Staburags.lv ARHĪVS

Lai kāda medaļa atceļo arī uz Latviju!

Lai kāda medaļa atceļo arī uz Latviju!

Pagājušajā nedēļā sākusies Aizkraukles novada Ilgtermiņa attīstības stratēģijas 2021. — 2037. gadam un Attīstības programmas 2021. — 2028. gadam 1. redakcijas projekta publiskā apspriešana. Attīstības plānošanas dokumenti ir izlasāmi visās Aizkraukles novada bibliotēkās, arī Iršu. Dokumentu apjoms ir liels, bet ar tiem ir vērts iepazīties, lai rastos priekšstats, kā līdz šim strādāts mazajos novados un kā plānots nākotnē attīstīt lielo Aiz­kraukles novadu. Dokumentos norādīts, ka Irši būs novada nozīmes attīstības centrs, pagastā turpināsies infrastruktūras sakārtošana un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanās. Ļoti gribas ticēt, ka novada attīstība notiks līdzsvaroti un lauku pagastu iedzīvotāji tiks saklausīti un atbalstīti!

Pašreiz Iršu centrā veic darbus, kuri bija saplānoti pagastam, vēl  esot  Kokneses novadā. Jaudīga tehnika īsā laika posmā nojauca padomju laikā celtās kūtiņas. Skatam paveras plašs laukums. Jāmeklē idejas, kā sakārtot attīrīto teritoriju.  No masīvā betona žoga atvadījusies “Dzeguzītes” saime. Tagad acis iepriecina moderna sēta. Iestādes apkārtnes labiekārtošanas darbus palīdzēja veikt ilggadējie sadarbības partneri — NBS Gaisa spēku karavīri.

Pagājušajā nedēļā man kā bibliotēkas vadītājai nācās sniegt daudz e-pakalpojumu un izdrukāt digitālos Covid-19 sertifikātus. Cilvēki ir noguruši no ierobežojumiem, steidz izbaudīt vasaru, apmeklēt koncertus, brīvdabas izrādes un pilsētu svētkus. Kā zināms, kultūras pasākumu apmeklēšana lieliski noder emocionālās krātuvītes piepildīšanai! Tomēr ne visu klientu vēlmes varēju apmierināt. Ja cilvēkam nav internetbankas vai  citu piekļuves līdzekļu, tad sertifikātu var saņemt Valsts vienotajos klientu apkalpošanas centros. Iršu ļaudis mēro ceļu uz Koknesi vai Ērgļiem. Bibliotekāriem ir pietiekamas prasmes un zināšanas, lai varētu nodrošināt pakalpojumu saņemšanu tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietām, bet  šobrīd nav  piekļuves atļauju  vajadzīgajām datubāzēm. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno klientu apkalpošanas centrus izvietot arī bibliotēkās. Tātad atliek tikai gaidīt!

Viens no bibliotēkas darbības virzieniem ir novadpētniecības darbs. Pagājušajā nedēļā pārlapoju apkopotos materiālus par Iršu vācu koloniju. Kopā ar skolotāju Valdu Kalniņu, Iršu vēstures pārzinātāju, pētījām informāciju par  vācu kolonijas skolām. Šo darbu pamudināja darīt vēsturnieks Jānis Polis, kurš iecerējis veidot filmu par  ievērojamu cilvēku — pedagogu, ģeologu, kultūras darbinieku Jāni Gresti. Viņam pieder atziņa: “Ja tev deguna priekšā aiztaisa durvis, tad tas vēl nenozīmē, ka tu iekšā netiksi. Ja tev pasaka “nevar”, arī tad vēl paliek 50%, ka varēs gan.”  Greste vienu gadu pasniedza mācību stundas vācu kolonistu bērniem. Filmēšana notiek Latvijā — vietās, kurās ir uzturējies ievērojamais kultūras darbinieks. Iršos idejas autors Jānis Polis jau paviesojās.  Plānots, ka  skatītāji savos ekrānos filmu redzēs  rudens pusē.

Nedēļas nogalē noliku malā ikdienas darbus un televīzijā pavēroju Tokijas XXXII vasaras olimpiskās spēles. Kā zināms, tām vajadzēja notikt pagājušajā gadā, taču Covid-19 dēļ pārceltas uz šo gadu. Paskatījos atklāšanu, un ir skumji, ka iekārtots tik daudz skatītāju vietu, bet cilvēku nav, tribīnes tukšas. Manuprāt, šādā formātā, ka nav atbalstītāju, olimpiāde norisinās pirmo reizi. Vairāk nekā divas nedēļas sportisti sacentīsies un mērosies spēkiem. Sekoju līdzi mūsu tenisistēm Aļonai Ostapenko un Anastasijai Sevastovai. Sevi labi parādījuši 3x3 basketbolisti. Tā kā esmu volejbola fane, tad visstiprāk turu īkšķus par mūsu pludmales volejbolistiem Tīnu Graudiņu, Anastasiju Kravčenoku,  Mārtiņu Pļaviņu un Edgaru Toču. Jānis Greste  par sacensību garu ir teicis: “Pati cīņa jau ir bauda, bet, ja nu tad vēl izdodas uzvarēt, kaut ko sasniegt, kas tad skaitīs zilumus!” Ļoti gribas ticēt, ka kāda olimpiskā medaļa atceļos arī uz Latviju!
Šī gada svelmainā vasara ilgi paliks atmiņā. Līdz šim Iršos ir bijis kā  Dieva ausī. Garām ir pagājuši stipri vēji un negaisi, krusa nav nopostījusi dārzus. Sekoju līdzi ziņām no Vācijas un Austrijas par postošajiem plūdiem. Šī ir tā reize, kad jāpiekrīt atziņai — cilvēks paliek bezspēcīgs dabas priekšā. Saule šovasar ļoti dāsna, cerams, ka D vitamīnu būsim pietiekami sasmēlušies,  lai visiem laba veselība!