Staburags.lv ARHĪVS

Nepieciešams koncentrēties darbam

Nepieciešams koncentrēties darbam

Vēlēšanu kaislības norimušas, pārsvarā visos jaunajos Latvijas novados ievēlēti jaunie domes vadītāji, un rezultāti rāda, ka lielā vairumā novadu vadošajos amatos ir politiskās partijas “Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS) pārstāvji. Manuprāt, šim faktam nevajadzētu piešķirt politisko nokrāsu. Protams, Latvijas politiskajā spektrā kardinālos jautājumos, tajā skaitā par administratīvi teritoriālo reformu (ATR), kā tā notika, ir dažādi viedokļi. Tomēr, balsojot pašvaldību vēlēšanās, cilvēki vadījās no konkrētiem kandidātiem, nevis no politiskās partijas, kuru viņi pārstāv. Piemēram, Jelgavas novadā Andris Rāviņš ir jau četrus sasaukumus. Ja novadā ZZS tradicionāli bija vadībā, ar saviem darbiem, uzticību vēlētājiem bija sevi pierādījuši, viņus arī izvēlējās šoreiz. Tā teikt, labāk zināmi cilvēki, nekā riskēt ar ko nezināmu. Te ir atšķirība no lielās politikas, parlamenta vēlēšanām, kur politiskajam aspektam ir lielāka nozīme. 

Pagājušajā nedēļā pirmajā jaunās Aizkraukles novada domes sēdē sadalījām galvenos amatus. Redzēju dažādus izteikumus interneta vietņu komentāros par to, kāpēc domes vadītāja amatam neizvirzīja Daini Vingri. Jau iepriekš esmu izteicies par to, kurus pārstāvjus no mūsu saraksta — “Latvijas attīstībai” un  Vidzemes partijas — virzīsim uz domes priekšsēdētāja amatu. Tālākais bija atkarīgs no tiem mūsu saraksta desmit cilvēkiem, ko viņi kopīgi nolems. Viņi nolēma virzīt mani. Emociju, kaislību laiks nu aiz muguras, un tagad nepieciešams koncentrēties uz darbu. Esmu pateicīgs visiem mūsu saraksta cilvēkiem, kas iesaistījās šajā priekšvēlēšanu periodā. Arī tiem, kas  neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, netika ievēlēti. Viņi nesa mūsu vēsti, mērķi.

Protams, ATR ir psiholoģiski ļoti smaga, tā skāra daudzus, īpaši vadībā esošos, gan citus pašvaldībā strādājošos. Līdz ar to tika meklēti dažādi argumenti, lai parādītu, cik šāda reforma ir nepareiza. Lai arī mūs tā mālē, mūsu saraksts, cilvēki nav par Aizkraukles dominanci, uzkundzēšanos. Esmu pietiekamā vecumā, lai spētu saprast, ka šī novada kvalitāte ir viengabalainībā, apzinoties, ka visiem un visur būs labi un vēl labāk. Mūsu misija nebūs viegla — četros gados salikt atpakaļ novadu. Ir sāpes, rētas, bet stāstīsim, rakstīsim, runāsim atklāti, tiksimies ar iedzīvotājiem, diskutēsim, lai viņi saprastu, uzticētos. Tāpēc jau pirmajās dienās izsludinājām ārkārtas sēdi, lai pēc iespējas ātrāk varētu ievēlēt amatpersonas un iespējami ātri centīsimies izvēlēties izpildvaras vadošās personas — izpilddirektoru un vietnieku, izveidot komitejas, lai deputāti varētu reāli strādāt ar pirmdokumentiem, izdiskutēt, veltīt pietiekami daudz laika, nevis rīkot ārkārtas sēdes. Arī mums nav gatavas receptes novada pārvaldībai, bet atbildība šo procesu organizēt.

Priecājos par katras apdzīvotas vēlmi pašizpausties, piemēram, Kokneses centienus kļūt par pilsētu, kas izdevās pagājušajā nedēļā. Tā reiz bija sena Hanzas pilsēta, un loģiski, ka arī tagad iegūts pilsētas statuss. Aizkraukles novads ir viens no retajiem, kurā ir tik daudz pilsētu — četras. Līdz ar to turpmākajā pārvaldē būs decentralizācija, nevis vienas pilsētas dominance. 

Pagājušā nedēļa bija nozīmīga sēļiem, jo pieņemts un izsludināts Latviešu vēsturisko zemju likums, Sēlijas novads ieguvis konkrētas robežas un statusu. Man kā sēlim tas ir nozīmīgi. Ceru, ka drīz vien radīsies iespēja uzvilkt sēļu tautastērpu. Cilvēkam ar gadiem arvien svarīgākas kļūst saknes, vieta, no kurienes viņš cēlies. Pēdējos divdesmit gados arvien labāk izprotu sēlisko būtību, to, ka mana personība veidojusies šajā novadā, lai arī mana aktīvā dzīve pagājusi Daugavas labajā krastā. Ar lielāko prieku piedalīšos aktivitātēs, kas saistītas ar sēliskās identitātes izveidošanu. Vienmēr esmu teicis — viena lieta ir ekonomiski administratīvā pārvalde, attīstības centri, kas novadu uztur kopumā saimnieciski viengabalainu. Lai arī Sēlijas novadā šāda izteikta centra nav, tas neliedz iedzīvotājiem izjust sevi vēsturiski, kulturāli, emocionāli un citādi piederīgiem. 

Jaunā novada dome savas sēdes organizēs ne tikai Aizkrauklē, bet aizbrauksim uz visiem bijušajiem novadu centriem. Lai jaunie deputāti savām acīm tos iepazīst, satiekas ar cilvēkiem. Pieļauju, ka dažiem deputātiem ir fragmentārs priekšstats par jauno novadu. Vēl pirms ATR, kad notika diskusijas, jau tad prognozēja, ka Aizkraukles novads attīstības indeksā ierindosies sestajā vietā Latvijā. Tas parāda mūsu potenciālu kopumā. Jau pirmajā sēdē, kad bija jāizlemj, kāds būs jaunā novada ģerbonis, deputāti, iedziļinoties esošā Aizkraukles novada ģerboņa būtībā, piekrita, ka tas lieliski atbilst arī jaunā novada idejai. Tajā zilā krāsā atainoti ūdeņi — Daugava un arī citas upes, piemēram, Dienvidsusēja. Ozola lapas simbolizē senatni, kas ir mūsos, abos Daugavas krastos. HES turbīna, ko simbolizē centrā savienotās lapas, simbolizē šodienu, mūsdienu industrializāciju, kā dēļ Aiz­kraukle tapusi, un to nevar noliegt. Jaudas ziņā Pļaviņu HES ir lielākā Eiropas Savienībā. 

Nedēļas nogalē vairākās vietās notika novadu svētki. Jāraugās ar izpratni uz ierobežojumiem. Svētki ir jārīko, un būtu muļķīgi pārtraukt gados izveidojušās tradīcijas. Vietējām kopienām jāturpina dzīvot savu dzīvi. Protams, var diskutēt par katra pasākuma organizatora paņēmieniem. Esmu vakcinējies un uzskatu, tā ir pareiza rīcība. Kāpēc gan vakcinētajiem nedot šādu iespēju — apmeklēt koncertu? Tā bija vakcinēto cilvēku izvēle — potēties, līdz ar to viņi neapdraudēs citus. Ja pasākumus rīkotu bez ierobežojumiem, daudzi uzskatītu, ka nav jēgas vakcinēties. Augustā, kad rīkosim Aizkraukles pilsētas svētkus, cerams, ka pulcēšanās ierobežojumi būs vēl mazāki. Es nedēļas nogalē devos uz Sunāksti. Tas bija viens no maniem priekšvēlēšanu solījumiem, ka tā būs pirmā vieta, kurp došos.