Atstāt labu vārdu Seces vēsturē

2021. gada 29. jūnijs 00:00

491

Vents Aperāns (43) šogad Seces pagastā vairāk nekā pushektāru lielajās segtajās platībās jeb tuneļos audzē zemenes un avenes. Pērn oktobrī sācis sagatavošanās darbus, šogad aprīļa otrajā pusē iestādīja zemenes un jūnija vidū pie pircējiem devās pirmie sarkano ogu kilogrami.
Vīruss lika mainīt nodarbošanos

Vents uzaudzis Seces pagastā, kādu laiku dzīvojis Ikšķilē, līdz nolēmis atgriezties laukos — savās bērnības mājās “Gretēs”. Lauksaimniecības zemi Venta vecaistēvs ieguvis kā “Breša zemnieks”. Venta dzimta ir no Staburaga pagasta, bet HES celtniecības dēļ mājas “Brankas” tika applūdinātas. Kompensācijai valsts iedeva naudu, par ko varēja iegādāties “Gretes” Seces pagastā, kurās ģimene dzīvoja no 1964. gada. Lauksaimniecības zemi līdz šim iznomāja, bet māju vienmēr esot apsaimniekojuši paši, līdz ģimene nolēmusi no Ikšķiles pārcelties uz šejieni. Vents mācījies Rīgas 1. ģimnāzijā, ieguvis ekonomista, jurista un uzņēmuma vadības speciālista izglītību. Pirms pieņemt lēmumu pārcelties uz Seci, nodarboties ar lauksaimniecību, strādājis kā biznesa konsultants ar Igaunijas un Lietuvas uzņēmumiem. “Kovida” dēļ ilgu laiku nevarējis ar klientiem tikties klātienē, un šis apstāklis devis stimulu mainīt nodarbošanos.

Vēl viens pozitīvs piemērs

Venta vecaistēvs bijis gan labs galdnieks, gan saimnieks savās mājās. “Man svarīgi turpināt vectēva iesākto, izveidot un saglabāt savās domās brīva cilvēka, laba saimnieka imidžu. Tāpēc mana investīcija šeit, “Gretēs” ir ne tikai, lai nopelnītu kā uzņēmējs. Ja savā saimniecībā varētu radīt desmit darba vietas, tad mans mērķis būtu sasniegts. Plānoju, ka šogad nodarbināšu trīs cilvēkus.” Vai šogad, līdzīgi kā citviet, arī “Gretēs” problēma ir darbaspēka trūkums ražas novākšanā? Vents saka, te problēmu neesot. “Svarīgs ir menedžments. Ja sastādi, piemēram, 30 hektāru ar kaut ko un pēc tam sūdzies, ka nav, kas tos novāc, tā nav valsts, pagasta vai citu cilvēku vaina. Tā ir tavas nepareizās plānošanas vaina. Mans mērķis nav radīt šeit darba vietas 100 ukraiņiem. Es vēlos radīt ļoti labu komandu, kas spēj apkalpot to apjomu, kas ir tās spēkos, un paši sev gūt pozitīvu noskaņojumu,” saka Vents. “Ja rūpēsies par savu darbinieku, viņš rūpēsies arī par darba devēju. Latvijā ir daudz pozitīvu piemēru, ka darbinieki strādā ilglaicīgi, nevis līdz pirmajai algas dienai. Pats ilgu laiku esmu strādājis tirdzniecībā un ar zemenēm, varētu teikt, uzaudzis — ravējis, pārdevis un sācis to, kad man bija septiņi gadi. Raudādams nācis ārā no zemeņu vagām, bet tā es kļuvu par to, kas esmu pašlaik. Mācījos Rīgā, bet lauku rūdījums deva tādu spēku, ka, laužoties ar rokām, uzveicu visus klasesbiedrus. Ar to varu lepoties — es biju un esmu laucinieks. Tāpēc man ir svarīgi atdot atpakaļ šai vietai to, ko tā man ir devusi.”

Zemeņu augšanu kontrolē dators

Paralēli darbam saimniecībā saimnieks sadarbojas ar Holandes uzņēmumiem, gūst zināšanas, kuras izmanto savā praksē. “Lai izaudzētu lielisku zemeni, par to nemitīgi jārūpējas. Pašlaik ogu audzēšana notiek deviņos plēves tuneļos, tuvākajā laikā taps vēl viens, bet uz vasaras otru pusi paredzēts uzcelt vēl astoņus. Laistīšanai speciāli izveidots dziļurbums. No tā ūdens nonāk dīķī, kur sasilst un līdzsvarojas dzelzs sastāvs tajā. Katru rītu veicu apgaitu, veicu mērījumus drenāžas ūdeņiem, nosaku to ķīmisko sastāvu, līdz ar to kontrolēju, kā augi tiek baroti. Mēru augsnes, gaisa mitrumu, temperatūru, CO2 līmeni. Dažādi sensori ir pieslēgti pie datora, rezultātus varu redzēt arī mobilajā telefonā. Tas ir nākamais lauksaimniecības līmenis, ja vēlies panākt vēlamo rezultātu.”

Visos procesos piedalās pats

Pirmā zemeņu raža pie desmit pircējiem Ikšķilē un Rīgā devās jūnija vidū. Drīz vien deviņi no viņiem dalījušies savos iespaidos: “lieliski”, “izcili garšīgas, sūtīsim vēl”. “Uzskatu, ka tas ir ļoti labs rezultāts,” atzīst Vents. Zemeņu sezonā ogas būs nopērkamas Pļaviņu pusē — pie “Liepkalniem”, Koknesē — pie kafejnīcas “Panna”, kā arī Aizkrauklē un citviet. Tiem, kas zemenes vēlas nopirkt, tā teikt, no pirmajām rokām, to var izdarīt netālu no saimniecības ierīkotajā tirdzniecības vietā — netālu no Seces, iepretī pagriezienam uz Daugavas krastu gaišā koka kioskā. “Visos procesos, tajā skaitā pārdošanā, piedalos arī pats. Man svarīgi dzirdēt klientu atsauksmes, ko viņi domā, vēlas. Šķirne ‘Vima Zanta’ Latvijā nav plaši izplatīta, tāpēc tas jo īpaši svarīgi.”

Nākamais projekts — proteīns no circeņiem

Medus ir nākamais, kā Vents saka, projekts. Līdzās zemenēm var iegādāties pirmo šī gada medu. Šogad viņa zemē, kas iznomāta kādam zemniekam, aug ziemas kvieši, bet nākamajā gadā te sēšot bišu amoliņu. “Veidošu bioloģisko saimniecību. Bites vajadzīgas ne tikai medum, bet pašlaik viņu uzdevums ir apputeksnēt tuneļos audzētās avenes. Pašlaik, kamēr bišu maz, pērku kamenes, kuras izvietoju tuneļos,” stāsta saimnieks.

Venta dzīvesbiedre ir diplomēta ģenētiķe un uztura speciāliste. Pašlaik Lauksaimniecības universitātē izstrādā recepti, kurā būs zemenes, avenes un circeņu proteīns, ko piedāvās batoniņu vai želejveida konfekšu veidā. Šomēnes jau sagatavots pirmais šī produkta prototips. “Iespējams, vēlāk siltumnīcās audzēšu arī circeņus. Uzskatu, ka tas ir modernais proteīns. Mani paziņas jau nodarbojas ar tā ražošanu. Esmu dažādus produktus redzējis, nogaršojis pārtikas izstādēs un domāju, ka tas būtu eksportspējīgs produkts. Ja Eiropa plāno nākotnē pāriet uz klimatam neitrālu vidi, tad šādi iegūtam proteīnam, nevis no liellopu gaļas, ir liela perspektīva.”

Staburags.lv ARHĪVS

Atstāt labu vārdu Seces vēsturē

Kategorijas