Komentārs
Latvijā pamazām atsākas dažādi publiskie pasākumi, tostarp koncerti un izrādes. Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi paredz, ka tos var apmeklēt tie, kuri ir vakcinējušies pret Covid-19, to pārslimojuši vai pirms pasākuma veikuši Covid-19 testu, un tā rezultāts ir negatīvs. Vai šī norma devusi vēlamo efektu un veicinājusi sabiedrības drošību? Vai to vajadzētu pārskatīt un atļaut iet uz pasākumu visiem iedzīvotājiem, īpaši, ja tas notiek ir brīvdabā?
Ilze Arāja, Slimību profilakses un kontroles centra Komunikācijas nodaļas vadītāja: — Pēdējās nedēļās vērojams jaunatklāto gadījumu skaits vecuma posmā no 10 līdz 19 gadiem un arvien vairāk no 20 līdz 29 gadiem. Tas saistīts ar to, ka jaunieši aktīvāk pulcējas un izklaidējas, īpaši vasarā. Dati gan mainās katru nedēļu, un to nevar saistīt tikai ar publiskajiem pasākumiem, bet jāsaprot, ka Covid-19 ir infekciju slimība, ko nodod kontaktu ceļā. Vietas, kur pulcējas vairāk cilvēku, ir risks, bet jāņem vērā arī cilvēka aizsardzība — ir pārslimojis vai pilns vakcinācijas kurss. Pasākumi arī ir dažādi — mazāk ierobežojumu vakcinētajiem un pārslimojošajiem, vairāk pārējiem, kas tikai testēti.
Šobrīd nav domāts par ierobežojumu pārskatīšanu, jo vakcinācijas rādītāji nav pietiekami augsti. Turklāt delta paveids Latvijā jau ir dominējošs un daudz lipīgāks nekā citi. Šobrīd gan vairāk pasākumu notiek ārā, bet rudenī tie būs iekštelpās, kas radīs papildu riskus, un ar to jārēķinās. Tāpat saglabāta masku nēsāšana publiskās vietās iekštelpās, jo kopējais sabiedrības imunizācijas līmenis nav vēl tik augts, lai atceltu šo prasību. Bija doma, ka to darīs, kad rādītājs būs zem 20 gadījumiem uz 100 000, bet šādu skaitu tomēr nesasniedzām.
Ir skaidrs, ka Covid-19 nekur nepaliks un sabiedrībā saglabāsies arī turpmāk. Tāpēc būtiskākā ir vakcinācija. Pēc to rādītājiem citās valstīs redzam, ka tur, kur tie ir augstāki, smago saslimšanas un miršanas gadījumu skaits ir zems. Latvijā saslimstības rādītāji šobrīd ir zemi, salīdzinot ar pavasari, bet tie lēnām palielinās. Analizējot datus, to visvairāk veicina ceļotāji, un ne visi ir vakcinēti. ◆
Lita Kokale, Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja: — Kamēr nav iespējams pilnībā atgriezties situācijā, kāda bija pirms Covid-19, un sabiedrības vakcinācijas aptvere Latvijā ir salīdzinoši zema, drošības pasākumi ir jāsaglabā. Kultūras ministrijas vērtējumā šobrīd panākta situācija, kurā kultūras pasākumus ir iespējams rīkot un maksimāli plašai sabiedrības daļai tos arī apmeklēt. Protams, drošības pasākumi sagādā zināmas neērtības gan pasākumu apmeklētājiem, gan organizatoriem, bet bez tiem publisku pasākumu rīkošana no epidemioloģiskā viedokļa sabiedrībai kopumā nav droša.
Situācija Eiropā aizvien vairāk apliecina, ka Covid-19 delta paveids strauji izplatās. Sagaidāms, ka rudenī ierobežojumi publisku pasākumu apmeklēšanā netiks pastiprināti vien attiecībā uz vakcinētajiem un Covid-19 pārslimojušiem apmeklētājiem, pārējiem var nākties rēķināties ar stingrākiem drošības pasākumiem. ◆
Anita Ostrovska, Jaunjelgavas kultūras nama vadītāja: — Rīkot pasākumu un ievērot visas epidemioloģiskās prasības kultūras darbiniekiem ir grūtāk gan fiziski, gan psiholoģiski. Esam saskārušies gan ar apmeklētāju “dalīšanu”, gan “nedalīšanu”. Sabiedrībai par to noteikti nav vienprātīga viedokļa, un to visu mums nākas uzklausīt. Man arī ir duālas izjūtas šajā jautājumā, jo tajā ir tik daudz par un pret. Es kā darbinieks, kurš strādā ar cilvēkiem, apzinājos atbildību un vakcinējos, bet varu saprast arī tos, kuri to vēl neizvēlas. Skaidrs gan ir tas, ka saslimstība nebeigsies un mums kā sabiedrībai jābūt vienotākai, sargājot mūsu veselību un bērnu iespējas mācīties klātienē. Tie, kuri nevakcinējas, savā ziņā arī ir izdarījuši izvēli, un tāpēc viņiem nevajadzētu protestēt pret ierobežojumiem. Arī vakcinētie nevar pilnībā izmantot savas priekšrocības, piemēram, paēst kafejnīcā iekštelpās, jo šādu iespēju uzņēmumi nepiedāvā, pret visiem izturoties vienādi. Vai šādā veidā netiek ierobežotas manas tiesības? Šādu komplicētu jautājumu ir daudz, uz kuriem nav skaidru atbilžu. Kā kultūras darbinieki esam no šīs situācijas daudz mācījušies, meklējuši jaunas iespējas un ceļus, kas izved mūs no komforta zonas, un tas nav slikti. Tomēr sabiedrības šķelšana nav tā labākā. Esmu no tiem, kura vēlas, lai visi var būt kopā pasākumā. Tāpēc Jaunjelgavā svētkus maksimāli veidojām tā, lai visi var tos apmeklēt, un tikai koncerts parkā bija ar ierobežojumiem, par ko saņēmām pārmetumus. Domāju, ka nebūtu jāšķiro apmeklētāji, bet kā pašvaldības iestādei jāievēro likums. Dažkārt visi noteikumi nav līdz galam izprotami, un šī nedrošība rada situācijas, ka labāk pārspīlēt, nevis kaut ko izdarīt mazāk. Pirms svētkiem apspriedām arī domu nerīkot koncertu, lai nav šīs dalīšanas, bet pārsvaru guva viedoklis, ka vajag. Vakcinētajiem arī ir tiesības izmantot atvieglojumus, jo viņi gājuši šo ceļu sabiedrības veselības labā. Pasākumus vairāk apmeklē vakcinētie, bet pavisam maz testēto un pārslimojošo. Cilvēki meklē iespējas, un uz pasākumiem daudzi brauc no apkārtējiem novadiem. ◆
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra