Staburags.lv ARHĪVS

Cer uz lielāku iedzīvotāju iesaisti novada attīstībā

Cer uz lielāku iedzīvotāju iesaisti novada attīstībā

Pirms pašvaldību vēlēšanām vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs plānoja apmeklēt Aiz­kraukli un tikties arī ar “Staburaga” žurnālistiem, bet saspringtās situācijas valdībā un Saeimā dēļ vizīte tika atcelta. Taču ministrs uz laikraksta sagatavotajiem jautājumiem atbildēja rakstiski. Tikai šajā brīdī  ne vien par novadu reformu un ar to saistītajām aktualitātēm, bet arī vēlēšanu rezultātiem.

Laikraksta versiju pdf formātā varat lasīt šeit 

Tas pats raksts interneta formātā tālāk šeit.


— Kā vērtējat vēlēšanu rezultātus, un vai vēlēšanas ar tik zemu vēlētāju aktivitāti  var saukt par notikušām?

— Vēlēšanas ir notikušas, un Centrālā vēlēšanu komisija rezultātus ir paziņojusi. Manis pārstāvētajam politiskajam spēkam — politiskajai partijai “Latvijas attīstībai” — vēlētāji apliecināja uzticību 24 pašvaldībās, kopā ievēlot 84 deputātus. Uzskatu, ka mūsu labie rezultāti apliecina, ka tostarp arī Administratīvi teritoriālā reforma ir novērtēta un vēlētāji daudzās pašvaldībās devuši mandātu “Latvijas attīstībai” pārstāvjiem tās ieviešanai.

Gribētos ticēt, ka ministrijas izstrādātais Pašvaldību likums, kurš šobrīd ir Saeimā, turpmāk vairos iedzīvotāju iesaisti pašvaldības lēmumos un līdz ar to arī daudz vairāk motivēs piedalīties vēlēšanās. Likumā noteikti mehānismi plašākai iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai pašvaldības darbā, tādējādi paaugstinot pašvaldības darba kvalitāti un atbilstību tās iedzīvotāju interesēm. Kā viena no iedzīvotāju iesaistes formām paredzēta līdzdalības budžeta ieviešana, tādējādi nodrošinot demokrātisku procesu, kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta teritorijas attīstības jautājumos. Tas veicinās iedzīvotāju mērķtiecīgu sadarbību ar pašvaldību. Tāpat likumprojektā iecerēts ieviest prasību pašvaldībās nodrošināt iedzīvotāju padomes, kas tiktu ievēlētas iedzīvotāju kopsapulcēs. Iedzīvotāju padomes uzturētu dialogu starp pagastu un novada pilsētu (izņemot administratīvo centru) iedzīvotājiem un domi. Šāda valde būtu konsultatīva rakstura un varētu izskatīt vietējās nozīmes jautājumus un iesniegt pašvaldības domei lēmumprojektus. Tāpat likumā paredzēts arī noteikt iespēju pašvaldības iedzīvotājiem iesniegt domei kolektīvo iesniegumu. Šādu iedzīvotāju iesaistes modeļu īstenošana varētu sekmēt arī pieaugošu interesi ar savu balsi piedalīties arī vēlēšanās.

— Jaunjelgavas novads vērsies Satversmes tiesā, iebilstot pret pievienošanu Aizkraukles novadam. Tomēr tiesa lēma, ka šis lēmums atbilst visiem likumdošanas aktiem.

— Pašvaldību reforma ir izturējusi Satversmes tiesas kontroli visos būtiskajos aspektos. Līdzšinējie tiesas lēmumi kopumā apstiprina Ministru kabineta virzītās pašvaldību reformas, tās sagatavošanas, konsultāciju un pieņemšanas procesa atbilstību konstitūcijai un Eiropas Vietējo pašvaldību hartai. Latvijas iedzīvotājiem un valsts attīstībai šis ir fundamentāli svarīgs lēmums, jo dod pēdējo saskaņojumu reformas iezīmētajam pagriezienam straujākai un vienlaikus līdzsvarotākai valsts attīstībai un iedzīvotāju labklājībai.Produktivitātes ziņā Latvija būtiski atpaliek ne tikai no vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet arī no kaimiņiem Baltijā. Pasaules bankas, OECD un Eiropas Komisijas eksperti savās rekomendācijās atkārtoti uzsver, ka ekonomiskā atpalicība nav novēršama bez būtiskām reformām — izglītības, veselības aprūpes, pašvaldību u. c. jomās. Šī valdības īstenotā pašvaldību reforma būs platforma pārējām.

— Kā virzās ceļu sakārtošanas programma saistībā ar novadu reformu? Par Aizkraukles reģiona ceļiem tika lauzti šķēpi — Kokneses novads cīnījās par savu ceļu iekļaušanu prioritāšu sarakstā. Kas šobrīd notiek jaunajā Aizkraukles novadā šajā jomā?

— Iedzīvotāju mobilitātes, uzņēmējdarbības veicināšanai un attīstības centru sasniegšanai nepieciešams labs ceļu tīkls, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija administratīvi teritoriālās reformas ietvaros kopā ar plānošanas reģioniem un “LVC” ir apzinājuši ceļu posmus, kas ir būtiski reformas kontekstā. Kopumā reformas kontekstā Nacionālajā attīstības plānā 2021. — 2027. gadam ir paredzēts sakārtot ap 900 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu, to attīstībā investējot 300 miljonus eiro.  No tiem 102 miljoni eiro ieplānoti Eiropas Komisijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā.

Papildus Nacionālajā attīstības plānā paredzētajiem darbiem vairākiem reģionālajiem un vietējiem autoceļiem ir veikti remontdarbi pagājušajā gadā, “Latvijas Valsts ceļiem” atjaunojot 144 km autoceļu, kurus par būtiskiem teritoriālajai sasniedzamībai pēc reformas bija identificējuši plānošanas reģioni sadarbībā ar vietējām pašvaldībām.

Jaunveidojamajā Aizkraukles novadā 2021. gadā plānots atjaunot un pārbūvēt trīs autoceļus, savukārt 2022. — 2024. gadā ministrija sagatavoja priekšlikumus piecu autoceļu atjaunošanai un pārbūvei.

— Aizkrauklē plānojāt apskatīt piesārņoto dzelzsbetona rūpnīcas teritoriju. Kādu palīdzību šajā jomā varat piedāvāt Aizkrauklei, un vai arī valsts ar savu finansējumu piedalīsies šīs teritorijas sakārtošanā?

— Rūpnīcas teritorija ir Valsts vides dienesta apsekota, un iespējamie piesārņojuma riski ir apzināti. Mēs esam salīdzinoši nesen tikuši galā ar vēl vienu sarežģītu objektu — Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbiem, līdz ar to uzskatu, ka gūta vērtīga pieredze, kas noteikti noderēs arī darbā šajā objektā. Šobrīd finansējums sanācijas darbu sākšanai ir nodrošināts no vairākiem partneriem.  No Latvijas Vides aizsardzības fonda tie būs 200 000 eiro,  “Latvenergo” — 255 285 eiro, Aizkraukles novada pašvaldības — 40 000 eiro. Valsts vides dienestam šī objekta sanācijas darbi ir augstas prioritātes, un arī ministrija seko līdzi darbu virzībai, plānojot sniegt visu nepieciešamo atbalstu. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.