Iesaka lasītājs. Grāmata par leģendāru cilvēku un viņa darbu

Iesaka Iveta Skaba, laikraksta “Staburags” korektore

2021. gada 16. jūlijs 00:00

Iesaka lasītājs. Grāmata par leģendāru cilvēku un viņa darbu

Gunārs Jākobsons — cilvēks, kura vārds komentārus neprasa, balss, kuru nesajaukt ne ar vienu citu. Lai arī viņš reiz gluži vai apzvērēja, ka grāmatu par sevi nerakstīs, tomēr to izdarīja, un pērnā gada nogalē apgāds “Zvaigzne ABC” laida klajā viņa grāmatu ar nosaukumu, kurā vārdi, ar kādiem sācis savas vadītās pārraides — “Pie mikrofona Gunārs Jākobsons”. Pie sava uzticīgā darba instrumenta Gunārs Jākobsons vēl ir aizvien, neraugoties uz to, ka pērn nosvinēja 85. dzīves jubileju.

Gunārs Jākobsons stāvējis pie radioraidījumu “Mikrofons” un “Dzirkstele” šūpuļiem, bijis dziesmu aptaujas idejas ģenerators. Bet tā ir tikai viena viņa darbības šķautne. “Mikrofona” ikgadējie koncerti, kurus vadījis 22 reizes, un ēterā dzirdamās pārraides bija, tā teikt, ledāja redzamā daļa. Pārējais bija nemitīga šķēpu laušana un izdabāšana tiem, kam par attiecīgo jomu bija vismazāk sapratnes un kas bijās no tā, ko partija par to domās, un starp visu to vēl bija jāspēj nepazaudēt sevi, savu vēstījumu radioklausītājiem.

Sports — arī šī joma nav iedomājama bez Gunāra Jākobsona. Sākot jau ar pirmajām sporta reportāžām, par kurām saņēmis ne mazums kritikas. Uzreiz jau viss nedevās, kā smērēts. Starp citu, pirmā Gunāra Jākobsona radioreportāža šomēnes svinēja 67. dzimšanas dienu. Tieši tā, jo izskanēja 1954. gada 4. jūlijā. Olimpisko spēļu un pasaules čempionātu reportāžas tika vadītas jau no 1972. gada, un kur tad vēl pasākums “Sporta laureāts”, kas pulcēja plašu interesentu loku. Tas gan vēl nav viss, kam savu darbīgo roku pielicis talantīgais žurnālists, bet par to sīkāk grāmatā, kas nav tikai pārskats par paveikto, bet arī viņa redzējums par Latviju dažādos laika posmos.   Līdztekus personīgās dzīves notikumiem daudz atmiņu veltīts leģendāriem kultūras un sporta notikumiem un to varoņiem, ar sirsnību pieminēti cilvēki, kas bijuši nozīmīgi autora dzīvē, te paustas atzīšanās šādos tādos grēciņos un lasāmi pastāstiņi par žurnālistu ēverģēlībām un pašmāju slavenībām. Grāmatā ir arī bagātīgs fotogrāfiju klāsts.

Šī grāmata pirmām kārtām saistoša būs lasītājiem, kuri dzīvojuši ar Gunāra Jākobsona reportāžām, piedalījušies “Mikrofona” dziesmu aptaujās, aizrautīgi klausījušies raidījumus no Dziesmu svētkiem. Apkopotā vēsturiskā materiāla dēļ tā varētu ieinteresēt arī jauno paaudzi.

“Dzīve — tās ir dziļas grambas un augsti, spoži mākoņi. Tā ir reāla, piezemēta esība un mūžam neatrisināma mīkla. Un, ej nu sazini, kāpēc, bērnībā čīgājis vijoli un spēlējis tēva blumīzeri, esmu bēdzis no mūzikas skolas. Vai kālab, teicami absolvējis Juridisko fakultāti, ne dienu neesmu strādājis par juristu...” tā autors atklājis par sevi. Un varbūt arī labi, ka tā, jo tad varbūt mums tādas leģendas, kas 67 gadus uzrunā radioklausītājus, nebūtu. Tikai žēl, ka Ginesa rekordam ar to pietrūka, jo kāds jau bija aizsteidzies priekšā.

Staburags.lv ARHĪVS

Iesaka lasītājs. Grāmata par leģendāru cilvēku un viņa darbu

Kategorijas