģimenē ir visi — ja ko dara, tad ar pilnu atdevi. Savā sākotnēji izraudzītajā un apgūtajā automehāniķa profesijā gan nav strādājis. Pļaviņietis stāsta, ka autolietas pamatīgi apguvis jau no bērnības un skola šajā ziņā neko jaunu nedeva, iespējams, tāpēc darbs šajā jomā profesionāli nesaistīja. Ar auto un tehniku Ingus gan joprojām ir “uz tu”. Ir lietas, kuru dēļ viņš nedodas uz autoservisu, bet pilnībā gan šos remontdarbus neuzņemas.

Akmens ar akmeni

Ilgus gadus Ingus darbojās mežsaimniecībā un mežizstrādē, bet tad kādā brīdī sapratis, ka tas jāmaina. Viņš stāsta, ka šajā jomā jutās sevi tā izsmēlis, ka vairākus gadus negribējis mežā pat ieiet, kaut vai pasēņot. Interese radās par gluži atšķirīgu un tobrīd Latvijā mazāk attīstītu nodarbi — Latvijas laukakmeņu apstrādi, veidojot dažādus to produktus. Tā Ingus Akmens pirms vairāk nekā desmit gadiem izveidoja “Akmens fabriku”.

— Viss bija jāapgūst no nulles un pašiem pamatiem. Nekas nebija vienkārši, jo vajadzēja izprast, kā no mūsu laukakmens iegūt vēlamās formas bruģi vai citu lietu, un sentēvu metodes vien nederēja. Ar padomu daudz palīdzēja viens meistars, bet pirmo akmens šķeļamo iekārtu braucu pirkt uz Itāliju. Tehniskās zināšanas šajā darbā ļoti noderēja, jo iekārtas bija daudz jāpārveido, lai atbilstu ražošanas prasībām, jo nopirkt tieši tādu, kāda līdz niansēm nepieciešama, praktiski nav iespējams, — stāsta pļaviņietis.

Tagad, šķiet, viņš izpratis akmens dabu un redz katra iespējas. Turklāt Latvijas laukakmens krāsu nianšu ziņā ir nepārspējams, salīdzinot ar citās valstīs esošajiem. Atbilstoši apstrādājot, tas ir unikāls un ekskluzīvs būvmateriāls, ko arvien vairāk novērtē klienti. Šobrīd “Akmens fabrika” ir viens no vadošajiem šīs produkcijas ražotājiem Latvijā. Šī nodarbe pēdējos gadus gan nodota dēla Toma pārziņā, bet Ingus vairāk pievērsies projektiem un citiem darbiem, bet gluži malā no akmeņiem pagājis nav un cer īstenot dažas idejas lietām no šī pamatīgā materiāla.

Vajag kārtību

Ingus noteikti nav no tiem, uz kuru var attiecināt sakāmvārdu par kurpnieku un kurpēm. Viņa pagalmā ir paša būvētas lietas no akmens. Kā pats smej, tāpēc viņš nekad neaicina klientus uz savu māju, jo, redzot to visu, tieši tādu grib arī citi. Tomēr ko tādu var veidot tikai pats un sev, arī akmeņi jāatlasa ilgākā laikā. Ir jāredz un jāsajūt, kur katrs iederēsies.

Ingus ir tāds cilvēks, kuram vajag kārtību apkārt, un viņš patiesi prot to radīt gan savā sētā, gan ražotnē. Kopā ar sievu Daci savā īpašumā sakārtotas ne tikai ēkas, bet izveidots arī skaists pagalms ar daiļdārzu, kas guvis atzinību pašvaldības rīkotajā konkursā par sakoptākajiem īpašumiem. Tāda atzinība tikusi arī “Akmens fabrikai”.

— Stādīšana un sēšana ir Daces ziņā, bet man — praktiskās lietas. Savam priekam un vajadzībai ir siltumnīca, bet dārzeņu dobes gan ne. Tā kā visa bērnība man pagāja kartupeļu, burkānu un citu augu vagās, tagad neko tādu vairs negribu. Un nevajag jau arī. Galvenais, lai ir kaut kas iztikai un dvēselei, — saka Ingus.

Dzīvo līdzi laikam

Par tīkamām lietām dvēselei Ingus noteikti dēvē hokeju un dejošanu. Sports bijis tuvs jau no bērnības, un kopā ar citiem pļaviņiešiem pēdējos gadus aktīvi braucis uz ledus hallēm Daugavpilī vai Ogrē. Tā esot nodarbe, kas lieliski palīdzēja relaksēties pēc nogurdinošās darba nedēļas, kad nekam citam nebija spēka. Dejot abi ar Daci sākuši pirms dažiem gadiem, turklāt gan tautas, gan sporta dejas. Piedalījušies sacensībās un koncertos. Vienu brīdi ar visām aktivitātēm bijusi piepildīta katra nedēļas diena, kas šķitis pamatīgs vāveres ritenis. Tad “kovids” ieviesa savas korekcijas, bet arī labi, jo ir laiks pievērsties citām lietām un padzīvot mierīgāk.

Ingus izmēģinājis spēkus arī pašvaldības deputāta amatā Pļaviņu novada domes pēdējā sasaukumā. Viņš atzīst, ka tā bija vērtīga pieredze un šis darbs noteikti nav viegls. Ja grib to veikt kārtīgi, vajag veltīt daudz laika, lai iedziļinātos katrā jautājumā. Tomēr ir gandarījums par daudziem pieņemtajiem lēmumiem un paveiktajiem darbiem, kas izkustējušies no vietas arī paša uzņēmības dēļ. Tagad politikai pielikts punkts, lai gan kas zina, un pēc laika varētu tajā atgriezties.

Staburags.lv ARHĪVS

Ja dara, tad ar pilnu atdevi

Kategorijas