Skrīveros zinātnieki eksperimentē un mācās no kļūdām

2021. gada 23. jūlijs 00:00

Skrīveros norisinājās Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zemkopības institūta un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) “Silava” organizētā Lauku diena.
Universālais augs — ķimene

Zemkopības institūta vadošais pētnieks Aldis Jansons un pētniece Aija Rebāne Lauku dienas interesentus iepazīstināja ar dažādu nektāraugu, zaļmēslojuma un slāpekli saturošu augu audzēšanu un izmantošanu. Aldis Jansons teic, ka nektāraugu pamata uzdevums ir nodrošināt bitēm maksimāli garu barošanās laiku, savukārt augsni bagātināt ar slāpekli un trūdvielām. Skrīveru izmēģinājumu lauciņos iesētas 18 dažādas nektāraugu sugas — ķimenes, koriandrs, raudene, daudzgadīgā ežziede, Moldāvijas pūķgalve, gurķumētra, zilodze un citas. Kāds no pasākuma apmeklētājiem interesējās par sarkanā āboliņa piemērotību bitēm, jo dzirdēts, ka zieda uzbūve medus vācējām nav īsti piemērota. Aldis Jansons saka, to vairāk var attiecināt uz lucernu. Lai gan arī dažu šķirņu āboliņam mēdz būt garāki ziedstobri, kas bitei grūtāk aizsniedzami. Aija Rebāne stāsta, ka projekta laikā — četros gados — zinātnieki veic dažādus novērojumus, tajā skaitā ziedēšanas laiku. Diemžēl projekta laikā nebija uzdevuma noskaidrot, piemēram, kurš ir ar nektāru visbagātākais augs, bet tāds jautājums izskanēja no Lauku dienas dalībniekiem. Tiesa, no pieredzes zināms, ka viens šādiem ļoti medainajiem augiem ir baltais jeb bišu amoliņš. Ja par nektāraugu izraudzīti griķi, tad tik karstā vasarā kā šī bites tajos iet vien agri rītā, kad zālē saglabājusies rasa. Dažiem apmeklētājiem jaunums bija fakts, ka arī ķimene ir ne tikai ārstnieciska un ēdiena garšas uzlabotāja, bet labs nektāraugs, un medus ir ļoti aromātisks.

Daglītis — piemērots mazāk saulainām vasarām

Savukārt augs daglītis ir piemērots mazāk saulainām vasarām, jo bites tajā naski iet arī mākoņainās un lietainās dienās.Viens no aktīvākajiem jautājumu uzdevējiem bija Pēteris Brauers no Madonas novada saimniecības “Dzedonas”. Viņš darbojas mazā saimniecībā, izmēģinājis dažādus attīstības virzienus — biškopība, aitkopība, liellopu audzēšana — un pašlaik nonācis pārdomu krustcelēs par to, kurš būtu īstais virziens. Lauku dienā Skrīveros viņš mēģināja rast atbildi.

Latgale pierāda pretējo

Vadošā pētniece agronome Iveta Gūtmane Lauku dienā dalījās gūtajā pieredzē, audzējot un salīdzinot daudzgadīgos zālāju maisījumus. Piemēram, sējot maisījumus, kuros piejauktas lucernas vai sarkanā āboliņa sēklas, pirmajā ražas gadā lielāks ieguvums ir no lauka, kurā ir āboliņš, bet nākamajos gados zaļā un sausnas masa lielāka, pateicoties lucernai. Nenoliedzami, svarīga ir arī mēslošana ar slāpekli, tajā skaitā platībās, kurās jau aug tauriņzieži, kas paši par sevi ir slāpekli piesaistoši. Stāstot par novērojumiem pērn augustā sētā platībā, redzams, ka stiebrzāles ieaugušas un attīstījušās labi, bet šī gada vēsais pavasaris negatīvi ietekmējis tauriņziežus. Tie nīkuļo un gaida mitrāku laiku. Uz kāda no pasākuma dalībniekiem jautājumu — kāda augsne piemērota lucernas audzēšanai? — Iveta Gūtmane atbild: pirmkārt, svarīgs augsnes pH līmenis. Ja tas ir zemāks par 6, lucerna tajā neaugs. Tai nepatīk augsts gruntsūdens līmenis, kā dēļ lucerna nīkuļos. Grāmatās gan rakstīts, ka tā labāk aug mālainā, nevis smilšainā augsnē, bet dzīvē pierādījies pretējais, jo, piemēram, Latgales pusē smilšainās vietās tā aug ļoti labi.

Kompostam der tikai sasmalcināta zāle

Pagājušajos gados skrīverieši eksperimentēja ar dažādiem zālaugu komposta maisījumiem, pievienojot tiem digestāta, kas iegūts no biogāzes ražotnes, cieto frakciju, govju pakaišu kūtsmēslus, kā arī vienkārši, bez piedevām, kompostējot agri pļautu — sulīgu un ar augstu slāpekļa saturu, vēlu pļautu — pārkoksnējušos zāli. Šogad dažādus komposta veidus iestrādāja izmēģinājuma lauciņos un iesēja vasaras kviešus un miežus.

Iepriekšējos gados kompostu veidošanā piedalījās un novērojumus veica pētnieks Jānis Vigovskis. Viņš stāsta, ka pēc komposta maisījumu izveidošanas strauji sākusies sadalīšanās, kaudzēs palielinājās temperatūra, bet to ietekmējis siltais laiks, kas masu izžāvējis, sadalīšanās procesi kļuva lēnāki, un dažu kaudžu saturs sāka pelēt. Īpaši to novēroja vēlu pļautās zāles kaudzēm. Jānis Vigovskis uzsver, ka Latvijā kopumā maz vērības pievērš zāles kompostēšanai un nereti nopļauto zāli satin ruļļos, kas vēl ilgi paliek uz lauka un principā kļūst neizmantojama. Zemnieki, kas interesējušies par zāles kompostēšanu, sakot, ka nav pietiekami daudz informācijas par šo pārstrādes veidu, kā arī trūkst nepieciešamās tehnikas. Pirmkārt, kompostēšanai der tikai sasmalcināta zāle. Otrkārt, sasmalcinātā zāle vienmērīgi jāsajauc ar kūtsmēsliem, digestātu vai kādu citu piedevu, ar kuru regulēt mitrumu un slāpekļa daudzumu. Pašlaik zemnieki strādā ar kūtsmēslu ārdītāju, kurā ieber abas frakcijas. Pēc laika kaudze jāizārda un no jauna jāsakrauj. Te palīdzēt var frontālais iekrāvējs un jau pieminētais mēslu ārdītājs. LVMI “Silava” vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa teic, ka te par labu zemniekiem un kompostēšanai varētu nostrādāt ES direktīva par obligātu biodegradablo atkritumu savākšanu un pārstrādāšanu. To nevar izdarīt citādi, kā tikai kompostējot.

No Eiropas “atbrauc” arī nezāles

Pētniece un Zemkopības institūta direktore Agrita Švarta iepazīstināja ar 11 sojas šķirnēm, kuras Skrīveros audzē trešo gadu. Šādi izmēģinājumi-novērojumi notiek 12 Eiropas valstīs, un šis ir Polijas kolēģu organizēts pētījums. Latvija ir vistālāk no dienvidiem esošā Eiropas valsts, kura piedalās šajā projektā. Tā kā soja ir siltumu mīlošs augs, skrīveriešu rezultāti salīdzinājumā ar citiem neesot spīdošākie. Pirmajā gadā sēklas izdevās iegūt tikai no pašām agrīnākajām šķirnēm, lai gan raža nebija vērā ņemama. Pērn laikapstākļi bija piemērotāki, bet sēklas materiālu nākamajam gadam tik un tā neizdevās iegūt. Šī gada karstā vasara sojai ļoti patīk, bet par rezultātiem spriest vēl esot pāragri. Tā kā sēklas ir piegādātas no Eiropas, tām līdzi “atbraukušas” arī nezāles, kā Agrita Švarta teic, līdz šim Skrīveros neredzētas. Lai arī soja ir Latvijai jauns augs, pamazām uz tās parādās šai pusei raksturīgās augu slimības.

Uzlabotāji brīnumus nerada

Agronoms un zinātnieks Aivars Jermušs dalījās pieredzē par augsnes uzlabotājiem bioloģiskajā lauksaimniecībā. Viņa vadībā veiktie izmēģinājumi varētu būt saistoši tiem zemniekiem, kuriem augsnes bagātināšanai nav pieejami kūtsmēsli. Viens no šeit izmantotajiem augsnes uzlabotājiem ir 43% kalciju saturošs, savienojumā ar jūras aļģu ekstraktu. Otrs no ielabotājiem ir iegūts no brūnoglēm, satur humīnskābi, un tā uzdevums ir augsnē aktivizēt mikrobioloģiskos procesus. Diemžēl šajā gadījumā Skrīveru izmēģinājumu laukos nevar garantēt augstu novērojumu precizitāti, bet iegūtie rezultāti liecina, ka abi pieminētie augsnes uzlabotāji spēcīgu ietekmi nav radījuši. Aivars Jermušs arī atzīst, ka rezultātus ietekmē augsnes sastāvs. Konkrētajos izmēģinājumu laukos tas ir, kā viņš saka, nabadzīgs, piemēram, fosforu tajā tik tikko varēja konstatēt, tāpēc arī nevar cerēt, ka augsnes ielabotāji paveiks brīnumus.

Zviedrijas kloni daudz pārāki

LVMI “Silava” vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa Lauku dienas dalībniekus veda interesantā ekskursijā agromežniecības un kokaugu stādījumos. Tādu 2011. gada maijā ierīkoja Skrīveru novada “Pardenčos”, un te aug ātraudzīgie koki — kārkli, bērzi, apses un baltalkšņi. Tā kā novērojumi te notiek jau desmito gadu, zinātnieki guvuši daudz vērtīgu atzinumu. Piemēram, salīdzinājumam iestādīti īpaši Zviedrijas klona kārkli un tepat Latvijā grāvmalās salasīti. Zviedrijas selekcionētie ir ar skaistiem, taisniem, stāviem stumbriem. Turpretī grāvmalnieki aug nīkulīgi un līki. Te redzams arī, kā izskatās desmit gadus auguši ātraudzīgie kārkli, no kuriem viena trešdaļa nekad nav nozāģēta, otra zāģēta vienu reizi un trešā daļa — divreiz. Redzams efekts arī no dažādiem mēslošanas veidiem — pelniem, dūņām, kā arī nemēslotas zemes platības. Turklāt, kā teic Dagnija Lazdiņa, galvenā atziņa ir — selekcijas efekts ir daudz ievērojamāks nekā mēslojuma. Līdzīgi augušas arī papeles, un būtiski atšķiras Latvijā savāktās un no Zviedrijas atvestās, speciāli selekcionētās. Tikpat būtisks ir pirmais koka attīstītības gads. Jo agrāk stāds nonācis zemē, jo bagātīgāku sakņu sistēmu izveidojis, un šajos izmēģinājuma lauciņos uzskatāmi redzams, kā atšķiras koki, kuriem bijusi nodrošināta “bērnība”, un tie, kas zemē likti pārāk vēlu.
No stropa 100 eiro mēnesī

Stāstot par ātraudzīgajām hibrīdajām apsēm, Dagnija Lazdiņa teic, ka, stādot tās pārāk atstatus, un, tā kā koki ir jutīgi pret sauli, sakarstot mizā parādās plaisas. Līdz ar to tās kā kokmateriāls ir daļēji sabojāts. Šī problēma raksturīga arī saldajam ķirsim, kuru arī šeit audzē un novēro un kuram prognozē labu noietu kā cēlkokam mēbeļu ražošanai. Savukārt hibrīdo apšu koksni izmanto palešu ražošanai, pirts dēļiem un citu veidu izstrādājumiem no vieglā kokmateriāla. Tā kā apses var izžāvēt tā, ka tās neplaisā, šo koku izmanto apstrādei uz virpas.

Eksperimentālajā mežā savus bišu stropus novietojis institūta pētnieks Jānis Vigovskis. Viņš stāsta, ka bites dzīvo no putuplasta veidotos stropos. Pirmo medu šogad ievācis 9. maijā, un aprēķini rāda, ka vidēji no stropa mēnesī naudas izteiksmē var iegūt ap 100 eiro.

Demonstrējumi ierīkoti LAP 2014.—2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros: LAD 240118/P13 (12. lote) “Dažādu nektāraugu, zaļmēslojuma un slāpekli piesaistošu augu audzēšana un izmantošana”, LAD 240118/P15 (14. lote) “Dažādu kompostu gatavošana no daudzgadīgajiem zālājiem novāktās un lopbarībai neizmantotās zāles”LAD 240118/P16 (15. lote) “Jaunu mēslošanas un augsnes ielabošanas līdzekļu demonstrējums integrētajai un bioloģiskajai lauksaimniecībai”

Staburags.lv ARHĪVS

Skrīveros zinātnieki eksperimentē un mācās no kļūdām

Kategorijas