Daļa vakcinē bērnus, daļa — nogaida

2021. gada 27. jūlijs 00:00

114

Vakcinācijas pret Covid-19 jautājums šobrīd ir kā karsts kartupelis mutē, sadalot sabiedrību divās naidīgās pusēs. Šajā procesā diemžēl ierauti arī bērni, jo no 2. jūnija vakcīnu iespējams saņemt jau no 12 gadu vecuma, kas vecākiem rada ne tikai, iespējams, lielāku drošības izjūtu, bet arī daudzas neērtības tiem, kuri vēl nogaida.

Bērni jāatstāj mājās

Līdzīgi kā pieaugušajiem, arī attiecībā uz bērniem bija ģimenes, kuras nekavējoties steidza izmantot iespēju, citas nogaidīja, jo attieksme pret šo vakcīnu joprojām nav vienprātīga un lielākoties piesardzīga. Pagrieziena punkts bija valdības 15. jūnija sēdes lēmumi saistībā ar Covid-19, kas bērnus no 12 gadu vecuma pielīdzināja pieaugušajiem — ja grib izmantot ierobežojumu atvieglojumus, jāvakcinējas vai jāveic testi.

Bērniem šobrīd pieejama vienīgi “Comirnaty” vakcīna, kurai nepieciešamas divas devas. Tātad, lai iegūtu pilnu vakcināciju un sertifikātu, nepieciešamas vismaz 36 dienas. 15. jūnijā, kad stājās spēkā šie atvieglojumi, nevienam nekāds sertifikāts nevarēja pat būt. Līdz ar to veidojās situācija, ka vecāki var apmeklēt koncertu vai sporta klubu, bet bērniem bija jāpaliek mājās. Kādu tas pamudināja vest savas atvases vakcinēties, bet lielākoties izraisīja dusmas un neizpratni par netaisnību. Zinot, kāda ir attieksme pret vakcinēšanos valstī kopumā, šādu valdības lēmumu nevar uzskatīt par labu piemēru diskusijai ar sabiedrību.

Arī daudzi mūsu lasītāji bija un ir sašutuši — cik korekti ir ieviest šādu prasību, ja tā vismaz jūnijā nebija pat izpildāma, kā alternatīvu piedāvājot testēšanu, tādējādi tērējot valsts un personīgos līdzekļus un laiku! Ja ievieš kādu normu, jādomā, cik tā reāla, jo šobrīd daudzi pusaudži ir atstāti ārpus sporta un kultūras pasākumiem, jo daudziem testi pat nav operatīvi pieejami, ja dzīvo laukos. Cik jābūt motivētam, lai dotos to veikt katru reizi pirms sporta kluba apmeklējuma? Turklāt tas notiek laikā, kad bērnus un pusaudžus jāmudina sportot un kustēties. Šobrīd daudzviet veidojas situācija, ka vecāki var doties uz pasākumu vai koncertu, bet bērni no 12 gadu vecuma jāatstāj mājās. Tādējādi valsts atkal tērēs līdzekļus, lai mazinātu pandēmijas radītās sekas, arī emocionālās. Lai dzēstu ugunsgrēku, argumentu un līdzekļu pietiek, bet, lai izskaustu pašu cēloni, nē.

Novelk “robežas”

Vairākas nedēļas mēģināju rast šiem jautājumiem skaidrojumu Veselības ministrijā. Pats ministrs Daniels Pavļuts uz e-pasta vēstuli neatbildēja. No komunikācijas daļas tikai 13. jūlijā saņēmu šādu atbildi: “Saistībā ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos un vakcinācijas pret Covid-19 pakāpenisku palielināšanos no 15. jūnija būtiski paplašinātas iespējas cilvēkiem pulcēties, tajā skaitā arī apmeklēt dažādus organizētus kultūras un izklaides pasākumus. Runājot par kultūras un izklaides pasākumiem, to organizatoriem ir iespēja noteikt, kāda veida pasākums tas būs — tāds, kur piedalās tikai dalībnieki un skatītāji, kuri ir pārslimojuši Covid-19 vai vakcinēti pret šo slimību, un to apliecina digitālais sertifikāts; vai arī tāds, kur var papildus piedalīties ikviens, kurš veicis Covid-19 testu, un tas ir bijis negatīvs. Līdz ar to tas ir atkarīgs no pasākuma formāta — ja rīkotājs ir paredzējis, ka pasākumā var piedalīties arī ne vakcinētas un ne Covid-19 pārslimojušas personas, bet arī cilvēki, kuri ir veikuši pirms tam testu, tad šādā pasākumā varēs piedalīties ikviens — tajā skaitā bērni. Noteikts, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam Covid-19 tests nav jāveic.

Atkarībā no tā, kāda veida pasākumu organizators rīko, ir noteiktas arī epidemioloģiskās drošības prasības — stingrākas tās ir pasākumos, kur piedalās arī cilvēki, kuri ir veikuši testu. Jāuzsver, ka negatīvs Covid-19 tests nav alternatīva vakcinācijai, tādēļ drošākais veids, kā pasargāt sevi no saslimšanas un smagas slimības norises gaitas, ir vakcinācija.

Runājot par pusaudžiem — kopš jūnija sākuma ir iespējams vakcinēt bērnus no 12 gadu vecuma ar “Comirnaty” vakcīnu, līdz ar to šobrīd arī šajā vecuma grupā ir pārstāvji, kuriem Covid-19 sertifikāts kā pilnībā vakcinētām personām.”

No tā visa var saprast, ka pasākumu rīkotāji noteikuši prasības apmeklētājiem, nevis Ministru kabinets. Kāpēc ir šāda robežšķirtne — no 12 gadu vecuma — un cik korekti noteikt šādu prasību, ja atbilstošo sertifikātu nemaz nevarēja iegūt, atbilde ir šāda: “Ministru kabinets ir noteicis prasības katram no šiem pasākumu veidiem. Taču, kura formāta pasākumu organizēt — tā ir rīkotāja izvēle. 15. jūnijs bija tikai atskaites datums, no kura šī kārtība stājās spēkā. Uz to brīdi arī daudziem pieaugušajiem vēl nebija derīgu Covid-19 sertifikātu. Vienlaikus pasākumu rīkotājiem bija skaidri noteikti principi, kādā veidā viņi var atsākt darbību. Jebkura pasākuma rīkošana prasa noteiktu sagatavošanās periodu, tādēļ būtiski bija nosacījumus noteikt iespējami savlaicīgi.”

Tātad skaidrs, ka nekādas atkāpes nebūs. Tikmēr vakcinācijas process turpina virzīties uz priekšu, un, vērojot līdz šim valstī notiekošo, ir pamatotas bažas par gaidāmo mācību gadu. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijā apsver drošas mācīšanās iespējas, un jau pieņemts lēmums, ka skolotājiem vajadzēs būt vakcinētiem. Zinot līdzšinējo pieredzi, vecāki ir bažīgi, vai arī skolēniem neprasīs obligātu vakcināciju, ja vajadzēs doties uz skolu klātienē. Turklāt valsts apmaksāti testi bērniem ir tikai līdz 1. septembrim. No Izglītības un zinātnes ministrijas saņēmu vien atbildi, ka par skolēnu obligātu vakcināciju šobrīd diskusiju nav. Tiklīdz būs konkrētāka informācija par plāniem un priekšlikumiem droša izglītības procesa sākšanai jaunajā mācību gadā, operatīvi par to informēs. Jācer vienīgi, ka diskusija patiešām iepriekš būs.

Veikti pētījumi

Tikmēr Latvijā nerimst šaubas — vakcinēties vai nevakcinēties. Līdz 14 gadu vecumam tas ir vecāku lēmums, bet no šī vecuma pusaudzis to var izlemt pats.

Tanita Tamme-Zvejniece no Zāļu valsts aģentūras sabiedrisko attiecību nodaļas “Staburagam” skaidro, ka vakcinēt bērnus no 12 gadu vecuma iespējams, jo Eiropas Komisija pēc Eiropas Zāļu aģentūras ieteikuma šī gada 28. maijā ieteica apstiprināt vakcīnas “Comirnaty” lietošanu šajā vecuma posmā. Šī vakcīna jau kopš pērnā gada decembra apstiprināta lietošanai pieaugušajiem un jauniešiem no 16 gadiem. Vakcīnu ievada divu injekciju veidā augšdelma muskulī ar trīs nedēļu intervālu.

— “Comirnaty” iedarbība tika pētīta 2260 bērnu vidū vecumā no 12 līdz 15 gadiem. Tas veikts saskaņā ar “Comirnaty” pediatriskās izpētes plānu, kuru apstiprināja Pediatriskā komiteja. Rezultāti liecināja, ka “Comirnaty” ierosinātā imūnā atbilde šajā grupā bija salīdzināma ar imūno atbildi vecuma grupā no 16 līdz 25 gadiem. “Comirnaty” iedarbība tika aprēķināta, balstoties uz datiem par gandrīz 2000 bērniem vecumā no 12 līdz 15 gadiem bez iepriekšējām infekcijas pazīmēm. Šie bērni saņēma vakcīnu vai placebo (zāles nesaturošu injekciju), nezinot, kuru no injekcijām saņēmuši. No 1005 bērniem, kuri saņēma vakcīnu, neviens nesaslima ar Covid-19 salīdzinājumā ar 16 bērniem to 978 bērnu vidū, kuri saņēma zāles nesaturošo injekciju. Tas nozīmē, ka šajā pētījumā aprēķinātā iedarbība vakcīnai bija simts procenti Covid-19 novēršanā (lai gan patiesais lielums varētu svārstīties no 75% līdz 100%). Šobrīd jaunākiem bērniem vakcīnas lietošana nav ieteicama, jo nav veikti vakcīnas “Comirnaty” drošuma un efektivitātes pētījumi par iedarbību, — informē Zāļu valsts aģentūras pārstāve.

Šobrīd Eiropas Zāļu aģentūra sākusi paātrinātā kārtībā vērtēt pieteikumu “Spikevax” (“Moderna”) lietošanas paplašināšanai, ietverot jauniešus vecumā no 12 līdz 17 gadiem.

Var lietot droši

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centrs savā publiski pieejamajā informācijā norādījis, ka bērnu un pusaudžu vakcinācija pret Covid-19 ar Eiropas Zāļu aģentūras reģistrētām vakcīnām no 12 līdz 17 gadiem ir droša. Novērst saslimšanu un tādējādi būtiski samazināt iespējamu smagu Covid-19 slimības gaitu tā var palīdzēt, īpaši bērniem ar atsevišķām hroniskām un onkoloģiskām saslimšanām, kuri tāpat kā pieaugušie ir augstākā riska grupā.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska šajā informācijā norādījusi: smaga akūta Covid-19 saslimšana bērnu un pusaudžu vidū ir salīdzinoši reti sastopama, tādēļ ģimenēm, pedagogiem un citiem pieaugušajiem primāri rekomendējam vakcinēties pašiem un vakcinēt gados vecākos cilvēkus, lai pasargātu gan sevi, gan pārējos ģimenes locekļus. Taču, protams, katra reize, kurā kāds bērns Covid-19 pārslimo smagāk, ilgstoši nespēj atgūt spēkus un iekļauties iepriekšējās intensitātes ikdienā vai piedzīvo smagas veselības problēmas no multisistēmu iekaisuma sindroma pēc Co-vid-19, rada vēlmi vecākiem pasargāt savus bērnus efektīvākajā un drošākajā iespējamajā veidā — vakcinējot.

“Sabiedrībai kopumā svarīgāk būtu vakcinēt pieaugušos un jauniešus, kas var samazināt vīrusa transmisiju, jo šīs sabiedrības grupas ir sociāli aktīvas un līdz ar lipīgāku celmu ienākšanu potenciāli var nodot vīrusu plašākam cilvēku lokam. Svarīgi atcerēties, ka vakcīnas galvenais uzdevums ir pasargāt no nāves un smagas saslimšanas, kā arī samazināt noslogojumu veselības aprūpes sistēmai, un līdzšinējie dati parāda, ka vakcīnas šo mērķi efektīvi sasniedz arī ar jauno vīrusa celmu parādīšanos. Bērniem un pusaudžiem vecumā no 12 līdz 17 gadiem iespēja inficēties un nodot vīrusu apkārtējiem ir lielāka nekā jaunākiem bērniem, tādēļ arī klīniskie pētījumi vakcīnu izstrādē sākotnēji tiek veikti pieaugušo un vecāko bērnu vidū,” publiskotajā informācijā skaidro Dace Zavadska.

Uzziņa. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, līdz 13. jūlijam vecuma posmā no 12 līdz 15 gadiem ar vienu poti vakcinējušies 7% Aizkraukles novadā reģistrēto bērnu, vecumā no 16 līdz 17 gadiem — 18%; valstī: no 12 līdz 15 gadiem — 11%, no 16 līdz 17 — gadiem 25%.

Lielākā daļa šaubās. Aptaujāto mediķu vidū domas par bērnu vakcināciju ir dažādas. Noteikti ne noliedzošas, bet dažos gadījumos piesardzīgas — grūti izprast, kā rīkoties labāk. Līdzīgi ir arī ar vecākiem.

Aija, triju bērnu māmiņa: — Man divi bērni atbilst vakcinējamo grupai. Uzzinot to, ka viņi netiks uz pasākumiem, jo nav vakcinēti, bija šoks. Iepriekš nekam tādam nebijām sagatavojušies, un te — kā ar āmuru pa pieri. To sertifikātu jau nevar iegūt vienā dienā. Gaidījām, vai varēsim aizbraukt vasarā kaut tepat uz Lietuvu, bet nekā. Tur gan jābūt vakcinētiem no 16 gadiem.

Sanita, ģimenē viens bērns: — Vakcinējušās esam abas ar meitu. Arī bērnam izvēlējos to veikt galvenokārt ierobežojumu dēļ, un tagad tas būtiski atvieglo ikdienu, jo nav jādomā par testiem, ja grib ko apmeklēt. Domāju, ka arī skolai tas noderēs. Pajautāju viņai, piekrita, un pieteicāmies. Acīmredzot tobrīd sociālajos tīklos vēl nebija tik daudz negatīvas informācijas, kas liktu šaubīties, jo, palasot to visu pēc tam, jau pašai radās bažas, vai darījām pareizi. Tomēr vakcinācija bija sākta, bērnam nebija nekādu blakņu, un tagad esam priecīgi, ka to izdarījām.

Anita, divu bērnu māmiņa: — Pagaidām neplānoju vakcinēt bērnus. Uz pasākumiem neeju, jo tā cilvēku dalīšana man šķiet briesmīga un nav pieņemama. Neviens nav arī apliecinājis, ka vakcinētie nevar izplatīt vīrusu, līdz ar to šādiem ierobežojumiem neredzu lielu jēgu. Turklāt veikalus vai citas publiskas vietas apmeklē visi. Bažas rada skola, ka vienā brīdī paziņos — uz to tikai potētie. No mūsu valdības ko tādu var sagaidīt.

Kristīne, trīs bērnu māmiņa: — Neplānojam vakcinēt bērnus, jo tas ir risks. Vakcīna nav līdz galam pārbaudīta, un tas ir sava veida eksperiments. Jā, ir dažādi ierobežojumi nevakcinētiem cilvēkiem, bet ir lietas, bez kurām var tomēr iztikt.

Ineta, trīs bērnu mamma: — Piekrītu viedoklim, ka vakcinēt vajag pieaugušos, bet bērnus likt mierā. Cilvēks savā mūžā jau tā saņem tik daudz vakcīnu, un pret katru sapotēt nevar. Jābūt izvēlei, bet tā nevar ierobežot.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.

Staburags.lv ARHĪVS

Daļa vakcinē bērnus, daļa — nogaida

Kategorijas