1. jūlijs — Zalves skolas diena un Zalves Imantdiena

2021. gada 2. jūlijs 00:00

192

1. jūlijs — Zalves skolas diena un Zalves Imantdiena

(Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 29. jūnija numurā.)

“Ko tik lielu mēs nesam?/Ko tik dziļi sirds jūt?/ Ja mēs bijuši esam,/ Tad mums vienmēr būs būt.

Saki: “Neeju bojā,/Eju uguni kurt;/ Šī nav iešana projām –/Šī ir nākšana šurp.”

Tie ir Imanta Auziņa vārdi, kas iekalti melna granīta piemiņas plāksnē pie skolas. Ko dzejnieks domāja, rakstot par iešanu projām un nākšanu šurp? Varbūt paredzēja, ka senā pils un skolas māja būs vēl vajadzīga daudziem un vēl ilgi?

Atmiņas paliek fotogrāfijās

Paaudzes lēnām, nenovēršami mainās, bet vēstures pētnieki un zinātāji raksta grāmatas, rakstus un citus sacerējumus visos laikos. Ik pa brīdim kāds atgādinājums no aizgājušiem laikiem kā puķu pušķis tiek iemests laika upē, cerot, ka kāds to izcels, izlasīs, skums vai priecāsies, bet zinās, cik bezgala daudz notikumu, cilvēku un vietu likteņu bijis pagātnē un ka mēs to visu turpinām. Brīnišķīga lieta ir fotogrāfijas, kas stāstus papildina vai pašas ir stāsti par jauniem un veciem laikiem.

Sagaidot viesus Lielzalves muižā jeb Zalves skolā, piedāvājam gan izstādi “Skolas laiks”, kur apkopotas Zalves skolas izlaidumu fotogrāfijas, gan izstādi par Zalvi pagājušajā gadsimtā. Daudzas pasakas beidzas ar vārdiem — un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi, bet dzīvē tā mēdz nebūt. Bijušais skolas fizikas kabinets šajā ziemā pārtapis par Pasaku teātri, kur pašlaik iekārtota fotogrāfiju izstāde “...un viņi dzīvoja...”. Te skatāmas palielinātas vēsturisku fotogrāfiju kopijas no zalviešu dzīves pirms un pēc Otrā pasaules kara. Katram apmeklētājam ir iespēja izstādes pierakstu kladē ierakstīt atpazītu cilvēku un vietu vārdus un savas piezīmes.

Iekļauj aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā

No skolas pēdējiem gadiem savāktie mācību priekšmeti un uzskates līdzekļi mācību stundām glabājas vienā telpā — skolas klasē. Te katrs var iejusties skolēna un skolotāja lomā, “uzspēlēt” skolu. Mūsdienu jaunieši brīnās par tādu klasi, kur viss tik īsts un reizē svešs, bet citiem tās ir atmiņas.

2020. gadā ieguvām pirmos dokumentus un pierādījumus par muižas ēkas kultūrvēsturisko vērtību, saņemot arhitektonisko un māksliniecisko novērtējumu. Jau pagājuši divi gadi kopš “Sēļu kluba” lietošanā ar patapinājuma līgumu nodota bijusī Lielzalves muižas kungu māja jeb Zalves skolas ēka. Esam veltījuši ne mazums pūļu, lai sagatavotu ēku novērtēšanai, piesaistījuši projektu līdzekļus izpētei. Arī pašlaik tiek realizēts projekts par padziļinātu izpēti. Saņemts Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atzinums par ēkas iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli.

Zelta burtiem ieraksta lielo paldies

Ar pateicību ierakstām savā Zelta lādes kartotēkā to palīgu vārdus, kas ziedojuši muižas mājas glābšanai vai atsaukušies aicinājumiem un ieradušies talkā mums palīdzēt. Kā nepieciešamība materializējās doma par Lielzalves muižas svētkiem aprīļa beigās, kad cilvēki visur dodas sakopt vietas, padarīt savu dzīves vidi tīkamāku un skaistāku. Pateicība mūsu čaklajiem talciniekiem šī pavasara muižas svētkiem veltītajā talkā: Kasparam, Ernestam un Melānijai Baltačiem, Solvitai Bukšai, Dacei Kuršinskai, Vairai Lejniecei, Aivaram un Žannai Miezīšiem, Ainai Kalniņai, Inesei Mirekai, Sarmītei Sniķerei, Ilzītei Gulbei, Lindai Sosārei, Ģirtam Abizāram. Uz aicinājumu palīdzēt atsaucās novada bibliotekāres Regīna Kviese, Rasma Strode, Biruta Petrone, Diāna Zana un novadpētniece Lidija Ozoliņa. Dots devējam atdodas!

Kopš muižas svētkiem mūsu Rožu zāli grezno 13 krāšņas un iespaidīgas jaunjelgaviešu radītas gleznas, ko mākslinieces veltījušas savai skaistajai un vēsturiski bagātajai pilsētai Jaunjelgavai. Kultūras veicināšanas biedrība, kurā aktīvi darbojas Vaira Lejniece un Dace Kuršinska, labos darbus savā pilsētā parāda arī Lielzalves muižā, par ko patiess prieks mums un muižas apmeklētājiem. Ceram uz patīkamu sadarbību arī šajā vasarā un turpmāk!

Pērle zaļo mežu jūrā

Bijušās skolas māju mēs saucam par Lielzalves muižas māju, atkāpjoties simt gadu atpakaļ, jo tāda tā celta un pastāvējusi, pieredzēdama dažādus laikus un valdniekus. “Divstāvu pils ar divdaļīgu tumšsarkano dakstiņu jumtu, sākumā stāvu, augstāk ieslīpu. Kad parka koki nebija salapojuši, pils bija redzama četrus piecus kilometru tālu.” Tā par muižas māju rakstīja Imanta Auziņa tēvs savās atmiņās. Nu jau sen vairs tā nav, un patiesībā neērti to saukt par pili, bet vai tāpēc mums jāatsakās no mērķa ēku atgriezt dzīvē? Lai gan skolas remonti pēdējā gadu simta laikā ēku pārvērtuši un iznīcinājuši gandrīz visu tās greznību, tomēr palikušais un atrodamais ir pierādījums tās vērtībai un nepieciešamībai saglabāt nākotnes zalviešiem un Sēlijas iedzīvotājiem vietu, ko iespējams pārvērst par Sēlijas vēstures pērli zaļo mežu jūrā. Tikai jādomā piecus un piecdesmit soļus uz priekšu, tad redzēsim tautas mīlētu vietu, kurā staro un plūst zudušo gadsimtu gaisma. Piekrītu, ka tas skan ļoti romantiski, bet pats pirmais te ir un būs darbs.

Īss pārskats no saglabātajām ziņām par Zalves skolas vēsturi

Skola Lielzalvē dibināta ap 1790. gadu. Tā ir divgadīga. 1793. gadā mācās seši muižas bērni, nākamajā gadā vēl seši. Viņus māca ķesteris.

1830. —1864. — skolēnu skaits pieaudzis, bērnus māca ķesteris Nous.

Pirmais skolotājs un ķesteris Kārlis Muižnieks mācījies Valkas skolotāju seminārā, strādā Lielzalves skolā no 1850. līdz 1890. gadam, kad miris.

1864. gads — uzceļ jaunu skolas namu, skolēnu skaits — 35.

Jānis Pāvulāns — palīgskolotājs no1868. līdz 1872. gadam.

No 1874. gada dzimtkungs piešķir skolai savu zemi. Skolotāju algo pagasts, ķesteri — muiža.

Skolotājs Pļavnieks — 1880./81. Palīgskolotāji: K. Meija, Pēteris Zanders (no 1875.), Georgs Polis, Krišs Liepiņš, Eduards Blūms, Mārtiņš Vietnieks.

No 1890. gada par pirmo skolotāju un ķesteri strādā Eduards Blūms. Skolotāji E. Blūma laikā: Jānis Steinbergs, Ozols, Anna Kārkliņš, Kārlis Lamberts, Andrejs Jaunzems, Kārlis Upelnieks, Jēkabs Lācis, Jūlijs Balodis, Jūlijs Dievkociņš. Skolēnu skaits — 150.

1903. gadā skolas nams nodeg, pēc gada to atjauno un uzceļ otro stāvu.

No 1906. gada ķestera un skolotāja amatus atdala.

Skolotājs Bernhards Strēlnieks, kritis Ziemassvētku kaujās 1916. gadā, apbedīts Brāļu kapos.

Skolotāja Berta Sniķere.

Skolotājs Kārlis Melbārdis (1902. — 1905., 1913.— 1926.)

1915. —1918 — skolā apmetas vācu armija.

Skolotājs Jānis Skuja un Kārlis Melbārdis. 1921. gadā mācās 106 skolēni.

1922. — skolu pārceļ uz Lielzalves muižas pili.

Pēteris Kurzemnieks — skolas pārzinis.

Olga Beržinska — skolas pārzine dažus gadus, līdz 1930. gadam.

Kārlis Melbārdis — skolas pārzinis, 1935. — 1940. gadi (dzimis1875. gada 28. oktobrī Daudzeses pag., skolotājs un literāts. Vadījis kori. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni). K. Melbārža laika skolotāji: Ludvigs Freimanis, Krišs Butāns, Alma Beķeris, Milda Petrovičs, Alma Vadzis, Osvalds Lapsa.

Ozols — direktors (1940. —1950. gadi).

Jānis Pontevičs — direktors (1940. — 1950. gadi).

Artūrs Hauks — direktors (1950. gadi).

Vilhelmīne (Grauze) Kalniņa — direktore (1954 — 1961).

Ēvalds Zariņš — direktors (1961 — 1967).

Regīna Grīga — direktore (1967 — 1999).

Aiva Āboliņa — direktore (1999 — 2009).

Mācību pārziņi:

Lucija Kalniņa (1967 — 1974).

Jānis Kozlovskis (1974 —1975).

Vilhelmīne Kalniņa (1975 —1977).

Inta Daubere (1977 — 1990).

Vits Petronis (1997 — 2003).

Ilga Cera (1990 — 2009), viņa arī šobrīd Zalves un skolas vēstures glabātāja.

Staburags.lv ARHĪVS

1. jūlijs — Zalves skolas diena un Zalves Imantdiena

Kategorijas