Ceplis svin ugunskristības

2021. gada 9. jūlijs 00:00

469

Pļaviņu Mākslas skolas dārzā atvēršanas svētki aizvadīti āra keramikas ceplim, kas piedzīvojis ne tikai pirmās īstās ugunskristības, bet arī ticis pie vārda.
Iedvesmo kino

Ideja par āra cepli pie skolas nav nejauša, jo Pļaviņās tāds savulaik bijis keramiķim Pēterim Padedzim Latvijas brīvvalsts laikā. Tā izveide mākslas skolas direktorei Ivetai Ušackai šķita labs papildinājums izglītības iestādei un pilsētai. Ceplis izbūvēts ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un pašvaldības atbalstu, ko paveica keramiķis Staņislavs Viļums no Rēzeknes puses. Pašu spēkiem mākslas skolas kolektīvs pērn to pirmo reizi izmēģināja, galvenokārt tāpēc, lai nostiprinātos mūrējums, bet izdedzināti arī pirmie trauki. Šogad jūlija sākumā ceplim bija pirmās lielās ugunskristības paša meistara vadībā. Turklāt ceplis ticis arī pie vārda — “Pāvuls”. Bijusi doma arī par Pētera vārdu par godu keramiķim Padedzim, bet atbalstu guva skolas darbinieku rosinātais nosaukums, iedvesmojoties no slavenās latviešu kinofilmas “Ceplis”, kurā galvenajā lomā bija aktieris Eduards Pāvuls. Nosaukuma uzrakstu akmenī veidojis skolas pedagogs un akmeņkalis Artis Leončiks.

Iveta Ušacka stāsta, ka sameklēt meistaru cepļa būvniecībai nebija viegls darbs, un sadarbība ar Staņislavu ir liels ieguvums. Viņš ir viens no tiem meistariem, kurš ne tikai pārzina sava darba nianses, bet arī labprāt dalās zināšanās un prasmēs. Pēc lieluma Pļaviņu Mākslas skolas ceplis ir tāds pats kā keramiķim, bet dzīvē grūti izveidot divas vienādas lietas, tāpēc arī “jaunākajam brālim” ir savas nianses, kas bija jāatklāj gan pašam meistaram, gan pļaviņiešiem. Tāpēc pirmā dedzināšana ir tik būtiska.

— Pirmajā cepļa kurināšanas reizē Staņislavam lūdzām parādīt, kā veidot melno jeb svēpēto keramiku, kas pasaulē zināma jau sen, bet ar laiku piemirsta. Tagad keramiķi ar to strādā un to aktīvi popularizē, kā arī māca amatnieku grupa “Pūdnīku skūla”, kurā darbojas arī Staņislavs. Tagad arī mums būs tāda iespēja ar to strādāt, jo ar esošo elektrisko krāsni skolā tas nebija paveicams. Zināšanas par šo procesu mums bija, bet prakse ir kaut kas pavisam cits, tāpēc vērojām un cītīgi mācījāmies, kā to dara, jo turpmāk tas būs jāpaveic pašiem, — stāsta Iveta.

Svarīga katra nianse

Pirms cepļa kurināšanas vajadzēja veikt vairākus priekšdarbus un sagādāt papildus nepieciešamās lietas, lai varētu ķerties pie darba. Ļoti svarīga ir malka, kam jābūt skuju koka, sausai, un vislabāk, ja tā jau kaltusi mežā, jo krāsnī jāsasniedz vismaz tūkstoš un vēl nedaudz grādu karstums. Ar keramikas dedzināšanu ir tā — būs par maz, slikti, būs par daudz, vēl sliktāk, jo māls sāks deformēties. Pļaviņu Mākslas skolas darbinieki ar aizrautību sekoja līdzi Staņislava darbam, sagatavojot un piepildot cepli, to iekurinot, pakāpeniski palielinot temperatūru, sedzot virsmu kārtu pa kārtai. Palīgā lūgti arī citi, sagādājot māla traukus, kas pārtapa lauskās keramikas darbu pārklāšanai. Šāda cepļa kurināšanas process ilgst apmēram 14 stundas, nepārtraukti jāseko līdzi karstuma līmenim un pat vēja pūsmai, kā arī mitrumam gaisā, lai saglabātos vajadzīgā temperatūra. Labam rezultātam būtiski, lai ceplis būtu piepildīts, jo tādējādi uguns un karstums darbojas vienmērīgāk. Šis process būtiski atšķiras no elektriskā cepļa, kur viss notiek automātiski, bet ar malku kurināmajā viss atkarīgs no meistara prasmēm. Tās viņš atklāja mākslas skolas kolektīvam.

Satraucošs brīdis

Melnās keramikas dedzināšana ir sarežģītāka, ilgāka un prasa specifiskas zināšanas un prasmes. Būtiskākais ir kurināšanas procesā pārtraukt gaisa piekļuvi, savaldot uguni cepļa iekšpusē. Iveta atzina, ka darbošanās ar keramiku ir tas pats, kas ar zīdaini — visu laiku pa rokām vien! Tomēr rezultāts ir fantastisks, un maģiskākais ir tas, ka līdz galam nevar būt pārliecināts, ko izņemsi no krāsns, jo kaut kas var atšķirties no iecerētā vai trauki dedzināšanas laikā ieplīst. Ikviena cepļa atvēršana pēc dedzināšanas ir īpaši satraucošs notikums. Svinot sava cepļa atvēršanu Pļaviņās, tajā bija aicināts piedalīties ikviens interesents, pašiem savām rokām izņemot vēl krietni siltos traukus. Kā atzina sanākušie — tas patiesi bija satraucoši! Sekojot tradīcijai, cepļa meistars un kurinātājs Staņislavs pirmo izņemto trauku sasita pret akmeni.

No vairāk nekā 200 traukiem jaunajā skolas ceplī bojāti bija vien četri, kas esot nekas. Pirmo cepienu tajā godam izturēja gan mākslas skolas audzēkņu, pedagogu un darbinieku veidotie, gan Staņislava Viļuma darinātie trauki. Iveta Ušacka teic, ka cepļa kurināšanas dienas bija emocionāli piesātinātas un lieliska pieredze viņiem visiem. Turpmāk tā kļūs par ikvasaras tradīciju pilsētas svētku laikā, kā arī varēs rīkot keramikas plenērus, lai ar šo īpašo cepļa kurināšanu iepazīstinātu ikvienu interesentu.

Staburags.lv ARHĪVS

Ceplis svin ugunskristības

Kategorijas