Bēdu ieleja — Totēnu izgāztuve

2021. gada 23. jūlijs 00:00

663

Izgāztuve Sērenes pagasta Totēnos oficiāli slēgta pirms deviņiem gadiem, bet tajā joprojām ik pa laikam kāds aizved pa kādai sadzīves atkritumu kravai. To pamanījis sērenietis Andris Rāviņš un izstāstīja “Staburagam”. Avīzes pārstāvis manā personā devās izpētīt izgāztuvi, kā arī sazinājās ar tās šībrīža saimnieku — Aizkraukles novada pašvaldības SIA “Aizkraukles KUK” valdes locekli Zemgu Vītoliņu.
Par rekultivāciju aizmirsa?

Jau 2006. gadā “Staburags” rakstīja, ka Sērenes pagasta padome nolēma iestāties biedrībā “Aizkraukles rajona partnerība”, kā arī atļāva SIA “Geo Consultanc” no Rīgas rekonstruēt sauso atkritumu izgāztuvi “Totēni”. Tomēr pēc četriem gadiem avīzē ziņojām par to, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes kārtējā sēdē līdz 2011. gada 31. decembrim Aizkraukles komunālo uzņēmumu kombinātam pagarināta licence, kura dod tiesības noglabāt atkritumus izgāztuvē “Totēni” Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā. Tiklīdz darbu sāks Vidusdaugavas reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas poligons “Dziļā vāda” Krustpils novada Mežāres pagastā, atkritumu noglabāšanu “Totēnos” pārtrauks. Kā zināms, “Dziļo vādu” svinīgi atklāja 2011. gada 17. jūnijā.

Savukārt 2014. gadā “Staburags” vēstīja, ka ar Ministru kabineta 2008. gada 19. augusta rīkojumu apstiprināja Vidusdaugavas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2008. — 2013. gadam un sākās jaunā plāna izstrāde darbībai līdz 2020. gadam. Tā realizācija galvenokārt gūlās uz SIA “Vidusdaugavas SPAAO” un tās 15 dalībnieku, tajā skaitā Skrīveru, Kokneses, Pļaviņu, Aizkraukles, Jaunjelgavas pašvaldības, pleciem un maciņiem. Lai izveidotu atkritumu savākšanas poligonu “Dziļā vāda”, atkritumu šķirošanas staciju Jēkabpilī, šķirošanas-pārkraušanas staciju Aizkrauklē un Madonā, kā arī kompostēšanas laukumu Aronas pagasta “Lindēs”, ieguldīti 20 miljonu eiro. No tiem ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums bija 13 miljonu eiro. Par daļu šī kredīta — 25% apmērā — galvoja projektā iesaistītās pašvaldības, un kopējiem spēkiem vienu kredīta daļu dzēsa, bet 3,8 miljonus eiro bija jāturpina atdot vēl 18 gadu.

Paredzēja nākotni?

Jau toreiz pavīdēja idejas par nesen darbu sākušās “Dziļās vādas” iespējamo slēgšanu. Atkritumu savākšanas plānu nevarēja izpildīt, kā paredzēts, “Dziļā vāda” strādāja ar zaudējumiem. Toreizējais Jaunjelgavas novada domes vadītājs Guntis Libeks teica, ka pirms poligona plānošanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pašvaldību viedokli neprasīja, arī konkursu un kredītu kārtoja ministrija, tāpēc prasīt atbildību par neizdevušos projektu ir negodīgi. Atbilde uz iespējamo valdības lēmumu pašvaldībām apmaksāt 3,8 miljonu eiro lielo kredītu varētu būt “Dziļās vādas” slēgšana. Atkritumus atsāktu glabāt novados rekultivētajās izgāztuvēs. Lai līdz tam nenonāktu, VARAM, jaunajam ministram vajadzētu mainīt attieksmi pret šo jautājumu. Jo vairāk tāpēc, ka, piemēram, Ziemeļvidzemes atkritumu poligons savulaik uzcelts par 100% valsts finansējumu. Kādēļ Vidusdaugavas reģionam ir citi nosacījumi, nav saprotams. Arī vairāku šķirošanas līniju izveide, nekoncentrējot to poligonā, ir muļķīga un pretrunā ar vienotu atkritumu savākšanas ideju. Arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja Leona Līduma nostāja bija līdzīga. Viņš principā piekrīt arī tādām radikālām idejām kā “Dziļās vādas” slēgšana un rekultivēto izgāztuvju atvēršana. Leons Līdums, komentējot situāciju, teica, ka iepriekšējais domes vadītājs Vilnis Plūme savulaik ļoti aktīvi iestājies pret šāda poligona ideju, bet, kā norāda iepriekšējie komentētāji, ministrija iebildumus neņēma vērā. Toreiz kā galējo soli konflikta risināšanā redzēja SIA “Vidusdaugavas SPAAO” bankrota pieteikšanu.

Atklājas visā varenībā

Neraugoties uz to, ka par Totēnu izgāztuvi “Staburags” rakstījis bieži, es tajā līdz šim nebiju iegriezies. Tāpēc vispirms kartē sameklēju atrašanās vietu. Pēc tam, jau uz vietas esot, lasot karti, centos līdz tai nokļūt. Jāatzīst, nebūt ne viegls uzdevums. Galvenais ceļš, pa kuru senāk izgāztuvē nogādāja kravas, ir slēgts — uzlikta metāla barjera, kas nostiprināta ar piekaramo atslēgu. Mēģināju piebraukt no citas puses — pa ceļu, kas sākas aiz kapiem, — un pēc ilgākas maldīšanās tomēr nonācu pie mērķa. Precīzāk, pie grāvja, kas, kā man sākumā šķita, liedza braukt tālāk. Tomēr drīz vien pamanīju, ka grāvja kreisajā pusē vietas ir pietiekami daudz, lai izbrauktu ar automašīnu. Nolēmu iet kājām, un pēc pāris minūtēm mani jau “sveicināja” veci dīvāni, grāmatu kaudze, maisos salikti būvgruži un vēl daudz kas cits. Virzoties pa labi, nonācu klajumā, kuru no visām pusēm ieskauj prāvi latvāņi un kuru biezā slānī klāj baltas un zilas plastmasas plēves. Labajā pusē izgāztuvē izveidots tāds kā grāvis, piegrūsts pilns ar plēvēm un nedaudz atgādina ledus šļūdoni kalnos, un no šī skata tapa raksta virsraksts — bēdu ieleja.

Slodze un riski pieaug

Izgāztuves vārds ik pa laikam parādās dažādos attīstības plānos. Piemēram, ir tāds dabas parka “Daugavas ieleja” dabas aizsardzības plāns. Izstrādāts laika periodam no 2015. līdz 2026. gadam. Pasūtītājs — Zemgales Plānošanas reģions. Izstrādātāji — SIA “Metrum” un SIA “Vides eksperti”. Plāna izstrādes vadītāja ir Jolanta Bāra. Tajā teikts: nerekultivētās Totēnu izgāztuves ietekme — mežs dabas parkā izgāztuves tuvumā piesārņots ar plastikāta iepakojumu, izgāztuvē un tās tuvumā konstatētas invazīvas vai potenciāli invazīvas augu sugas, piemēram, ošlapu kļava, Kanādas zeltslotiņa, Sosnovska latvānis, sīkziedu sprigane, vārpainā korinte, potenciāla piesārņojošo vielu infiltrācija augsnē un ietekme uz gruntsūdeņiem.

Tajā arī teikts, ka plāns paredzēja ierobežot invazīvo un potenciāli invazīvo sugu izplatīšanos, regulāri nopļaujot vai nocērtot invazīvos augus. Līdz rekultivācijai šī teritorija ir riska faktors, turklāt risks un tieša slodze uz dabas parka teritoriju joprojām pastāv un, iespējams, pieaug. Novērtējot dabas parka ainavu telpas, Totēnu ainava raksturota kā leja palienes fragments ar terases nogāzes mežu, kas atklāta pret Daugavu. Ainavas vērtību samazina atrašanās blakus izgāztuvei. Plānā arī minēts, ka Salenieku karjers kopā ar Totēnu karjeru nodrošināja toreizējo Stučkas dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu ar granti Pļaviņu HES būves laikā. Izstrādātajā Totēnu karjerā tika iekārtota pilsētas izgāztuve, kas pašlaik slēgta, un jānotiek tās rekultivācijai.

Savulaik, kad SIA “Aizkraukles KUK” valdes loceklis bija Ivars Sekacis, viņš teica: uzskata, ka Totēnu izgāztuvē vēl varētu apglabāt daudz atkritumu, taču izgāztuve ir Daugavas 20 metru aizsargjoslā un Eiropas direktīvu dēļ to nāksies slēgt.

Ceļš nav viegls un ir ļoti dārgs

Šogad, jūlija vidū, Aizkraukles novada pašvaldībai piederošā uzņēmuma SIA “Aizkraukles KUK” valdes loceklis Zemgus Vītoliņš sarunā saka: kad izgāztuve darbojās, pirms 2012. gada, kad to slēdza, tajā atkritumus veda no visas bijušā Aizkraukles rajona teritorijas. Laikā, kad Latvijā sākās mazo izgāztuvju slēgšana un pāreja uz centralizētām, Eiropas Savienība piešķīra līdzekļus slēgto izgāztuvju rekultivācijai. Diemžēl Totēniem šī nauda gājusi secen, jo tie bijuši privātā pārvaldībā, nevis pašvaldības. Otrkārt, naudas apguvējs būtu “Aizkraukles KUK”, bet izgāztuve fiziski bija citā — Jaunjelgavas — novadā. Šie divi aspekti esot lieguši pretendēt uz finansējumu. Lai gan līdzīgi gadījumi Latvijā esot risināti un sasniegts pozitīvs rezultāts. Turklāt Eiropas finansējums šādiem projektiem izbeidzās vien 2017. gadā.

Pašreizējie aprēķini rāda, ka rekultivācija izmaksātu vairāk nekā miljonu eiro. Tik daudz naudas nav ne “Aizkraukles KUK”, ne pašvaldībai, tāpēc nolemts darbus veikt pakāpeniski. Pērn izgāztuves teritoriju izpētīja un izveidoja projekta attīstības plānu. Šogad gatavo rekultivācijas tehnisko projektu. Ja jaunajā ES plānošanas periodā, kas sākas nākamajā gadā, būs paredzēta nauda šādiem projektiem, to varēs realizēt. Totēni ir arī viena no Zemgales Plānošanas reģiona prioritātēm. “Ejam šo ceļu, kas nav viegls un turklāt ļoti dārgs, jo paralēli jāplāno arī bijušās dzelzsbetona rūpnīcas Aizkrauklē vietas rekultivācija,” saka Zemgus Vītoliņš.Tagad bijušie novadi apvienojušies, un atkal kopā ir tie, kas savulaik veda atkritumus uz Totēniem, līdz ar to būtu godīgi no viņiem prasīt dalību šī projekta atbalstā, jo skaidrs, ka ES nefinansēs šo projektu pilnībā.

Kameras nozog, grāvjus aizber

Zemgus Vītoliņš teic, ka teorētiski novērstas visas iespējas, lai Totēnos joprojām varētu izgāzt atkritumus — pārrakti vai slēgti piebraucamie ceļi, ierīkota videonovērošana. Diemžēl grāvji tiek patvaļīgi aizbērti, kameras nozagtas un ik pa laikam nākas konstatēt jaunus atkritumiem pilnus maisus.

Ko nozīmē Totētu rekultivācija? Pirmkārt, noņemt apaugumu vairāk nekā 6 ha lielajā teritorijā. Pēc tam teritorija jānolīdzina, ar noteikumu, ja netiek pieņemts lēmums sašķirot visu šeit noglabāto. Laukums jāpārklāj ar dažādiem materiāliem, tajā skaitā ģeotekstilu, jāizveido uzbērums, uzberot ap pusotru metru biezu drenējošo slāni, pārsvarā no māla, tad vēl pāris dažādu slāņu, līdz beidzot laukums jānoklāj ar melnzemi un jāiesēj zāle. Izveidojas paugurs, kas jāuztur, regulāri jāpļauj, nepieļaujot, ka uz tā aug koki. Papildus šiem darbiem jāizveido monitoringa urbumi, ar kuriem pēta, vai netiek piesārņoti gruntsūdeņi.

Kā uz izgāztuvi raugās Valsts vides dienests? Zemgus Vītoliņš saka, ar dienestu ir vienošanās, ka KUK regulāri pieskata teritoriju, savāc vēja iznēsātās plēves. Arī šajā pavasarī rīkota talka. Kas ir lielākie izgāztuves nelegālie izmantotāji pēc tās slēgšanas? Neviens pie rokas pieķerts neesot, bet esot informācija, ka kādreiz Jaunjelgavas novadā darbojošais uzņēmums “Euro Concord” varējis piedāvāt viszemāko cenu atkritumu apsaimniekošanai tikai tāpēc, ka savākto izgāzis slēgtajos Totēnos.

Absurdi apsaimniekošanas lēmumiStāstot par turpmāku perspektīvu atkritumu apsaimniekošanā, Zemgus Vītoliņš teic, ka jaunākie Ministru kabineta lēmumi un atkritumu apsaimniekošanas plāns liecina, ka nākotnē Krustpils novadā izveidotajā atkritumu poligonā “Dziļā vāda” atkritumu noglabāšana vairs nenotiks. “Lai gan šai vietai ir vislielākie resursi, kas pietiktu vismaz nākamajiem 25 gadiem, to nepaplašinot. MK lēmumi paredz atkritumus nogādāt Pierīgā, Getliņos, kuru kapacitātes pietiks vien turpmākajiem pieciem gadiem. Turklāt “Dziļajā vādā” Aizkraukles novada pašvaldībai pieder liela daļa no uzņēmuma kontrolpaketes, ir lielas kredītsaistības, bet no 2023. gada paši savu izgāztuvi vairs nedrīkstēs izmantot. Voluntāri, neinformējot jauno Aizkraukles novadu, pievienoja Rīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionam. Cik zināms, Getliņos jau šobrīd fiziski ir tik maz vietas atkritumiem, ka paplašināšanās iespējama tikai esošajā teritorijā, tādēļ izrok iepriekšējā laikā apglabātos atkritumus un tos šķiro. Iespējams, ka tiks pieņemts lēmums par atkritumu dedzinātavas būvi, kas varētu būt privāti publisks uzņēmums ar teju pusmiljardu eiro celtniecības izmaksām.

Staburags.lv ARHĪVS

Bēdu ieleja — Totēnu izgāztuve

Kategorijas