Staburags.lv ARHĪVS

Vainaga pīšana ir arī buršanās

Vainaga pīšana ir arī buršanās

Saulgrieži noteikti ir paši maģiskākie svētki. Kā tos sagaidīt, ko darīt un ko labāk nevajadzētu pasākt, lai nesabojātu šīs dienas īpašo auru? Dainai Alužānei, Zasas amatniecības centra “Rūme” vadītājai, uz saulgriežiem ir savs skatījums. 

Jautāju par “līgotāja komplektu”, un viņa saka — jaunas meitas komplektā noteikti vajadzētu būt otram līgotājam, vēlams, puisim. Otrkārt, paparžu lauks. Tie ap Jāņiem mežā izpletušies varen lieli. Trešā lieta komplektā ir buramvārdi. “Nezinu, cik zināma ir šī tradīcija, bet Sēlijā saulgriežu naktī ugunskurā met trejdeviņas zāles — sākot no vībotnēm un beidzot ar rozēm. Kad zāles saplūktas, tās pa vienai met ugunskurā un runā pretēji — izsaka vēlēšanos, bet pretēji vēlamajam. Piemēram, kaut man visas govis nosprāgtu, es nevēlos puisi, lai kaimiņam kupli rudzi aug un tamlīdzīgi. Ar šo buršanos gan jāuzmanās, jo, darot to nepareizajā vakarā, var iznākt bēdīgi,” stāsta Daina.

Tajā “burbulī”, kurā dzīvojot viņa, jaunā tradīcija un vēlme ir svētkos pabūt mierā — bez pienākumiem, stresa, pēc iespējas vienkāršāk. “Tas ir mīts, ka šis ir vientuļo cilvēku laiks,” saka Daina. “Tiem, kas dara, nekas nemainījās, varbūt tikai forma.”Dziesmas šajos svētkos ir labi, bet viņai troksnis nepatīkot. “Ja esi viens, uzkāp pakalnā, kad saule rotājas, un dziedi. Sevī vai skaļi, lai apkārtnē dzird.”

Vainags noteikti ir obligāts šo svētku atribūts, vienalga,  esi viens vai kopā ar citiem. Vainaga pīšana ir arī buršanās. Sākot ar to, kā atlasa zālītes, domu, kāds būs vainags, jo tādu kā iepriekšējā gadā nedrīkst pīt.

No praktiskās puses — lai nekostu odi, jābūt ātrākām kājām. “Ja nopietni, tad domāju par laiku, kad nebija tagad veikalā nopērkamo līdzekļu. Pret odiem kā pret stulbiem cilvēkiem — uzaudzē biezāku ādu, lai kož, lai aplauž savu snuķi. Bet, lai nakti negulētu, vislabākais līdzeklis ir nākamajās dienās ieplānotie obligātie darbi. Tad gribēdams nevar pagulēt,” saka Daina. 

Kam patīk alus, lai dzer to, bet tikpat labi noder ierūgusi bērzu sula. “Es gan teiktu, ka Jāņos alkoholu nevajadzētu lietot. Saulgrieži ir tīri svētki — kad esi kopā ar dabu. Tas notrulina maņas — sliktāk dzirdi, saod, redzi, sliktāk kusties. Alkohola dēļ  nespēj izjust maģiju.

 Protams, var jau nepārspīlēt. Mūsu senčiem, kad viņi darīja alu, tas arī bija viens no buršanās veidiem. Pēcāk saimnieks pie saimnieka gāja, provēja, kāds kuram sanācis. Līdzīgi, kā sievas mērījās ar garšīgāko sieru, pīrāgiem. Ja alus pirkts veikalā un reibumam, tas nav Jāņu dienas atribūts. Speķa pīrāgi, magoņu un kanēļa maizītes gan piedienas. Ja Jāņos ir uz smaržīgām kalmēm cepta maize — tas noteikti ir šo svētku ēdiens. Jāņu smarža ir sagrieztas, uz grīdas izkaisītas kalmes.”