Priekšā izaicinājumiem pilns laiks

Dainis Vingris, Kokneses novada domes priekšsēdētājs

2021. gada 22. jūnijs 00:00

313

Ceturtdien Kokneses novada domes deputāti aizvadīja simbolisku pēdējo sēdi, lai gan jau sestdien, kas bija darba diena, notika ārkārtas sēde. Likās, ka pirmssvētku dienas būs mierīgas, bet darba daudz, jāsteidz iesniegt divus projektus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Projekti ir saistībā ar tā saukto “Covid naudu” un Kokneses gadījumā attiecināmi uz sociālā centra izveidi Vecbebros — lifta ierīkošanai un telpu pārbūvei.

Formāli novada deputātiem pilnvaras ir līdz 1. jūlijam. Ir te sava vieta nostalģijai, jo beidzas ne tikai šī sasaukuma darbības laiks, bet arī Kokneses novads kā atsevišķa vienība un deputāti būs citā formācijā. Vēlākajos gados, atceroties pagātnes notikumus, tos iedalīs pirms un pēc reformas notikušajos. Aizkraukles pašvaldībā izstrādāts reformas projekts, kurā kopā savilkts redzējums par jaunā novada pārvaldību. Izstrādāts arī nolikums, kuru jaunajiem deputātiem mēneša laikā būs iespēja pārskatīt, saprast. Tehniski nav iespējama pāreja uz centralizētu, piemēram, grāmatvedības modeli. Nepieciešams pārejas periods, kas, pēc manām domām, būs jānosaka līdz šī gada beigām. Jau tagad parādījies jauns formulējums — novadu apvienība, kas, piemēram, Kokneses gadījumā aptvers Kokneses pilsētu, pagastu, kā arī pārējos divus — Bebru un Iršu — pagastus. Lai nerastos pārāk liels sajukums, jo iepriekš šīm teritorijām bija plānots vienots budžets. Skatīsimies, kādas funkcijas paliks uz vietas pagastos. Covid laiks parādīja, ka daudzas funkcijas var veikt attālināti. Moderni sakot, būs daudz izaicinājumu. Līdz šim katrā novadā bija atšķirīgi sociālie pabalsti, un tagad juristiem vajadzēs strādāt pie vienotas sistēmas izveides. Īsti vairs nevar salīdzināt jauno Aizkraukles novadu ar bijušo Aizkraukles rajonu. Desmit gadu laikā kopš iepriekšējās novadu reformas katra no pašvaldībām iesaistījusies dažādos projektos, izveidojušas savas iestādes, piemēram, bāriņtiesas, un jaunajā novadā būs jālemj par jaunu darbības modeli. Saistībā gan ar plānotajiem grozījumiem Bāriņtiesas likumā, gan reformu kopumā rodas daudz baumu, izdomājumu, kas tik ātri izplatās, katram no stāstītājiem pieliekot savu versiju.

Pagājušajā nedēļā pašvaldībā notika diskusijas par jūlija sākumā plānotajiem Kokneses pilsētas svētkiem. Daudz emociju ir par izšķiršanos — rīkot tos vai nē, un, ja rīkot, tad kā izpildīt ar Covid izplatības ierobežošanu saistītās prasības. Tās savukārt daudzos izraisa sašutumu, dusmas, skepsi, piemēram, par noteikumu, kur pasākumā būtu jāsēž vakcinētajiem, kur pārējiem. Lai atdalītu vienus no otriem, pa vidu būtu jānovelk žogs. Ja rīkojam svētkus, bet tiek konstatēts pārkāpums, riskējam ar soda naudu, kas varētu būt līdz 6 tūkstošiem eiro. Ja paskatāmies uz Valkas un Valgas piemēru, kur Latvijas puse savas pilsētas svētkus sarīkoja Igaunijā, tur prasības ir daudz pielaidīgākas, tad jautājums — kāpēc savus svētkus nevar rīkot? Kāpēc veikalā var iet gan vieni, gan otri, tāpat braukt sabiedriskajā transportā, bet no koncerta brīvā dabā nez kāpēc taisa lielu ažiotāžu?! Svētkos esam plānojuši paveikt līdz šim nokavēto, piemēram, sveikt Kokneses novada Goda pilsoņus, pasniegt balvas veiksmīgākajiem uzņēmējiem, kā arī oficiāli atzīmēt faktu, ka no 1. jūlija Koknesei būs pilsētas statuss.

Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma sākotnēji Valsts prezidenta Egila Levita iesniegto Latviešu vēsturisko zemju likumu. Bieži saskaros ar jautājumu — kura pašvaldība kādai vēsturiskajai zemei pieder. Lai gan Kokneses novads ir Zemgales Plānošanas reģionam piederošs, vēsturiski mēs esam Vidzemē, tāpat kā Aizkraukle, Skrīveri. Interesanti, ka vēl pēc pašvaldību vēlēšanām joprojām nebija Satversmes tiesas lēmuma par Jaunjelgavas novada prasību nepievienot to Aizkraukles novadam. Teorētiski maza bija iespēja, ka sekotu Varakļānu novada variants, kad Satversmes tiesa lēma apmierināt tā prasību. Ja Jaunjelgavas novads pēc tiesas lēmumu paliktu kā atsevišķa teritoriāla vienība, būtu jārīko jaunas vēlēšanas.

Bijušais satiksmes ministrs oligarhs Ainārs Šlesers paziņoja, ka gatavojas atgriezties politikā un startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās. Bija mums vienas populistiskās partijas, kas sašmucējās, pašķīrās, un par tām vairs nebalsos, bet to vietā nāk citas. Ja nākamajās vēlēšanās nebūs citu populistu, atradīsies vēlētāji, kas balsos par šiem. Vienai daļai cilvēku gribas domāt, ka atnāks kāds labais cars, kas visus izglābs, visu izdarīs. Tāpēc šīs partijas velta lielus līdzekļus reklāmām, algo sabiedriskā tēla spodrinātājus. Cilvēki, kas aktīvi neseko līdzi politikai, notic šādām reklāmām. Nebrīnīšos, ja tā notiks un Šlesera partija iegūs kādas 10 vietas Saeimā.

Karstums liels, Daugavā ūdens silts, peldēties var. Nedēļas nogalē, gatavojoties svētkiem un lai mūsu māju neaplīgo, pļāvu zāli, sakopu sētu.

Staburags.lv ARHĪVS

Priekšā izaicinājumiem pilns laiks

Kategorijas