Staburags.lv ARHĪVS

Pārsteigumi Balkānu gaumē

Pārsteigumi Balkānu gaumē

Šogad no jūlija līdz pat oktobrim Latvijā dažādās vietās norisinās “Mājas kafejnīcu dienas”, kurās apmeklētājiem ir  iespēja nobaudīt kulināro piedāvājumu, iepazīt kā vietējās, tā citu tautu tradīcijas un kultūru. Durvis interesentiem ver gan ēdināšanas uzņēmumi — kafejnīcas, restorāni, krodziņi, viesu mājas —, gan saimniecības un vietējie iedzīvotāji, kas ikdienā nenodarbojas ar ēdināšanu vai viesu uzņemšanu, bet šajās dienās top par kafejnīcām un viesus pacienā ar sava novada vai ģimenes īpašajiem ēdieniem. 

 Pirmajā “Mājas kafejnīcu dienu” pasākumā, kas Vidusdaugavā divas dienas norisinājās aizvadītajā nedēļas nogalē, izgaršot un iepazīt jauno Aizkraukles novadu piedāvāja 29 mājas kafejnīcas.

Saistībā ar “Mājas kafejnīcu dienām” aizvadītās nedēļas nogalē savā īpašumā Aizkraukles pagastā viesus laipni sagaidīja Kurti ģimene — Agnese un  Nikols ar bērniem Annu un Tomasu. Neatsverami palīgi viņiem bija Agneses mamma Skaidrīte, kā arī draugi Līga, Ilze, Ieva un Kaspars.

Sanākušajiem viesiem Kurti ģimene piedāvāja izbaudīt Balkānu garšas. Kāpēc tieši Balkānu? Agneses vīrs Nikols ir albānis, un ģimenē iecienīta šīs tautas virtuve. To novērtējuši arī draugi, tādēļ nolemts iesaistīties šajā projektā un piedāvāt nobaudīt albāņu ēdienus plašākai publikai. “Mājas kafejnīcu dienas” tam bija īsti reizē, lai iepazīstinātu arī ar sevi, jo turpmāk ģimenes mājas būs Latvijā — Aizkrauklē.Fonā skan albāņu mūzika, pie grila rosās Nikols, viens pēc otra sanāk viesi, kurus sagaida Agnese. Uz pasākumu ierodas interesenti no Aizkraukles, Kokneses. Vistālāko ceļu mērojusi piecu dāmu kompānija no Rīgas un Salaspils. Vienai no viņām todien bija dzimšanas diena, kuru atzīmēja, apmeklējot “Mājas kafejnīcu dienu”. Jubilāre tika sveikta ar dziesmu Līgas un Kaspara sniegumā. Vēlāk Līga un Kaspars muzicēja arī pārējo viesu priekam, savukārt Ieva īsi pastāstīja par Albāniju. Piemēram, interesanti bija uzzināt,  ka Albānija tulkojumā nozīmē “skaidri runāt”.

Kā pirmais ēdiens sanākušajiem tika piedāvāts “pilaf”, un tie  ir rīsi. Albāņiem rīsi ir pamatēdiens, tāpat kā mums, latviešiem, kartupeļi. Rīsus albāņi ēd kā brokastīs, tā pusdienās un vakariņās, gan karstus, gan auk­stus. Agnese rīsus ar saberztām piparmētru lapiņām pasniedza keramikas traukos, kas vesti no Albānijas. Jūs teiksiet — rīsi, kas gan tur īpašs? Īpašais slēpjas pagatavošanas procesā. Basmati rīsus maisot cep sviestā, pēc tam pārlej ar vistas buljonu un vāra, līdz gatavi. Šādi pagatavoti rīsi ir irdeni, nav salipuši, piparmētru lapiņas šajā karstajā laikā piedod svaigumu. Tādus tiešām var ēst bieži, un tie ir garšīgi gan karsti, gan arī  atdzisuši. Kā pastāstīja Agneses draudzene Ieva, šādi pagatavoti tie garšo arī tiem, kas apgalvojuši, ka rīsus neēd. Tos atzinīgi novērtēja arī kafejnīcas viesi. “Tas bija pārsteigums! Šķiet, tāds vienkāršs, bet ļoti garšīgs ēdiens,” sacīja viena no rīdziniecēm.

Kad nobaudīti rīsi, namatēvs sāka gatavot nākamo ēdienu, un tas ir “jufka” jeb pasta albāņu gaumē. Pasta, ko mēs ikdienā saucam par makaroniem, tiek bērta izkausētā sviestā un maisot apcepta. Tad pielej klāt vistas buljonu, kas jau iepriekš sagatavots, vārīts vairākas stundas. Šis ēdiens tika pasniegts ar sautētu jēra krūtiņu un kazas siera salātiem. Arī par šo ēdienu dzirdu sakām — gardi gan! Šim vērtējumam pievienojos arī es. Tas man bija patīkams pārsteigums, jo ne jēra gaļas ēdieni, ne kazas siers nekad nav bijuši starp maniem iecienītākajiem.

“Ļoti pozitīvi,” vaicātas, kā vērtē “Mājas kafejnīcu dienu” pasākumu, bilda koknesietes Inga un Olga. “Iepazinām citu virtuvi, kultūru. Jauki, ka viss notika ārā, dārzā. Ļoti sirsnīgi cilvēki, visu dara ar mīlestību. Tā tiešām ir apsveicama ideja!” Līdzīgās domās bija arī Aizkraukles māk­slinieces Ingūna Skuja un Melisa Breidena.

“Kad paēsts, padzerts, noteikti jāpadejo!” pēc gardās maltītes saimniece Agnese  visus aicināja uz vienu jestru danci.

Uz redzēšanos, bija ļoti jauki! Tā kafejnīcas viesi, atvadoties un priecājoties par viesmīlīgajiem saimniekiem un gardajiem ēdieniem, par sastaptajiem cilvēkiem un interesanti pavadīto laiku. Taču Agnesei, Nikolam un pārējiem vēl nekas nebeidzas, jo nākamos viesus gaida plkst. 14 un 16. “Ar pēdējiem viesiem bijām kopā līdz pat  vienpadsmitiem vakarā,” nākamajā dienā teic Agnese.