Komentārs

www.staburags.lv

2021. gada 9. jūlijs 00:00

358

Ministru kabinets paziņojis, ka darba devējam būs likumiskas tiesības atbrīvot no amata darbiniekus, kuri līdz 15. septembrim nebūs ieguvuši Covid-19 sertifikātu. Valdība arī lēmusi, ka obligāta vakcinēšanās būs noteikta ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs. Tas nozīmē, ka darba devējam būs tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušus darbiniekus. Vai šāda vakcinēšanās veicināšana ir pamatota?

Andra Auziņa, Valsts darba inspekcijas direktora vietniece: — Šobrīd satraukumam nav nekāda pamata, jo nav vēl pieņemts neviens lēmums un apstiprināts neviens normatīvais akts attiecībā uz darbiniekiem konkrētās jomās, ja viņiem nav sertifikāta par vakcinēšanos pret Covid-19 vai izslimošanu. Valdībā tuvākās nedēļas laikā ir uzdots atbildīgajām ministrijām sagatavot normatīvu regulējumu, izvērtējot visus tā iespējamos aspektus, arī no cilvēktiesību viedokļa. Kad tas būs, varēs to skatīt un vērtēt. Pagaidām tās ir tikai likumdevēja idejas, kurām vēl nav likuma spēka.

Katrā ziņā arī šobrīd darba tiesiskajās attiecībās uzteikums ir galējais solis, kad jau izmantoti visi citi līdzekļi, un darba devējs sapratis, ka esošajā situācijā konkrēto cilvēku vairs nevar nodarbināt. ◆

Žanna Miezīte, Neretas apvienības pārvaldes izglītības, kultūras, sporta, tūrisma un jaunatnes lietu nodaļas vadītāja: — Domāju, ka lēmums prasīt, lai darbinieki būtu vakcinēti, ir pareizs, vismaz izglītībā, jo tas tomēr ir darbs ar bērniem. Tālāk viņi ir ciešā saskarē ar ģimeni, un arī pašam skolotājam ir drošāk, ja viņš ir vakcinējies. Tā ir atbildība sabiedrības priekšā. Nepiekrītu viedoklim, ka šo procesu kavē informācijas trūkums vai nepietiekama komunikācija. Tas noteikti nevar būt noteicošais faktors, jo laika un iespējas bijis pietiekami, lai visu izvērtētu, pieņemtu lēmumu un paveiktu to. Neretas pašvaldību apvienības izglītības iestādēs pavisam maz vēl ir pedagogu, kuri nav vakcinējušies.

Attiecībā uz bērniem es tomēr neesmu pārliecināta, ka viņus vajag vakcinēt, jo saslimstība nav bijusi tik liela. Būtiskākais ir vakcinēt pieaugušos. ◆

Arvīds Apfelbaums, uzņēmuma “A. A. Mežmalas” vadītājs: — Tā ir diezgan varmācīga metode. Ja darbinieks, stājoties darbā, nav iepazīstināts ar šādiem noteikumiem un par tiem parakstījies, tad arī juridiski pareizi tas, visticamāk, nav. Tas ir attiecināms uz jebkuriem noteikumiem, kādi ir konkrētajā darbavietā, tāpēc nebūtu korekti pieņemt tik skarbus lēmumus, jo cilvēkos radīs tikai neapmierinātību. Katrā ziņā lielāku izpratni par nepieciešamību vakcinēties tas neradīs. Runa vairāk ir par metodi, kā cilvēkus mudināt vakcinēties, kas šobrīd īsti pareiza nav. Ja cilvēkam ir pārliecība nevakcinēties, tad jāstrādā, lai to mainītu, nevis kādu piespiestu. Tas nenotiek pietiekami efektīvi, bet šis ir virziens, kur jāiegulda līdzekļi — cilvēkiem skaidrotu un pārliecinātu par vakcinācijas nepieciešamību. Mums ir tik daudz jomu, kur cenšas novērst dažādus riskus, bet attiecībā uz vakcinēšanos tā nav.

Pats personīgi esmu par vakcinēšanos, īpaši pēc saslimšanas ar šo vīrusu, jo tas bija smagi. Ir vairāk jāstāsta, ko var nodarīt šī slimība, kā no tās izvairīties, jo neviens nevar būt pārliecināts, ka nesaslims. Cilvēkiem tas viss jāskaidro vairāk, bet ne agresīvi. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Komentārs

Kategorijas