Vai veģetārietis var sadzīvot ar gaļēdāju?

2021. gada 27. jūlijs 00:00

Ļoti daudzos jautājumos sabiedrībai ir tendence šķelties divās karojošās pusēs. Ticīgie pret neticīgajiem, liberālie pret konservatīvajiem, sportiskie pret intelektuālajiem un, jā, arī gaļēdāji pret veģetāriešiem. Ja pirmie uzskata, ka bez gaļas cilvēks uzreiz mirst nost, tad otrie uzskata, ka pirmie ir pielīdzināmi slepkavām. Bet vai tiešām vienmēr nepieciešamas galējības? Vai nav iespējams divu pretēju pušu mierīga līdzāspastāvēšana? Lūk, ieskats viena pāra virtuves paradumos, kur meitene Linda ir veģetāriete, bet puisis Vilis ir gaļēdājs.

Veģetārietis zivis neēd

Pirmie jautājumi ir Lindai, jo par veģetāriešiem mēs zinām daudz mazāk nekā par gaļēdājiem.

— Pirmkārt, precizē, lūdzu, kas vispār ir veģetārieša ēdienkartē? Vai tas, ka neēd gaļu, nozīmē, ka vari ēst zivis, jo mēdz taču teikt, ka zivs nav gaļa?

Linda (L.): — Jā, šo laikam tiešām vajag paskaidrot, jo vēl joprojām dažreiz gadās, ka kafejnīcās, kad jautāju pēc kaut kā veģetāra, man piedāvā, piemēram, tunča salātus vai mazsālītu lasi. Nē, kārtīgs veģetārietis neēd arī zivis. Jā, ir cilvēki, kuri paši izdomā savas diētas, piemēram, ēd tikai vistas gaļu vai neēd dzīvnieku gaļu, bet ēd jūras produktus, taču pamata izpratnē veģetārietis ir tas, kas neēd visu veidu gaļu, visus produktus, kas iegūti, atņemot kādai citai radībai dzīvību.

Būtiski arī norādīt atšķirību starp veģetārieti un vegānu. Vegāni izvairās no jebkāda veida dzīvnieku izcelsmes produktiem, tostarp piena produktiem, medus, olām u. tml. Kārtīgs vegāns seko līdzi, lai arī viņa apģērbā nebūtu izmantota dabīgā āda, lai kosmētikā, tīrīšanas līdzekļos u. tml. visas sastāvdaļas būtu tikai no augu valsts.

— Kāpēc tas ir tik būtiski? Vai tad medus vai olas ir kaut kas slikts?

L.: — Patiesībā jau ir gan, jo visos gadījumos citas dzīvas radības tiek pakļautas cilvēka vajadzību dēļ. Piemēram, vistas, kas fermās tiek turētas šauros būros, kur viņas vispār nevar pakustēties, mazie gailēni, kas tiek nogalināti, jo olu industrijai tos nevajag, govis, kuras visu laiku tiek apaugļotas, bet viņu telēni nogalināti, tikai tāpēc, lai mēs varētu apēst siermaizīti. Vegāniem šāds dzīvesveids nav pieņemams, un es, godīgi sakot, apbrīnoju vegānus, ka viņi spēj savas egoistiskās vajadzības tik ļoti apvaldīt, domājot par citu dzīvo radību labbūtību.
Vairākas fāzes

— Kāpēc pati neesi kļuvusi par vegānu?

L.: — Ak, es pati sev to mēdzu jautāt! Un tad nākas sev atzīties, ka man nepietiek tik daudz gribasspēka un pacietības, lai katram produktam izlasītu visu etiķeti, noskaidrojot, ka tur nav dzīvnieku izcelsmes produktu klāt, tāpat arī pagaidām nespēju atteikties no siera un krējuma. Tie pagaidām ir vienīgie produkti, kuriem vegāniskās alternatīvas ir vai nu dārgas, vai prasa ilgu pagatavošanu, vai vienkārši nav garšīgas. Olas es veikalā nepērku — man laukos ir draudzene, kura audzē vistiņas, un es zinu, ka tās ir patiešām laimīgas vistas, tāpēc neredzu neko tik sliktu šo olu patēriņā. Bet kārtīgam vegānam tas nebūtu pieņemami.

— Kāds bija tavs ceļš uz veģetārismu?

L.: — Es neēdu gaļu nu jau sešus gadus. Ceļu līdz tam varētu iedalīt vairākās fāzēs. Pirmā fāze: es ēdu gaļu, man ļoti garšo gaļa, un es saku, ka bez gaļas dzīvot nevaru. Un es negribu neko zināt par gaļas iegūšanas procesu, jo man ir ļoti žēl dzīvnieciņu. Otrā fāze: es ēdu gaļu, bet jūtos vainīga, jo apzinos, ka tas ir pretrunā ar to, cik ļoti es mīlu dzīvniekus. Trešā fāze: es mēģinu izslēgt gaļu no savas ēdienkartes, nedomājot, kā to aizvietot. Rezultātā man pazuda mēnešreizes, kas, protams, nav labs signāls, tāpēc tad atkal atgriezos pie gaļas. Ceturtā fāze: kaut kāds iekšējs pārmaiņu process, kas notika kopā ar citām lielām pārmaiņām dzīvē. Notiek kaut kāda vērtību pārvērtēšana, un es vienkārši sapratu, kāds cilvēks es negribu būt. Es negribu būt cilvēks, kurš kaut ko dara un jūtas slikti par to, ko pats dara! Es negribu, ka vēders ir mans pavēlnieks! Es negribu būt akla divkose, kura raud par vienu sabrauktu kaķīti, bet vakariņās notiesā burgeru, kas pagatavots no maza, nevainīga teliņa! Piektā fāze: vairs nekādas skatīšanās atpakaļ! Sākumā tikai nedaudz vajadzēja palasīt, painteresēties, ar kādiem produktiem aizstāt uzturvielas, ko esam pieraduši uzņemt ar gaļu, un ar veselību arī viss sakārtojās. Tagad, kad eju ziedot asinis, mani pat slavē par labo hemoglobīna līmeni asinīs, lai gan sievietēm — un kur nu vēl veģetāriešiem — ar šo rādītāju parasti ir problēmas.

— Un tiešām nav grūti? Nav kārdinājuma pēc kādas kotletītes vai laba steika?

L.: — Oi, es senāk biju tāda kārtīga gaļas gardēde, tāpēc vēl joprojām pēc smaržas varu noteikt, vai steiks nav pārcepts, vai gaļa ir kvalitatīva u. tml., bet nē — es pati vairs nejūtu nekādu kārdinājumu. Es vienkārši tos produktus vairs neredzu kā ēdienu. To ir grūti izskaidrot, bet man nevienā brīdī nav galvā sajūta, ka es esmu ierobežota, ka man kaut kas ir aizliegts, un, ja nav aizlieguma, nav arī kārdinājuma pēc tā.

Ar nosodīšanu neko nepanāks

— Vai kādreiz nesanāk dusmas, ka pārējie cilvēki turpina ēst gaļu? Vai negribas gaļēdājus nosodīt vai uzskatīt, ka viņi ir sliktāki par tevi? L.: — Jāatzīstas godīgi, ka tādas fāzes noteikti ir bijušas, kaut kāda augstprātība mēdz izlīst, bet domāju, ka mani radinieki un draugi var apstiprināt to, ka īpaši viņiem dzīvi ar to nebojāju. Man pat ir draugi, kuri regulāri piemirst, ka es neēdu gaļu, jo nemēdzu to īpaši atgādināt. Manuprāt, visās dzīves sfērās der atcerēties, ka ar nosodīšanu neko labu panākt nevar. Labākais, ko es varu darīt, ir rādīt piemēru, ka bez gaļas iespējams normāli dzīvot — varbūt tas kādam noderēs par iedvesmu. Es, piemēram, ļoti priecājos, ka mana mamma, atbraucot pie manis kādas dienas padzīvoties, arī vienmēr izvēlas gaļu neēst un pēc tam pati novērtē, cik labi jūtas, nav smaguma sajūtas vēderā, bet tik un tā ir labi paēdusi. Arī tas ir ļoti daudz! Tie, kuri mudina uz veģetārismu tieši globālajā kontekstā, domājot par visas planētas nākotni (jo lopkopības industrija ir viena no lielākajām dabas piesārņotājām), uzsver, ka situācija manāmi uzlabotos, ja cilvēki vismaz dažas dienas nedēļā atteiktos no gaļas produktiem.

Neuzspiež savu viedokli

Nākamais jautājums ir Vilim.

— Vai tas, ka Linda neēd gaļu, tevi attiecību sākumā nesatrauca? Vai nebija sajūta, ka tas varētu radīt problēmas vai, piemēram, viņa liks arī tev atteikties no gaļas ēšanas?

Vilis (V.): — Gaļas neēšana nav nekas neierasts manu draugu vidū, tāpēc arī fakts, ka Linda neēd gaļu, sākotnēji man nekādas negatīvas emocijas neizsauca. Jau iepriekš zināju, ka Linda nav tas cilvēks, kas uzspiež citiem savu viedokli vai nosoda citus par viņu izvēlēm, tāpēc zināju, ka viņa man neliks atteikties no gaļas.

— Vili, vai esi apsvēris domu pats atteikties no gaļas? Ja tā, tad kas tomēr attur? Ja nē, tad kāpēc?

V.: — Neesmu apsvēris šo iespēju. Ja domāju par iemesliem, tad visdrīzāk tie varētu būt tīri praktiski. Esmu pieradis gatavot vienkāršus ēdienus, kuros gaļa nereti ir galvenā sastāvdaļa. Ja kādreiz ieinteresēs kļūt radošākam virtuvē, tad arī varētu sākt gatavot vairāk ēdienus bez gaļas.

— Kā jūs ikdienā virtuvē saimniekojat?

V.: — Lielākoties mūsu dienas ritmi nesakrīt, tāpēc ar ēdienu izvēles atšķirībām sanāk saskarties diezgan reti. Pārsvarā kopīgas maltītes gatavo Linda, taču man nesagādā problēmas tas, ka ēdienā nav gaļas. Drīzāk mūsu gaumes atšķiras tajā, cik asam ir jābūt ēdienam, jo nereti Lindas gatavotais ēdiens ir asāks, kādu es gatavotu pats.

L.: — Jā, lai gan abi pārsvarā strādājam no mājām, mūsu dienas ritmi ir ļoti atšķirīgi, un tas ir ļoti labi, jo viens otram virtuvē netraucējam. Godīgi sakot, pat ja es ēstu gaļu, man un Vilim laikam ēdienu gaume tik un tā īpaši nesakristu. Dažas reizes nedēļā es cenšos pagatavot kaut ko īpašu vai jaunu, bet man patīk asi un garšvielām piesātināti ēdieni, kas ne vienmēr der Vilim, bet viņš to varonīgi pacieš.

Gribētu sēra piepi

— Kas ir garšīgākais, ko no veģetārajiem ēdieniem esat ēduši?

— V.: — Grūti noteikt ko tādu atšķirīgu no parastas ēdienkartes. Lielākoties jebkurš parasts ēdiens, kas gatavots, izņemot gaļas sastāvdaļas vai tās aizvietojot ar dārzeņu vai sojas alternatīvām, nemaz negaršo tik ļoti atšķirīgi no tā paša ēdiena, ja tas gatavots ar gaļu.

L.: — Man nav svarīgi, lai veģetārā maltīte imitētu gaļu, man svarīga ir garšu kombinācija — tā var būt Āzijas zupiņa, indiešu rīsu ēdiens vai maigs kazas siers ar labi marinētām olīvām.

No tā, ko mājās gatavoju, man garšo sojas granulu un sīpolu mērce, to gatavoju regulāri, un, jā, nezinātājs atšķirību īpaši nemaz nejustu — atgādina klasisku maltās gaļas mērci. No restorānu piedāvājuma debešķīgi ir Beyond Meat burgeri — ļoti sātīgi un sulīgi. Pagājušajā gadā vienu reizi sanāca pamēģināt sēra piepi — sacepu to kā karbonādi, un bija ļoti garšīgi, gribētos vēl pie tādas tikt.

Ārpus Rīgas veģetāriešus aizmirst

— Ņemot vērā jūsu pieredzi, kā jums šķiet — vai ir grūti būt veģetārietim? Kāpēc?

V.: — Lai gan nevaru spriest par to, pirms pats esmu izgājis tam cauri, bet šķiet, ka pati atteikšanās no gaļas nav pārāk sarežģīta. Tā nav tāda atkarība, kā, piemēram, smēķēšana, kafija vai cukura lietošana. Atteikšanās, šķiet, ir vairāk apņemšanās jautājums nekā fizisku vajadzību pārvarēšana. Par pašu veģetārieša dzīvi varu secināt, ka visproblemātiskākā ir ēšana ārpus mājas — gan publiskās ēdināšanas vietās, gan ciemos. Lai gan situācija uzlabojas, joprojām daudzās kafejnīcās un restorānos nav nekādu jēdzīgu opciju bez gaļas. Tāpat var gadīties, arī ejot ciemos, ja veģetārietis par sevi iepriekš nav speciāli pabrīdinājis. Problēmas dažkārt izraisa arī apkārtējo attieksme. Lai gan ar veģetāriešu skaita palielināšanos palielinās arī cilvēku skaits, kuri tajā nesaskata neko īpašu, joprojām ir cilvēki, kuriem patīk par to pajokot vai uzdoties par uztura speciālistiem, norādot uz gaļas it kā neatņemamo vietu cilvēka uzturā.

L.: — Jā, ārpus Rīgas vēl joprojām mēdz būt tā, ka par veģetāriešiem ir aizmirsts un attieksme ir tāda, it kā es prasītu nezin ko. Vienā ceļmalas kafejnīcā piedāvājumā bija kartupeļu pankūkas ar biezpienu un siļķi. Es palūdzu, vai varu šo ēdienu dabūt bez siļķes, bet saņēmu atbildi, ka ēdienā neko mainīt nevar un nekādas citas iespējas man arī nepiedāvāja, nācās iztikt ar tomātu sulu. Kokneses “Rūdī” arī pusdienu piedāvājumā nebija nekā bez gaļas, taču attieksme bija pretimnākošāka — tiku pie krāsnī ceptiem kartupeļiem ar trīs veidu salātiem.

Dzīvot, domājot par planētas nākotni

— Ko jūs gribētu ieteikt karojošajām pusēm — gaļēdājiem, kas šausminās par veģetāriešiem, un veģetāriešiem, kas nosoda gaļēdājus?

V.: — Tiem gaļēdājiem, kuri uzskata, ka vienīgais izdzīvošanas veids ir gaļas ēšana, es ieteiktu nedaudz izglītoties, palasīt internetā pieejamo informāciju, lai saprastu, ka tas tiešām nav nekas tik briesmīgs, ja cilvēks neēd gaļu.

L.: — Es zinu, ka vegāni un veģetārieši mēdz būt tādi pasīvi agresīvi pret gaļēdājiem, bet tas noteikti nepalīdz, labāk taisiet garšīgas veģetārās uzkodas, cienājiet citus, lai viņi redz, cik gardi un pilnvērtīgi iespējams paēst. Nesen dzirdēju labu domu par vides problēmu risināšanu — mums nevajag dažus cilvēkus, kas visu dara perfekti. Mums vajag daudzus, kuri dara vismaz kaut ko. Tas, ko es no savas puses varu darīt, ir atteikšanās no gaļas, bet Vilis, piemēram, ļoti pievērš uzmanību atkritumu šķirošanai, kas ir ne mazāk būtiska problēma, domājot par mūsu planētas nākotni.

Produkti, ar ko papildināt ēdienkarti, atsakoties no gaļas produktiem: ◆ batātes (saldie kartupeļi), ◆ bietes, ◆ avokado, ◆ pākšaugi (īpaši turku zirņi jeb aunazirņi), ◆ sojas granulas, ◆ rieksti un dažādas sēklas, ◆ tofu siers, ◆ dažādu veidu graudaugi (grūbas, kvinoja, griķi u. tml.), ◆ sparģeļi.

Populāri cilvēki — veģetārieši vai vegāni
◆ Latvijā: 1. Ārsts (bērnu reanimatologs) Pēteris Kļava, 2. šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, 3. mūziķis Andris Freidenfelds (Fredis), 4. režisore Māra Ķimele, 5. aktrise Santa Didžus u. c.
◆ Pasaulē: 1. Bokseris Maiks Taisons, 2. mūziķis Pols Makartnijs, 3. dziedātāja Ariana Grande, 4. badmintoniste Venusa Viljamsa, 5. komponists Filips Glāss u.c.
◆ Vēsturē: 1. Rakstnieks Ļevs Tolstojs, 2. matemātiķis Pitagors, 3. izgudrotājs Nikola Tesla, 4. mākslinieks Leonardo da Vinči, 5. filozofs Platons u. c.

Interneta vietnes, kur meklēt vērtīgu informāciju par veģetārismu, vegānismu un dzīvnieku aizsardzību: ◆ www.dzivniekubriviba.lv — biedrība “Dzīvnieku brīvība” darbojas dažādos virzienos, cīnoties par dzīvnieku labturību un izglītojot sabiedrību, kā arī piedāvājot nelielus soļus, kā ikviens var palīdzēt padarīt pasauli kaut nedaudz labāku.

◆ https://www.neapedzemeslodi.lv — “Neapēd zemeslodi” ir viena no “Dzīvnieku brīvības” kampaņām, kas aicina vienu mēnesi ļauties izaicinājumam un izvēlēties vegānu vai veģetāru uzturu, vai vismaz 3 dienas nedēļā atteikties no gaļas. Piesakoties mājaslapā, katru nedēļu saņemsiet informāciju un receptes, kas palīdzēs izaicinājumu izturēt.

◆ https://www.augidraugi.lv — aplikācija un mājaslapa, kur apkopota informācija par kafejnīcām un restorāniem, kuru piedāvājumā ir pilnvērtīgas vegāniskas un veģetāras maltītes (frī kartupeļi ar salātiem NAV pilnvērtīga maltīte).

Staburags.lv ARHĪVS

Vai veģetārietis var sadzīvot ar gaļēdāju?

Kategorijas