Godinās karavīru piemiņu un savu vēsturi

Agris Purviņš, biedrības “Laime saimē” pārstāvis

2021. gada 18. jūnijs 00:00

Godinās karavīru piemiņu un savu vēsturi

(Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 15. jūnija numurā.)

Draudēja novilkt robežu

Pļaviņu pilsētas nozīme mūsu valsts un tautas dzīvē tiek uzsvērta avīzē “Latvijas Kareivis” par godu Pļaviņu atbrīvošanas 15 gadu jubilejai: “Runājot par Pļaviņu lomu atbrīvošanas cīņās, gribētos vilkt kādu zīmīgu paralēli. Pirms vairākiem simtiem gadiem, kad latvietis vēl nelēma par saviem likteņiem, svešas varas vilka robežas mūsu zemē un latviešu tautu saplosīja vairākās daļās. Lai gan runājām vienu valodu, tomēr vidzemnieks uz kurzemnieku skatījās gandrīz vai kā uz svešas tautas piederīgo. Vēl vairāk un vēl ilgāk bija atsvešinājušies latgalieši. Viena no šīm mūsu tautu šķelošām robežām bija vilkta taisni gar Pļaviņām. Un vai 1919. gadā nebija tāda situācija, kas draudēja atkal novilkt pie Pļaviņām robežu starp pārējo apvienoto Latviju un Latgali? Mūsu varonīgā armija, sava dižā vadoņa vadīta, atbrīvoja Latgali un piepildīja lielu nacionālu misiju.”

Svinībām izvēlas 17. jūniju

Pašreiz nav vēl skaidrs, kāpēc Pļaviņu pilsētas atbrīvošanas 15 gadu jubilejas svētku rīcības komiteja izvēlējās atzīmēt tieši 17. jūnijā, kurā notika lielas svinības ar piemiņas plāksnes atklāšanu pie Latvijas armijas austrumfrontes pavēlnieka štāba ēkas (šodien Odzienas ielā 2) 1934. gadā. Uz tām bija ieradies Ministru prezidenta biedrs M. Skujinieks, un Latgales divīzijas komandieris ģenerālis Krustiņš nolasīja Valsts prezidenta A. Kvieša apsveikumu: “Tautas kopības apziņu manifestē tās pateicības un atzinības jūsmas, kas tagad, pēc valsts ievirzīšanas uz iekšējās atdzimšanas ceļa, atspīd vienā pēc otra mūsu novados par prieku viņu atbrīvošanai! 1919. gadā no ārējā ienaidnieka un par godu varonīgajiem atbrīvotājiem. Bet Pļaviņām reizē ar to vēsturisko dienu atceri ir vēl savs izcils lepnums, kas jūsmās paceļ līdz gara diženumam. No turienes nācis toreizējais nacionālās armijas virspavēlnieks cienījamais ģenerālis Baloža kungs, kura rokas vadīti tautas bruņotie spēki atbrīvoja mūsu valsti un kurš arī tagad tieši darbojas atjaunotās valsts vadībā. Tādēļ apsveicu Pļaviņas ar šo laimīgo gadījumu un novēlu svinībām, kuru mērķis ir nostiprināt nākotnei vēsturiska fakta piemiņu, it labi izdoties.”

Viedi vārdi

Uzstādīto plāksni, uz kuras bija rakstīts: “Šai namā 1919. gadā atradās austrumu frontes pavēlnieka štābs, un šeit ģenerālis Jānis Balodis uzņēmās Latvijas nacionālās armijas virspavēlniecību”, iesvētīja Kokneses un Pļaviņu draudžu mācītājs Rozenbergs, sakot ļoti zīmīgus vārdus, ko mums vajadzētu atcerēties mūžu mūžos, jo valstī ir ne tikai pilsoņu tiesības, bet arī pilsoņu pienākums pret valsti: “Ja Dievs ir ar mums, kas tad būs pret mums. Pie jaunās Latvijas šūpuļa bija daudz ienaidnieku, bet Dievs bija ar mums, Dievs bija ar taisno Latvijas lietu un cēla saulītē. Tagad Latvija atjaunota, tai vajadzīgs jauns gars. Mums nav jāprasa — ko Latvija mums dod, bet — ko es tev, dārgā tēvu zeme, varu dot? Uz šīs piemiņas plāksnes esam rakstījuši vīra vārdu, kas ar Dieva palīgu darīja lielas lietas. Lai visiem mums ir kopīgs mērķis: ar Dievu par jauno Latviju!” Pasākums noslēdzās ar piemiņas brīdi un ziedu nolikšanu Pļaviņu kapos.

Staburags.lv ARHĪVS

Godinās karavīru piemiņu un savu vēsturi

Kategorijas