Iekāro Aizkraukles pagasta estrādes bērzus

2010. gada 19. janvāris 12:32

1562

Iekāro Aizkraukles pagasta estrādes bērzus

Kādu dienu Aizkraukles novada pašvaldībā ieradās cilvēki, kuri interesējās par Aizkraukles pagasta estrādes zemes pleķīša, kurā aug bērzi, privatizēšanu. Tas radīja neizpratni.

Telpas maina kā čigāns zirgus
Izrādījās, ka potenciālie privatizētāji ieradās, “pateicoties” vairākkārtējai īpašnieku maiņai.
Kultūras nama ēka, estrāde un arī zeme ap to Aizkraukles pagastā, Kalna ielā 20, kādreiz piederēja paju sabiedrībai “Aizkraukle”, pēc tam lielākā daļa zemes nonāca pašvaldības īpašumā, bet daļu telpu no paju sabiedrības iegādājās SIA “Lattelecom” un Staņislavs Kozlovskis. Tā kā īpašumi ir vienā ēkā un tos ne ar kādiem ugunsmūriem nevar nodalīt, katram īpašniekam piederēja noteikts skaits ēkas un zemes domājamo daļu. Ēkas domājamās daļas ir konkrētas telpas, bet par zemes īpašumu tā nevar teikt — dabā nav iespējams noteikt, kāds zemes pleķītis kuram pieder, zeme ir kopīpašums.
Pašvaldība un Staņislavs Kozlovskis telpu un zemes īpašumu nostiprināja zemesgrāmatā ar savu vārdu. Arī SIA “Lattelecom” telpas reģistrēja zemesgrāmatā ar savu vārdu, bet zemes domājamās daļas toreiz valsts vārdā zemesgrāmatā reģistrēja SIA “Privatizācijas aģentūra”.
Pašvaldībai jau daudzus gadus piederošā īpašuma lielums nav mainījies, bet privātīpašnieki cits citam vairākkārt pārdevuši gan ēkas, gan zemes domājamās daļas. SIA “Lattelecom” telpu tagadējā īpašniece ir SIA “Kredīts un īpašumi”, kura grib iegādāties arī valstij piekritīgās zemes domājamās daļas. Pēc likuma katrai ēkai vai tās daļai atbilst arī sava zemes daļa.
Zemes daļām nav konkrētu robežu
Visas kultūras nama zemes kopplatība ir 1,8 hektāri, un firmai “Kredīts un īpašumi” pienāktos savas domājamās daļas — apmēram 580 kvadrātmetru. Firmas pārstāvji iecerējuši privatizēt tieši birzīti. Pašvaldībai licies dīvaini, ka ierodas sveši cilvēki, apskata bērzus, tīkojot zemi iegūt tieši tur, lai gan zeme ir triju īpašnieku kopīpašums un pašreiz daļām konkrētas robežas nav nosakāmas. Aizkraukles novada pašvaldības juriste Lilija Grundšteina skaidro, ka zemes domājamo daļu robežas var nodalīt dabā, ja visi īpašnieki par to vienojas, bet, ja nevar vienoties, tad strīdu izšķir tiesa. Taču šī firma neko vēl nav privatizējusi, bet jau grib tieši birzīti. Pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs teic, ka, sadalot birzīti trim īpašniekiem, šai firmai pienāktos labi ja seši bērzi.
Pašvaldība pieprasa sev
Tā kā firmas iekārotās zemes domājamās daļas pieder valstij un firmai darījums bija jāsaskaņo ar pašvaldību, teikšana ir arī deputātiem. Aizkraukles novada dome nolēma pieprasīt, lai saskaņā ar likumu SIA “Privatizācijas aģentūra” valstij piekritīgās zemes domājamās daļas nodod Aizkraukles novada pašvaldībai bez atlīdzības tās autonomo funkciju veikšanai. Domes lēmums ir nosūtīts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Ja tā pieņems pašvaldībai pozitīvu lēmumu, ar Ministru kabineta rīkojumu zemi nodos pašvaldībai. Ja lēmums būs negatīvs, tad firmai “Kredīts un īpašumi” radīsies iespēja nopirkt zemes domājamo daļu, un pēc tam tā, iespējams, varētu sākt cīņu par birzīti.

Staburags.lv ARHĪVS

Iekāro Aizkraukles pagasta estrādes bērzus

Kategorijas