Staburags.lv ARHĪVS

Skrīveros lakatu aušanas meistarklases

Elita Brovacka

2021. gada 20. jūlijs 15:49

453
Skrīveros lakatu aušanas meistarklases

Ābeļdārzā pie Skrīveru kultūras centra vairāk nekā 20 dāmas profesionālu meistaru vadībā piedalījās tradicionālo lielo vilnas lakatu aušanas pirmajā meistarklasē. Lakatam kompozīciju un krāsas varēja noskatīt turpat ābeļdārzā iekārtotajā izstādē, bet lakati taps līdz rudenim. 

Saistībā ar skrīverietes Baibas Vaivares izauklēto projektu “Tradicionālo lielo vilnas lakatu aušana”, kas ieguvis uzņēmuma “Latvijas valsts meži” un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Zemgales kultūras programmas finansiālu atbalstu, lakatus būs iespēja noaust dāmām, kuras pieteikušās meistarklasēm. Tās  ir dalībnieces no abiem Daugavas krastiem – Skrīveriem, Aizkraukles, Aizkraukles pagasta, Kokneses, Sērenes, Jaunjelgavas un Krapes. 

Aušanas meistarklases vadīja vienas no labākajām audējām Latvijā, studijas “Dzilna” nopelniem bagātās meistares: Vēsma Bērziņa, Skaidrīte Zakule, Maruta Laufmane, Ingrīda Krūmiņa, Antra Cifersone un Elita Gailīte-Grauduma. Projekta vadītāja Baiba Vaivare, Limbažu Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzilna” un Skrīveru tekstilstudijas “Putnukalns” vadītāja, teic, ka šī projekta mērķauditorija ir Aizkraukles novada cilvēki – skolotāji, folkloras kopu, koru un deju kolektīvu dalībnieki, jaunieši un seniori, kuriem tuva latviskā dzīvesziņa un ir nepieciešamība radoši izpausties. “Tagad ir radīta iespēja uzaust savu lakatu, kuru uzliekot plecos, piemēram, svinot Jāņus, novērtēsim ne vien šāda unikāla lakata siltumu, bet arī lepnumu un īpašu vienotības sajūtu ar Latvijas tautu,” saka Baiba.


Lielo lakatu aušanas prasmes projekta dalībnieki apgūs gan klātienē piecās sestdienās Skrīveros, gan nostiprinās zināšanas, strādājot patstāvīgi mājās. Nākamā klātienes meistarklase Skrīveros notiks 24. jūlijā, 31. jūlijā, 7. un 21. augustā. Savukārt projekta noslēgums ar tajā tapušo lakatu parādi iecerēts 16. oktobrī Staburaga saieta namā vai Vīgantes parkā, atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai valstī.


Manto lakatu

Ābeļdārzā pie Skrīveru kultūras centra ikvienam bija iespēja aplūkot apjomīgu lakatu izstādi. Tajā bija skatāmi ap 50 lielie vilnas lakati – Limbažu Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzilna” dalībnieču austie un vēsturiskie lakati no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja “Kalna Ziedi” fondiem. 


Izstādē bija apskatāms arī Ingrīdas Krūmiņas darinātais lakats, kuru viņa audusi pēc vīra vecāsmātes Alvīnes Krūmiņas no Zasas darinātā lakata parauga. “Viņai mājās bija stelles, uz kurām auda segas, bet šo lakatu viņa īpaši darināja sev,” stāsta Ingrīdas kundze. “Vēlāk lakatu mantoja viņas meita, tagad vīramāte to uzdāvināja mūsu ģimenei. Tas ir pielāpīts, saudzēts un lolots.” Pēc šī lakata parauga, izmantojot citas krāsas un dziju krāsojot ar dabīgām augu krāsām, Ingrīda nu noaudusi lakatu sev. Viņa studijā “Dzilnas” darbojas apmēram 15 gadu, un atzīst, ka skaisto lietu darināšanas process viņu ļoti aizrauj.


Izrāda daili un varēšanu Projekta atklāšanas dienā Baiba Vaivare pastāstīja par tradicionālajiem lakatiem, to valkāšanas tradīcijām. Interesenti uzzināja gan to, ka savulaik lakati tapuši no divām daļām – gabali austi uz šaurajām stellēm, un vēlāk sašūti kopā, – gan to, ka bārkstis bijušas tikai goda lakatiem, bet ikdienas lakati darināti bez tām. 


“Lakats bija ļoti vajadzīgs, tāpēc mīlēts. To var redzēt arī senajos muzeja eksponātos, kas vairākkārt lāpīti,” stāsta Baiba Vaivare. “Lakatu kompozīciju noteica mode, piemēram, senākie lakati, ietekmējoties no Eiropas modes, austi kā vienlaidu audums, tikai vēlāk kompozīcija veidota speciāli lakatam, akcentējot atšķirīgas svītras ārmalās un veidojot greznu stūri – skaistāko vietu lakatā. Lielos lakatus izmantoja ne tikai siltumam mēteļa vietā, bet arī dailei – tā saimnieces izrādīja savu varēšanu. Latviešu sievietēm raksturīga krāsu gaume, spēja izsmalcināti veidot tērpa ansambli, saskaņojot atsevišķas tērpa detaļas. Latvijā, darinot lakatus, īpaši pievērsās kompozīcijas smalkumam, un audējas ar kopēšanu neaizrāvās, katrs lakats bija gluži kā mākslas darbs.”