Kā mēs turpmāk dzīvosim jaunajā Aizkraukles novadā?

2021. gada 6. jūlijs 00:00

546

Kā mēs turpmāk dzīvosim jaunajā Aizkraukles novadā?

Apvienojot Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru pašvaldības, no 1. jūlija ir izveidots jaunais Aizkraukles novads un sācies teritoriālās reformas pārejas periods — Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums to paredz gandrīz gada garumā, un pārmaiņas notiks soli pa solim. Jaunizveidotajā Aizkraukles novadā līdz nākamā gada janvārim jāizstrādā visu iestāžu nolikumi, un tie jāapstiprina domes sēdē, kā arī jāveic iestāžu apvienošana.

Visas iestādes turpina darbu ierastajā režīmā līdz lēmumam par reorganizāciju

Iedzīvotājus, pašvaldību un to iestāžu darbiniekus satrauc jautājums — kas notiks tālāk, vai tiks saglabātas viņu darba vietas, kādas pārmaiņas sagaida pagastu pārvaldes, kā tiks organizēta kultūras un sporta dzīve? Aktuāli ir arī citi jautājumi, piemēram, kā varēs darboties grāmatveži, ja nav vienotas datorprogrammas, kurā strādāt? Jaunajā Aizkraukles novadā vajadzēs arī jaunus spiedogus. Kā notiks sabiedrības informēšana — vai vairs neizdos pašvaldību informatīvos izdevumus?

Aizkraukles novada pašreizējais izpilddirektors Kaspars Sniedzītis skaidro, ka no 1. jūlija visu sešu pašvaldību iestādes turpina darbu ierastajā ritmā, līdz jaunizveidotā Aizkraukles novada dome pieņems lēmumu par iestāžu turpmāko darbību. Tāpat darbu turpina visas komisijas, līdz tiks izveidotas jaunas, kas pārņems iepriekšējo komisiju iesāktās lietas un citus risināmos jautājumus.

Visu sešu pašvaldību ieceltās amatpersonas un visi pašvaldību iestāžu darbinieki jaunizveidotajā Aizkraukles novada pašvaldībā turpina darba tiesiskās attiecības saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem darba līgumiem. Darba nepārtrauktības nodrošināšanai savus amata pienākumus turpina pildīt visi pašvaldību izpilddirektori līdz dienai, kad jaunā dome lems par izpilddirektora iecelšanu amatā vai līdz darba tiesisko attiecību sakārtošanai. Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru pašvaldību izpilddirektoriem pildot savus amata pienākumus, tie jāsaskaņo ar Aizkraukles izpilddirektoru.

Visu pašvaldību sociālie dienesti turpina darbu ierastajā režīmā līdz jaunā novada sociālā dienesta izveidei. Plānots, ka tiks izveidots sociālais dienests ar filiālēm. Iecerēts izveidot centralizētu grāmatvedību, izmantot vienotu grāmatvedības programmu.

Vai cilvēkiem ir pamats satraukumam, ka viņi novados varētu palikt bez darba? “Šobrīd domāju, ka nē, darba būs daudz, iedzīvotājiem jānodrošina nepārtraukta pakalpojumu pieejamība, svarīgi, lai iedzīvotāji saņemtu tikpat kvalitatīvus pakalpojumus kā līdz šim, tādēļ štatus nav plānots samazināt,” saka Kaspars Sniedzītis. “Plānots apvienot visu līdzšinējo novadu darbinieku resursus, lai turpinātu nodrošināt pašvaldības darbību, pašlaik nav plānots darbinieku skaitu ne samazināt, ne palielināt. Pašvaldību darbiniekiem novados bijis dažāds algu lielums. Pašlaik tas paliks līdzšinējais, un pagaidām nav zināms, kādas algas būs nākotnē. Priekšlikumi tiks izstrādāti, un par tiem deputāti lems.”

Jūlijā vēl iznāks pašvaldību līdzšinējie informatīvie izdevumi, bet pēc tam tiks veidots viens izdevums visam jaunajam novadam.Līdz jaunizveidotā Aizkraukles novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūnijam, ir spēkā visu sešu Aizkraukles novadu veidojošo pašvaldību saistošie noteikumi, izņemot saistošos noteikumus par teritorijas plānojumu, kuri jāizstrādā līdz 2025. gada 31. decembrim.

Pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem pēc 1. jūlija jānodrošina katrā pilsētā un pagastā, kā tas bijis līdz šim, tajā skaitā sociālā palīdzība.“Plānots izveidot jaunas nodaļas, piemēram, kultūras, dzimtsarakstu nodaļu. Kad izstrādāsim nodaļu nolikumus, apzināsim to potenciālos vadītājus, sākotnēji veicot darbinieku iekšēju atlasi, izvērtējumu. Domāju, ka nodaļu vadītājus izvēlēsimies no līdzšinējiem darbiniekiem, viss ir procesā,” saka Kaspars Sniedzītis.

Domes vadība

Domes darbu vada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. Domes priekšsēdētājs:

* ir politiski un likumā “Par pašvaldībām” noteiktā kārtībā tiesiski atbildīgs par pašvaldības domes darbu;

* ierosina jautājumu izskatīšanu domē, pastāvīgajās komitejās un komisijās;

* koordinē deputātu, administrācijas darbinieku un pašvaldības institūciju darbu;

* pārstāv pašvaldību attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām;

* bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domi tiesā;

* atver un slēdz kontus kredītiestādēs;

* domes vārdā izdod pilnvaras, paraksta līgumus, finanšu un citus juridiskus dokumentus;

* vada finanšu un tautsaimniecības komitejas darbu;

* sagatavo izskatīšanai domes sēdēs valsts iestāžu amatpersonu iesniegumus;

* atbild par tiesas sprieduma izpildi lietās, kurās viena no pusēm ir dome;

* var ierosināt attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo vietējo valsts pārvaldes iestāžu vadītāju vai šo iestāžu amatpersonu atlaišanu no ieņemamā amata;

* amata zaudēšanas gadījumā nodrošina dokumentācijas un materiālo vērtību nodošanu jaunajam domes priekšsēdētājam;

* veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta lēmumos, domes nolikumā un lēmumos.

Domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības un sadarbības jautājumos Dainis Vingris:

* organizē attīstības projektu sagatavošanu un virzību;

* koordinē pašvaldības investīciju plānu sagatavošanu;

* koordinē attīstības plāna izpildi un infrastruktūras attīstību, kā arī sadarbību ar valsts institūcijām;

* izskata jautājumus un organizē pašvaldības darbību uzņēmējdarbības veicināšanas jomā;

* izskata jautājumus un organizē pašvaldības sadarbību ar sabiedriskā labuma, nevalstiskajām organizācijām un citiem sadarbības partneriem.

Domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības un vides jautājumos Andris Zālītis:

* koordinē jautājumus, kas saistīti ar novada ceļu apsaimniekošanu un attīstību;

* koordinē ar vides jautājumiem saistītu lēmumu projektu izstrādāšanu;

* izskata iedzīvotāju un uzņēmēju ierosinājumus un priekšlikumus par vides problēmu risināšanu un vides institūciju darba pilnveidošanu;* iesaistās pašvaldības vides aizsardzības pasākumu pilnveidošanā.

Domes priekšsēdētāja vietnieki aizvieto domes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā šādā secībā: vietnieks attīstības un sadarbības jautājumos; vietnieks tautsaimniecības un vides jautājumos.

Jaunais nolikums paredz pārvaldības struktūru

Vairākas stundas pēc jaunizveidotā Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja Leona Līduma ievēlēšanas domes ārkārtas sēdē steidzamības kārtā ar deputātu balsu vairākumu apstiprināts jaunās pašvaldības nolikums.

Negrib būt statists

Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieteikumu pēc pirmās sēdes jau iespējami drīzāk jāsasauc nākamās domes sēdes, jo jauna novada izveidošanas gadījumā domei iespējami ātri jāpieņem vairāki lēmumi, kas saistīti ar lietu nodošanu — pieņemšanu, pārreģistrāciju, jaunu struktūru izveidošanu un reorganizāciju.

Jaunais nolikums paredz jaunā novada pārvaldības struktūru, ietverot domes un administrācijas struktūru, nosaka domes priekšsēdētāja, divu vietnieku, izpilddirektora un viņa vietnieka pilnvaras, domes pastāvīgo komiteju kompetenci, to darba organizāciju un nodrošinājumu, pašvaldības lēmumprojektu sagatavošanas kārtību un līgumu noslēgšanas procedūru, domes darba reglamentu, iedzīvotāju pieņemšanas un iesniegumu izskatīšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu, publiskās apspriešanas kārtību, administratīvo aktu apspriešanas kārtību.

Nolikuma apspriešana ilga apmēram divas stundas. Domes deputāts, līdzšinējais Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks iebilda pret tik steidzamu nolikuma apstiprināšanu, pēc viņa domām, vajag vairāk laika, lai nolikumu izlasītu un izvērtētu, tādēļ viņš ierosināja jautājumu izņemt no darba kārtības. Tomēr par viņa priekšlikumu nobalsoja tikai četri deputāti.

Leons Līdums pamatoja, ka nolikums jāpieņem, lai varētu plānot un organizēt turpmāko darbu, viņam īpaši svarīgi bija nolikumā paredzēt abu vietnieku pilnvaras, lai pēc tam varētu viņus ievēlēt un sākt darbu. Viņš atgādināja, ka plānošanas dokumentu izstrādāšanā iepriekš piedalījās daudzi visu novadu pārstāvji, taču Guntis Libeks nepiedalījās, tādēļ viņš arī nav lietas kursā par iepriekš spriesto un nolemto.

“Tāpēc jau esam ievēlēti, lai diskutētu. Jūs domājat — vai tāpēc, ka es iepriekš nepiedalījos diskusijās, man tagad būtu jābūt statistam un balsojot tikai būtu jāpaceļ roka?” jautāja Guntis Libeks.

Leons Līdums sacīja, ka nolikums jāapstiprina ar iespēju to papildināt, mainīt, uzlabot un izmaiņas noteikti būs.

Iebilst pret nodaļu veidošanu

Guntis Libeks bija sašutis par nodaļu veidošanu. Piemēram, kāpēc tiks veidota kultūras nodaļa. Viņš uzskata, ka nav vajadzīga trīspakāpju sistēma — mazie pagastu kultūras nami, pilsētu kultūras nami un virs tā vēl kultūras nodaļa. Deputāte Anita Ostrovska pamatoja, ka Latvijā kultūras nodaļas tiek veidotas, ja teritoriālajā vienībā ir 12 kultūras nami, bet jaunajā Aizkraukles novadā ir 40 kultūras iestādes, tajā skaitā arī bibliotēkas un muzeji. Kultūras nodaļa koordinēs visu kultūras iestāžu darbu, tajā skaitā veiks metodisko darbu, kura nepieciešamību iepriekš diskusijās uzsvēra pašvaldību pārstāvji. Nodaļa, piemēram, koordinēs pasākumu rīkošanu, lai visi nenotiktu vienlaikus un lai būtu saskaņota rīcība.

“Priekšlikumu izvērtēšanas sanāksmēs kā viens no trūkumiem tika uzsvērts metodiskās darbības trūkums, Neretā metodiskā palīdzība tika saņemta no Jēkabpils, tādēļ tika nolemts, ka metodiķis koordinēs visu jaunā Aizkraukles novada bibliotēku darbu, plānojam mūsdienīgi strādāt, tādēļ visam darbam jānorit vienoti,” uzsvēra domes priekšsēdētājs.

Guntis Libeks sacīja, ka Jaunjelgavas novads iepriekš slēdza līgumu ar Aizkraukles centrālo bibliotēku, kurā ir metodiķis, un darbs apmierināja. “Vai kultūras nodaļā būs vēl viens metodiķis?” viņš jautāja.

Leons Līdums atbildēja, ka metodiķis turpinās darbu Aizkraukles centrālajā bibliotēkā, bet būs pakļauts kultūras nodaļai, veiks metodisko darbu.

“Kāpēc vajadzīga tūrisma nodaļa?” jautāja Guntis Libeks.

“Novados tūrisms ir dažādā līmenī, Koknesē tas ir ļoti attīstīts, un mēs plānojam tūrismu attīstīt visos sešos novados, ņemot vērā Kokneses pieredzes un resursu bāzi,” sacīja Leons Līdums.

“Kokneses tūrisma informācijas centrs pārtop par tūrisma nodaļu. Vai Koknesē papildus būs arī tūrisma informācijas centrs?” jautāja Guntis Libeks. Nesagaidījis konkrētu atbildi, viņš izsaucās: “Jūs nevarat atbildēt, bet gribat, lai es balsoju!”

Deputāts Dainis Vingris sacīja, ka vispirms jāizveido rāmis, ietvars, un pēc tam pārejas perioda laikā jau konkrēti jālemj par virzību, par konkrētiem priekšlikumiem.

Guntis Libeks ierosināja kultūras un tūrisma nodaļas no nolikuma izsvītrot un vēl visu izdiskutēt, pēc tam lemt, vai tādas nepieciešamas. Tomēr balsojumā viņa priekšlikums neguva atbalstu.

“Jūs taisiet štatus, nezinot, cik tas maksās!” bija sašutis Guntis Libeks.

Leons Līdums sacīja, ka pārejas periods, virzība būs pusgada laikā un katru mēnesi varēs diskutēt par nodaļu veidošanu, to nepieciešamību, visu vēl izvērtējot.

Deputāte Zane Romanova sacīja, ka nolikumā ir ņemts vērā attīstības plānošanas darbs, kurā iesaistījās visu sešu novadu pārstāvji, speciālisti, tajā skaitā no Jaunjelgavas novada, tika izvērtēta situācija katrā konkrētajā jomā un priekšlikumi apkopoti.

“Tā ir tautas balss, nozaru pārstāvji izteica savus priekšlikumus, un nebūs pareizi, ja mēs, politiķi, vīpsnājot ar vienu roku visu svītrosim,” norādīja Leons Līdums. “Viss notiks pēctecīgi, ar varu nodaļas neveidosim, bet visu vēl izvērtējot.”

“Kāpēc jāveido pagastu apvienības?”

“Ko darīs pagastu apvienību pārvaldnieki un kādēļ tie vajadzīgi?” jautāja Guntis Libeks. Leons Līdums skaidroja, ka lokālie saimnieki ar savu lokālo redzējumu vislabāk zina vēsturisko un tagadējo situāciju. “Iedzīvotājiem šķiet, ka viņu novads pārāk strauji un krasi tiek pievienots Aizkrauklei. Gribējām saglabāt vēsturisko sadarbības tīklu arī teritoriāli un radīt lokālā saimnieka, lielā saimnieka redzējumu,” skaidroja novada domes priekšsēdētājs.

“Var jau visu centralizēt, bet vēlēšanu solījumos tika solīts saglabāt iepriekšējo saimniekošanas principu,” iebilda Guntis Libeks. “Vārdi nesaskan ar darbiem. Priekšvēlēšanu diskusijā mēs solījām, ka gribam saglabāt pagastu pārvaldes, un arī jūs tā solījāt. Čaula un nosaukums neko nepasaka. Kas tad būs tās čaulas saturā?” viņš jautāja. “Daudzeses pagasta pārvaldei ir pakļauta skola, bērnudārzs, bibliotēka, tā visa viņiem vairs nebūs. Skola un bibliotēka būs pakļauta administrācijai, bibliotēka — Jaunjelgavas pilsētai. Kas vēl viņiem paliks? Teritorijas uzturēšana, ceļi? Uzskatu, ka Seces un Daudzeses pagasta pārvaldēm nav jābūt pakļautām Jaunjelgavas pilsētai, tās ir lielas, spēcīgas un pašas ar visu tiek galā.”

Deputāts Einārs Zēbergs norādīja, ka saimniecisko vadību par ielām, ceļiem, teritorijas uzkopšanu, apsaimniekošanu pagastu pārvaldēm neviens neatņems, tā ir viņu funkcija.

Savukārt deputāts Andris Zālītis sacīja, ka sniegto pakalpojumu apjoms iedzīvotājiem nesamazināsies.

Deputāts Einārs Zēbergs uzsvēra: “Mēs esam visi nākuši strādāt uz domi un solījuši, ka strādāsim iedzīvotāju labā. Ja esam teikuši, ka vienlīdz rūpēsimies par jebkuru novada iedzīvotāju jebkurā vietā, tas tā arī būs. Esošais nolikums neapdraud iedzīvotāju dzīves kvalitāti.”

“Šobrīd ir situācija, kas daudzus kaitina, jo ir daudz nezināmā, un mēs kopā mēģinām virzīties, lai sakārtotu šo sistēmu, ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu, bet gribam visu sakārtot. Kad apstiprināsim amatpersonas, izveidosim komitejas, varēsim par nolikumu diskutēt tālāk, bet tas ir vajadzīgs, lai varētu sākt atsevišķas darbības,” uzsvēra Leons Līdums.

Plānotas šādas pārvaldes:

◆ Aizkraukles pagasta pārvalde;

◆ Skrīveru pagasta pārvalde;

◆ Kokneses apvienības pārvalde jeb Kokneses pilsētas un pagastu apvienības pārvalde (struktūrvienības: Bebru pagasta pārvalde, Iršu pagasta pārvalde);

◆ Pļaviņu apvienības pārvalde jeb Pļaviņu pilsētas un pagastu apvienības pārvalde (struktūrvienības: Klintaines pagasta pārvalde, Vietalvas pagasta pārvalde, Aiviekstes pagasta pārvalde);

◆ Neretas apvienības pārvalde jeb Neretas pagastu apvienības pārvalde (struktūrvienības: Mazzalves pagasta pārvalde, Zalves pagasta pārvalde, Pilskalnes pagasta pārvalde);

◆ Jaunjelgavas apvienības pārvalde jeb Jaunjelgavas pilsētas un pagastu apvienības pārvalde (struktūrvienības: Daudzeses pagasta pārvalde, Sērenes pagasta pārvalde, Seces pagasta pārvalde, Staburaga pagasta pārvalde, Sunākstes pagasta pārvalde).

Iestāžu sastāvā ietilpstošo struktūrvienību — pagasta pārvalžu — nolikumus apstiprinās dome, un pagasta pārvalžu vadītāji ir padoti apvienību vadītājiem.

Dome no pašvaldības deputātiem ievēlēs šādas komitejas:
◆ finanšu un tautsaimniecības jautājumu komiteju 13 locekļu sastāvā;

◆ sociālo jautājumu komiteju 9 locekļu sastāvā;

◆ izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju 9 locekļu sastāvā.

Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai dome no deputātiem un attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem veidos šādas komisijas:
◆ vēlēšanu komisiju 9 cilvēku sastāvā, kas kā pastāvīga pašvaldības iestāde “Aizkraukles novada vēlēšanu komisija” darbojas visu attiecīgās domes pilnvaru laiku;

◆ administratīvo komisiju 9 cilvēku sastāvā;

◆ pedagoģiski medicīnisko komisiju 5 cilvēku sastāvā;

◆ iepirkumu komisiju 7 cilvēku sastāvā;

◆ interešu izglītības programmu un mērķdotācijas sadales komisiju 5 cilvēku sastāvā;

◆ interešu izglītības un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanas komisiju 5 cilvēku sastāvā;

◆ zemes lietu komisiju 7 cilvēku sastāvā;

◆ dzīvokļu komisiju 7 cilvēku sastāvā;

◆ izsoles komisiju 7 cilvēku sastāvā;

◆ civilās aizsardzības komisiju 15 cilvēku sastāvā;

◆ attīstības komisiju 7 cilvēku sastāvā;

◆ ētikas komisiju 3 cilvēku sastāvā;

◆ medību koordinācijas komisiju 6 cilvēku sastāvā;

◆ sporta komisiju 7 cilvēku sastāvā;

◆ veselības aprūpes komisiju 3 cilvēku sastāvā;

◆ jaunatnes lietu komisiju 7 cilvēku sastāvā;

◆ zvejas licencēšanas komisiju 3 cilvēku sastāvā;

◆ objektu apsekošanas un mantas vērtēšanas komisiju 7 cilvēku sastāvā;

◆ starpinstitucionālo sadarbības komisiju ģimenes lietu jautājumos 5 cilvēku sastāvā;

◆ koku ciršanas komisiju 7 cilvēku sastāvā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.

Staburags.lv ARHĪVS

Kā mēs turpmāk dzīvosim jaunajā Aizkraukles novadā?

Kategorijas