Jaunjelgavā audzē eksotiskus augus

Katra tipiska latvieša dārzā un siltumnīcā var atrast gurķu, tomātu un citu ierastu un pazīstamu stādu. Jaunjelgavietis Andris Sakne iestaigājis citu taciņu, interesentiem piedāvājot ko ekstravagantāku. Meloņu un arbūzu stādi, kautrīgā mimoza — tā ir tikai niecīga daļa no eksotiskās daudzveidības.
Lai ir “pa eleganto”
Saimniecībai, kas izveidota ģimenes piemājas teritorijā, dots nosaukums “Elegant”. “Gribējās kaut ko spēcīgu, atmiņā paliekošu. Mūsu prioritāte ir kvalitāte, nevis kvantitāte. Neesam pionieri dārzkopības sfērā, arī citās saimniecībās mēģina attīstīt neierastu augu produkciju. Tomēr pagaidām mums konkurentu tuvumā nav,” stāsta Andris. Viņu produkcija izceļas ar to, ka pircējs augu pērk ar garantiju, stāds ir nobriedināts tiktāl, ka atliek to vien iestādīt un gaidīt augļus.
Dārzniecības pirmsākumi meklējami pirms daudziem gadiem, kad Andrim bija problēmas ar veselību, kas veicināja atklāt jaunu vaļasprieku un pievērsties ekstravagantu augu audzēšanai. Pirmais arbūzs Andra siltumnīcā parādījās, kad tur vēl bija vieta tomātiem un gurķiem. Eksotiskais auglis prasīja daudz vietas, vajadzēja izvēlēties. Jaunjelgavietis ilgi nešaubījās, interese par potenciālo iznākumu bija lielāka. Gurķi un tomāti pameta siltumnīcu uz neatgriešanos, dodot vietu raženajam arbūza stādam. Attīstīt vaļasprieku stimulēja interesentu vēlme iegādāties pašaudzēto produkciju. Patērētāji kļuvuši praktiskāki, cilvēki vēlas ēdamu, skaistu un ekskluzīvu preci, tā lai ir “pa eleganto”!
Ķirurga cienīga tehnika
Viena no dārzniecības pieprasītākajām pērlēm ir kautrīgā mimoza. Augs ievērību guvis tāpēc, ka, pieskaroties tā lapām, tās pēc brīža sakļaujas kopā un pēc pāris minūtēm atkal atveras vaļā. Tās dabiskais izplatības areāls ir Dienvidamerika un Centrālamerika. Andris stāsta, ka to ir diezgan grūti izaudzēt no sēkliņas. Darba process prasa ķirurga cienīgu precizitāti — izmantojot pinceti, sēkliņa tiek diedzēta. Sākumā augs ir ļoti vārīgs. Interese par kautrīgo mimozu ir liela, pircēji no Rīgas un Jūrmalas nespēja sagaidīt un paši brauca uz Jaunjelgavu pēc noskatītā auga. Lielākais pieprasījums bija laikā, kad kautrīgā mimoza zied, tagad saimniecībā palikuši vien nedaudzi maģiskie augi. Lai efekts būtu lielāks, vislabāk to turēt iekštelpās. Vēja brāzmas un lietus lāses sapurina lapiņas, un tās saraujas.
Debija Aizkraukles tirgū
Tāpat pieprasītas ir dažādas arbūzu un meloņu šķirnes. Andris stāsta, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos šos eksotiskos augļus nav nemaz tik grūti izaudzēt. Pareizi kopjot, tie ražo līdz pat brīdim, kad nosalst. Siltumnīcā, kuru ziemā kurina, šo eksotisko augu audzēšana sākās februārī, tagad tirdzniecībā tiek piedāvāti augi ar aizmetņiem. “No februāra cīnījāmies, lai raža būtu lielāka, nekā šķirnei paredzēts. Šī gada ziema bija izaicinoša, siltumnīcas apkure “aizgāja ciet”, trīs nedēļas sildīšanai izmantojām elektrību. Naktī cēlos un pārliecinājos, vai viss darbojas. Bija ieguldīts liels darbs, negribējām laist postā. Februārī pazibēja konkurence, cik zinu, viņiem raža izsala,” stāsta Andris. Pirms pusotras nedēļas jaunjelgavietis debitēja Aizkraukles gadatirgū. Pircēji varēja iegādāties kautrīgo mimozu, meloņu un arbūzu stādus, kuriem redzami augļi.
Eksperimentē, audzējot podiņos
Pērn Andris arbūzu augšanas attīstību fiksēja fotogrāfijās ik pēc pāris dienām. Ja laiks ir karsts un augam ir pietiekams mitrums, tad nepārspīlējot divu dienu laikā arbūza auglis kļūst uz pusi lielāks. Pašreiz pieejamie arbūzu stādi ir paredzēti pārstādīšanai zemē. Šogad Andris veic jaunu pētījumu, lai jau, cerams, nākamgad, varētu apmierināt patērētāju interesi un vēlmi pēc arbūzu un meloņu šķirnes, kura būs vispiemērotākā audzēšanai podiņā, piemēram, uz balkona. Tuvāko gadu laikā jaunjelgavietis cer ievākt agras arbūzu šķirnes sēklas, pašlaik tās tiek pirktas. Gādīgā augu aprūpe jau devusi pozitīvus rezultātus, piemēram, pērn arbūzu šķirnes ‘Baby’ augļi, kuri parasti ir trīs līdz piecus kilogramus smagi, deva augļus, kuri svēra sešus un vairāk kilogramu. Katrā stādā bija pa pieciem, sešiem arbūziem.
Arbūzu jauc ar gurķu stādiem
Dārzniecībai izveidota Facebook. com lapa, kurā sekotāji var uzzināt dažādus jaunumus, augu kopšanas nianses un citas praktiskas lietas. Andris stāsta, ka sociālajos tīklos interesi izrāda zinoši cilvēki, kas zina, ko vēlas, un pārzina augu daudzveidību, vienlaikus novērtējot neierasto. Neiztikt arī bez kurioziem, piemēram, Aizkraukles gadatirgū ne viens vien garāmgājējs arbūzu stādus noturēja par gurķu stādiem.
Dzirdēti dažādi neveiksmīgi stāsti, kad eksotisko augļu audzēšana mājās nesekmējusies ar gardu augli. Vispirms svarīgi pārzināt katras konkrētas šķirnes īpatnības. Piemēram, ‘Baby’ šķirnes arbūzam ir ļoti plāna miza, tas ir ļoti salds un viens no agrākajiem. Šogad “Elegant.lv” izmēģina jaunas šķirnes, tostarp bezsēklu arbūzu, kurā var gadīties vien pa retai sēkliņai.
Iestādi un gaidi augļus!
Tā kā šie augi vidējam Latvijas patērētājam ir jaunums, tad Andris saņem daudz jautājumu par pareizu augu kopšanu. “Patiesībā arbūzu vajadzības daudz neatšķiras no ķirbjiem. Nepieciešama pēc iespējas treknāka, mitrāka zeme. Auglis lielākoties satur šķidrumu, briestot tas dzer daudz ūdens. Kad stādu iedēsta zemē, zemi pieber līdz pirmajām lapām. Zariņi, kas arī apsakņojās, var nest vēl vairāk augļu un raža būs lielāka. No viena stāda vidēji iegūst piecus, sešus augļus. Daudzi vēlas arbūzus audzēt siltumnīcā, bet es to neieteiktu. Arbūzs aizņem daudz vietas, melones ir kompaktākas,” stāsta Andris. Aiz tirdzniecībā pieejamajiem augiem slēpjas liels ieguldītais darbs. Katrs jauninājums tiek testēts, pārbaudīts, lai patērētājam dotu garantiju. Tāpat ir jauna, progresīva melones šķirne, kas augļus ražo arī vēsākās vasarās. Stādi tiek rūdīti līdz pat pieciem grādiem, lai, iestādot zemē, salnās nenosalst. Augu slimošanā visbiežāk vainīgi paši cilvēki. Nedrīkst raut nost auga lapas, īpaši mitrā laikā. Tad infekcija var izplatīties pa visu augu. Veidošana, apgriešana jāveic sausā laikā, stādot augu, nevajag bužināt. “Augu līdz pārdošanai sagatavojam tā, ka pircējam nav jāveic liela aprūpe. Atliek izņemt augu no podiņa, iestādīt un gaidīt augļus. Meloņu un arbūzu stādi parasti augļus dod septembrī, jaunjelgavietis ir pārliecināts, ka viņu lolojumi ar pirmajiem gatavajiem augļiem priecēs agrāk, jau augustā. Nākotnē Andris vēlas siltumnīcu, kurā rosība notiktu visu gadu, kas arī ļautu paplašināt ražošanu.
Arvien vairāk izvēlas neierasto
Saimniecībā aug arī ziemcietīgs bambuss, kas labi pārziemo Latvijas klimatā, ziemcietīga vīģe, rudenī būs lielogu dzērveņu, lielogu melleņu, dažādu šķirņu aveņu stādi. Vēl dārzā sava vieta ir krāsainajai kukurūzai, kurai katrs graudiņš būs savā krāsā, un daudz citu jaunumu.
“Elegant.lv” ir ģimenes kopīga artava, degsmi un aizrautību pārņēmusi arī Andra dzīvesbiedre Egita Miltiņa un abu dēls Toms. “Esam ievērojuši, ka pēdējos gados cilvēki ir kļuvuši ļoti drosmīgi un labprāt izvēlas audzēt ko neierastu. Domājam, ka tas saistīts ar pandēmiju, cilvēki vairāk laika pavada mājās, lasa un apgūst jaunu informāciju, eksperimentē. Patērētāji ir gatavi ieguldīt un mēģināt, priekšroka ir augiem, kuri neprasa pārāk lielu uzmanību un aprūpi,” stāsta Egita un piebilst: “Mūs vislabāk raksturo vārdi “drosme un uzdrīkstēšanās”. Cenšamies tēlu veidot tā, lai mūsu augi izraisītu “wow” efektu — tie ir lieli, spēcīgi un neierasti.”
Degsmi un aizrautību pārmantojis arī dēls Toms. 1. klases beidzējs spēris pirmos soļus tēva pēdās, un par sakrāto naudu ar tēta palīdzību uzcelta personīgā siltumnīca. Pagaidām zēns to atļauj izmantot kā mājvietu mazajiem zoslēniem, kamēr pats rūpējas par patstāvīgi iekopto lecekti. “Viņš apzinās reklāmas spēku un uz podiņiem raksta tekstus: visskaistākā, visgardākā, visforšākā melone! Viņš mums ir liels palīgs,” ar dēlu lepojas mamma Egita.
Solis pretī vīnogu alejai
Pirms jaunu augu audzēšanas Andris ievāc informāciju, izvērtē iespējas un iespējamos riskus. Lielākoties viss izdodas, kā plānots, vien pistāciju koka audzēšana neizdevās. Kļūda nu ir zināma, un sekos nākamais, nu jau pārliecinošāks mēģinājums. “Pasūtīju sēklas, pistācija veiksmīgi pārziemoja, gribēju labi rūpēties un pavasarī augu nesu iekšā, siltumā, arī dažas vīnogu šķirnes vēlējos ātrāk uzmodināt. Mākslīgā modināšana augiem nepatika, vīnogas un pistācijas aizgāja postā. Tagad zinu, kur kļūdījos, nākamreiz izdosies,” saka Andris. Zināšanās balstās uz paša apgūto, Andris studē un seko līdzi informācijai par jaunākajām augu šķirnēm, lasa zinātniski pētnieciskos darbus, pēta tabulas, kādā augsnē kurš augs jūtas vislabāk.
Siltumnīcā šovasar aug 25 vīnogu šķirnes, pirmie stādi jau nopirkti. Aizkraukles gadatirgū izpirka visus līdzpaņemtos vīnogu stādus. Lielā siltumnīca celta tieši vīnogu stādiem, un saimnieks vēlas, lai tās trīs gadus aug, pieņemas spēkā, un tad pārstādīs. Andris vīnogas pavairo ar svaigajiem dzinumiem, tādējādi jaunie augi pārziemo sliktāk, toties tie izaug tīri, bez veco augu kaitēm, ja tādas ir. Nākotnē plānots izveidot vīnogu aleju.
Pagalmā gozējas ķiršu stabs
Pie siltumnīcas aug lielā saulespuķe, Andris lepojas, ka rada risinājumu, kā saulaino ziedu audzēt podiņā, kas tam nav ierasts. Noslēpums ir auga radināšanā, saulespuķe augot tiek pārlikta no mazāka uz lielāku konteineru, saknes netiek aiztiktas.
Sinoptiķi solīja vēsu vasaru, kas bija pretstatā Andra paredzējumam. Karstums lielas galvassāpes nesagādā, daudz vairāk augus žāvē liels vējš. Lai ērtāk parūpētos par eksperimentālajiem arbūziem un melonēm, kas izvietoti podos uz paaugstinātiem statīviem, saimnieks izveidojis laistīšanas sistēmu — pilienu laistīšanu ar pievadi, kas neprasa papildu pūles. Radoša pieeja tiek meklēta it visam. Tā, piemēram, bērzi ir apgriezti tā, ka atgādina palmas, savukārt ierastais ķirsis Andra pagalmā pārveidots par ķiršu stabu. “Nevēlos pēc augļiem kāpt kokā, gribu, lai ķirši ir rokas stiepiena attālumā, tādēļ koku pārveidoju,” bilst Andris. Apdraudējumu ķiršiem un plūmēm var nodarīt putni, un, lai augļus pasargātu, šogad saimnieki plāno uz kokiem likt tīklus. Putni mierinājumu varēs rast, cienājoties ar saulespuķu sēklām.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra