Bērniem palīdz četrkājainie ārsti

2021. gada 30. jūlijs 00:00

233

Aizkraukles nomalē, pļaviņā prom no ziņkārīgiem skatieniem, visu šo nedēļu norisinājās reitterapijas nodarbības bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas ir daļa no Eiropas Sociālā fonda projektā “Atver sirdi Zemgalē”, ko īsteno Aizkraukles novada Sociālais dienests.

Vecāki novērtē lielo ieguvumu

Notiekošais, no malas raugoties, izskatās kā rāma pastaiga, sēžot zirga mugurā, taču pēc sarunas ar Latvijas vadošo reitterapeiti Olgu Bērziņu, kas rūpīgi vēro notiekošo aplokā, top skaidrs, ka šī rāmā pastaiga ir būtisks ārstniecības process cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kas sniedz uzlabojumu pacientu veselībai.

17 Aizkraukles novada bērniem —12 no Aizkraukles pilsētas un pieciem no Kokneses — bija iespēja apmeklēt desmit apmaksātas reitterapijas nodarbības. Bērnu vecāki atzīst, ka tā ir unikāla iespēja izmantot terapijas nodarbības tepat Aizkrauklē un pie tam bez maksas, jo tieši samaksa, gaidīšana rindā un nokļūšana terapijas sniegšanas vietā ir galvenās problēmas, kāpēc šo rehabilitācijas pakalpojumu saņemt nav nemaz tik vienkārši.

Katastrofāli trūkst speciālistu

“Desmit nodarbību reizi gadā gan ir par maz, lai sasniegtu labu rezultātu. Pēc šāda kursa būtu vajadzīga vismaz viena terapiju uzturoša nodarbība nedēļā, taču praktiski tas nav iespējams, jo šis ir maksas pakalpojums un Latvijā katastrofāli trūkst šīs jomas speciālistu. Šobrīd Latvijā palikuši seši reitterapeiti, un arī šī iemesla dēļ ir ierobežota terapijas sniegšana. Noteikts, ka šādiem speciālistiem noteikti jābūt bakalaura grādam reitterapijā, taču pašreiz nevienā augstskolā nav šādas bakalaura programmas, kas sagatavotu speciālistus,” stāsta Olga, kura vada arī Latvijas Profesionālās reitterapijas asociāciju. Rūpīga un ilga darba rezultātā šo lietu gan izdevies sakārtot, un drīz atsāksies mācības.

Strādā kā vienota komanda

Olga Bērziņa slavē Aizkraukles novada pašvadību un sociālā dienesta darbinieces, kuras visu šo nedēļu pavadīja kopā ar nodarbību apmeklētājiem. Olga atklāj, ka nav daudz pašvaldību Latvijā, kas īsteno šādus projektus, un nav daudz sociālo dienestu, kuri gatavi uzņemties to īstenošanu. “Sagatavošanās process ir ļoti rūpīgs un niansēts darbs. Daudz darba prasa organizatoriskie jautājumi, tāpat katrs bērniņš jāizvērtē, lai saprastu, vai viņš vispār drīkst izmantot reitterapiju, un ir bērni, kuri neatbilst šādai ārstniecības metodei, jo viņi nedrīkst sēsties zirga mugurā. Mēs strādājam kā vienota, saskanīga komanda, kurā katram ir savi pienākumi un atbildība, tai skaitā personālam un zirgiem,” skaidro Olga.

“Mēs runājam par ārstēšanu, līdz ar to ne katrs var kāpt zirga mugurā. Ir saraksts ar kontrindikācijām, kuru dēļ jebkurš cilvēks — pieaugušais vai bērns — nedrīkst kāpt zirgam mugurā ne ārstēties, ne vizināties. Tāpēc ļoti būtisks ir ārsta atzinums, kurš atļauj izmantot reitterapiju, bet galavārds šajā jautājumā pieder reitterapeitam,” stāsta Olga Bērziņa, kura pamatā strādā Vaivaru un Jaunķemeru rehabilitācijas centrā.

Uz Aizkraukli brauc no Krāslavas

Aizkrauklē īstenotajā projektā reitterapijā izmanto zemnieku saimniecības “Klajumi” zirgus, kuri uz Aizkraukli mērojuši ceļu no Krāslavas un kurā ir četri sertificēti reitterapijas zirgi. “Reitterapijā izmanto speciāli atlasītus, novērtētus un apmācītus zirgus. Tāpat zirgam ir jābūt fiziski veselam un emocionāli stabilam, lai viņš būtu drošs pacientam, jo situācijas ir ļoti dažādas,” stāsta Olga, kura kopā ar “Klajumu” zirgiem strādā dažādās Latvijas vietās, kur tiek nodrošināts šāds rehabilitācijas pakalpojums. Bērni ar funkcionāliem traucējumiem ir ļoti jūtīgi, dažādi reaģē uz apkārt notiekošo, dažādi pauž savas emocijas. Ir bērni, kuri sākumā ļoti baidās kāpt uz zirga, tāpēc Olga vēro un izvērtē katru situāciju un atrod piemēroto risinājumu katrā no tām. Taču rezultāts, kā atzīst sociālā dienesta darbinieces un bērnu vecāki, gandrīz visos gadījumos ir vienāds — bērni no zirga nokāpj mierīgi un smaidīgi. Vēlāk labi guļ, ar interesi zīmē zirgus un runā par savām emocijām.

Terapija zirga mugurā

Trīsdimensiju kustība, ko ejot veido terapijas zirgs, ietekmē cilvēka līdzsvara kustību, vielmaiņu, muskuļu tonusu, trenē gaitu, runas attīstību, mazina garīgās atpalicības sekas, pozitīvi ietekmē citas norises organismā. Zirga trīsdimensiju gaita līdzinās vesela cilvēka gaitas procesam, tāpēc, sēžot terapeitiska zirga mugurā, organisms strādā tā, it kā cilvēks dotos pastaigā ar ātrumu līdz 7 kilometriem stundā. Tomēr sēdēšana zirga mugurā nav vienkārša, pacients jānotur noteiktās pozās, kas ietekmē ārstniecības procesu. Tāpēc kopā ar vairākiem bērniem zirga mugurā kāpa arī pati “Klajumu” saimniece Ilze Stabulniece vai kāds no viņas speciāli apmācītās komandas.

Pēc reitterapijas dēls sāk runāt. Aizkrauklietes Gitas ģimenē ir divi bērniņi ar īpašām vajadzībām. Vecākais dēls Artis reitterapijas nodarbības apmeklēja arī pagājušajā gadā, Kristo zirga mugurā šogad sēdēja pirmo reizi. Gita ir pateicīga sociālā dienesta darbiniecēm, kas piedāvājušas šo unikālo iespēju, jo pēc pirmā reitterapijas kursa vecākais dēls sācis runāt. “Līdz tam dēls praktiski nerunāja. Rīgā apmeklējām terapijas kursu valodas attīstībai, bet neguvām gaidīto rezultātu. Taču pēc zirgu terapijas dēlam kaut kas atvērās, viņš sāka izrunāt vārdus, viņš saka, ko grib, un es viņu saprotu,” atklāj Gita. Sociālā dienesta darbinieces Gitu sauc par drosmīgu mammu, un Gita atzīst, ka iziet sabiedrībā ar bērnu ar īpašām vajadzībām nav viegli, tiešām vajadzīga drosme. “Sākumā ļoti sāpināja apkārtējo attieksme. Bija situācija, kad dēls veikalā uzvedās citādāk nekā citi bērni, bet cilvēki to nesaprot, domā, ka bērns niķojas un es ar viņu netieku galā. Nācās uzklausīt dažādus aizrādījumus ne tikai veikalos, arī ārstniecības iestādēs. Tādēļ es uzskatu, ka ir ļoti būtiski izglītot sabiedrību šajos jautājumus, stāstīt, ka mēs visi neesam vienādi, mūsu vidū ir ļoti dažādi cilvēki, bērni, un ir ļoti svarīgi, lai apkārtējie to saprot un pieņem. Jo vairāk mēs par to runāsim, jo vairāk varbūt mūs sadzirdēs. Sabiedrībai ir jāpierod pie tā, ka mūsu vidū ir cilvēki ar īpašām vajadzībām,” stāsta Gita.

Otra lieta, par ko Gita vēlas runāt, ir informācija par šo rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību. Daudzas ģimenes, kurās aug bērniņš ar īpašām vajadzībām, nav sociālā dienesta uzmanības lokā, līdz ar to informācija par šādām un līdzīgām iespējām varbūt līdz viņiem pat nenonāk. To apliecina arī sociālā dienesta vadītāja pienākumu izpildītāja Ilze Kļaviņa, kura atzīst, ka bieži par šādām ģimenēm uzzina tikai tad, kad viņas pašas piesakās dienestā. “Tāpēc es šo iespēju pieteikties reitterapijai reklamēju savos sociālo tīklu kontos, un esmu ārkārtīgi pateicīga sociālā dienesta darbiniecēm, ar kurām sadarbojamies jau kopš pagājušā gada, par doto iespēju, atbalstu, palīdzību. Īpaši Maija Kesmina, kura ļoti nāk pretī un, manuprāt, dara daudz vairāk, nekā prasa viņas ikdienas pienākumi,” saka Gita, kuras bērni apmeklē arī kanisterapijas nodarbības.

Uzziņa. ◆ Par reitterapiju sauc ārstniecības metodi, kurā galvenais dziednieks ir speciāli apmācīts zirgs. Reitterapijas labvēlīgo ietekmi nodrošina zirga ritmiskās un trīsdimensionālās kustības; dzīvnieka radītais siltums; terapeita, palīgu un pacienta sadarbība, kā arī ārstniecībai neierastā terapijas norises vieta — manēža vai jāšanas laukums.

◆ Praksē šo metodi sāka ieviest ap pagājušā gadsimta 60. — 70. gadiem, kad reitterapijas pamatlicējs franču profesors J. Lalerī pētījumos pārliecinājās, ka cilvēkam slimību gadījumos zirgs spēj palīdzēt vairāk nekā jebkurš cits dzīvnieks.

◆ Latvijā reitterapija par ārstniecības metodi atzīta kopš 2000. gada.

Staburags.lv ARHĪVS

Bērniem palīdz četrkājainie ārsti

Kategorijas