Tagad esam Ķīnā!

2021. gada 18. jūnijs 00:00

(3. turpinājums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags’’ 21. maija numurā.)

Saprotam, ka jāsteidzas uz prāmi — tieši tik negaidīti un tieši tik strauji. Ineta ar Maksimu mums palīdz īstenot šo plānu, ko jaunie noteikumi un dīvainā situācija pasaulē mums pasniedz. No Helsinkiem uz Tallinu prāmji dodas visai bieži, un tie ir arī pieņemamās cenās — lētāko braucienu var atrast par 7 eiro!

Tā nu atvadāmies no Somijas šodien. Lai arī neapskatījām tik daudz, cik gribējās, šis laiks bijis tiešām īpašs, un par to lielākoties jāpateicas mūsu draugiem. Paldies Inetai un Maksimam par ievadīšanu Somijas dzīvē — nedēļas laikā esam uzzinājuši daudz un zinām, ka Somijā noteikti vērts atgriezties!

Jaunākajā ANO ziņojumā norādīts, ka Somija tagad ir vislaimīgākā valsts pasaulē. Ziemeļvalstis tāpat parasti ir augšgalā, bet Somija veikusi lielu kāpumu no piektās uz pirmo vietu.

Sods par ātruma pārsniegšanu Somijā tiek aprēķināts no pārkāpēja kopējiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka miljonāriem var draudēt naudas sods līdz pat 100 000 eiro, ja brauc ātrāk par atļauto ātrumu.

Somijā ir arī pavisam dīvaini sporta veidi, kā, piemēram, sievu nešanas čempionāts, odu medību sacensības un purva futbols. Starp citu, pirmā balva sievu nešanas čempionātā bija sievas svars alū!

Šī valsts ir ezeriem bagāta, un dažkārt to dēvē par “tūkstoš ezeru zemi” — kopumā te ir vairāk nekā 180 tūkstošu ezeru!

Jau zināms, ka Ziemeļvalstis patērē daudz kafijas, un tiek teikts, ka vidējais soms gadā patērē pat 12 kilogramus kafijas! Somi dzer arī daudz piena. Te esot vislielākais piena patēriņš pasaulē uz vienu iedzīvotāju gadā!

Te ir arī ļoti daudz smagā metāla mūzikas grupu. Noteikti atceraties grupu “Lordi”, kas Eirovīzijā uzvarēja ar savu dziesmu “Hardrock Halleluja”. No Somijas nāk tādi mākslinieki kā “Nightwish”, “Apocalyptica” un “HIM”.

Interesanti, ka Somijā saunu ir vairāk nekā automašīnu! Pat “Burger King” ieskrietuvē Helsinkos ir sauna! Arī daba te ir pasakaina. Ziemas laikā te iespējams redzēt ziemeļblāzmu, kā arī piedzīvot polāro nakti! Protams, ir laiks, kad saule īsti nemaz nenoriet!

***

Atgriezušies no Somijas, Laine un Arturs gatavojās braucienam uz Ķīnu. Dokumentu kārtošana paņēma laiku, jo viss nebija tik vienkārši. Vīza, darba atļauja, Covid testi utt.

Jau rakstījām, ka uz Ķīnu mūsu ceļotāji devās no Polijas, tur apciemodami savu draugu Džegošu. Ierodoties Ķīnā, divas nedēļas bija jāpavada karantīnā.

***

Pagājušas gandrīz divas nedēļas Taijuaņas pilsētā, ko līdz šim esam redzējuši, vien skatoties pa logu. Divas nedēļas katram savā istabā — pat īsti neatceramies, kad vēl tik ilgi nebijām viens otru redzējuši! Divas nedēļas kā “all inclusive” ceļojumos, kad paliec vien viesnīcā, ēdienu pienes, ne par ko nav jādomā. Tikai šeit jāmēra temperatūra un jātaisa testi. To gan ir vairāk, kā paredzēts sākumā. Ja katru testēšanas metodi skaita kā atsevišķu, tad esam piedzīvojuši jau septiņas. Divas vēl būs. Kā mūsu draugs, kas nodarbojas ar mikrobioloģiju, saka — šāda testēšana ir aizdomīgi bieži. Droši vien no mums vāc DNS materiālu un tad eksperimentē ar to. Kas zina, Ķīna ne to vien varētu sadomāt.

Tad pārdomājam — kā būtu, ja mēs pēkšņi izlēktu ārā tad, kad tie ēdienu piegādātāji liek paciņas pie mūsu durvīm. Vai sāktu kliegt un skrietu projām? Arča grib uzrakstīt pateicības zīmīti miskastes savācējam, bet tad nominstinās — noteikti nezinātu, ko darīt ar lapeli, uz kuras nepareiziem ķīniešu simboliem būtu uzrakstīts “paldies” — varbūt sadedzinātu uzreiz.

Lēnām sākam pierast, ka nu būs nākamie sarežģījumi. Ķīnā nestrādā ne “Facebook”, ne “Google” (tulkotājs, karte), ne “YouTube”. Bet visu aizliegto jau kaut kā var dabūt — līdz šim taču ar jums, dārgie, sazināmies! Bet ja vien tā būtu tā problēma.

No šejienes plānots tikt ārā sestdien pēcpusdienā. Mēs, ceļotāji būdami, vēlamies izzināt ikvienu vietu, kur esam ieradušies, par spīti tiem, kas Mandžūrijā saka — uz turieni jābrauc “pa taisno”, jo tagad ārzemniekiem Ķīnā grūti, nebūs viegli atrast vietu, kur palikt, nebūs tulkojuma utt. Mēs jau zinām, cik Ķīna ir sarežģīta, un esam gatavi izaicinājumiem. Uz šejieni taču galu galā tikām! Jā, jau 15 vietās atbildēts, ka ārzemniekus nepieņem savos apartamentos, bet mēs nepadosimies. Mēs izpētīsim vietu, kur esam divas nedēļas vērojuši saullēktu caur loga rūti.

Priekšā līdz Mandžūrijai valsts ziemeļos ceļš ir garš. 10 stundu brauciens vilcienā un tad divu stundu lidojums. Nav maziņa tā Ķīna! Mēs pat neesam dienvidos! Un to noteikti var just. Taijuaņā temperatūra nokritusies līdz nullei, Mandžūrijā nākamās nedēļas nogalē naktī mīnus 20 grādi. Ziemu sen neesam pieredzējuši, un tai noteikti nemaz neesam gatavi. Cik labi, ka te ir “Aliexpress”, kas pie durvīm visu noliek pāris dienu laikā.

Priekšā interesantas dienas. Ceram, ka veiksmīgi tiksim ārā no sava ieslodzījuma, ceram, ka izdosies izbaudīt arī pašu ceļu līdz mūsu nākamajai pieturvietai, un ceram, ka šis Ķīnas stāsts būs patiesi aizraujošs. Par to gan šaubu nav!

“Jums ir problēmas.” “Jā, zinām, un lielas.”

Ir pēdējās divas dienas pirms lielās brīvības. Bet vai tā tiešām varētu būt? Beidz, tā taču Ķīna!

Pienāk ziņas no Mandžūrijas — iebraucot jādodas “pa taisno” uz slimnīcu, jāuztaisa tests un 14 dienas jāsēž karantīnā. Jā, atkal karantīna. Atkal telpā. Vēl 14 dienas! Nespējam noticēt. Jautājam zinošākiem ārzemniekiem, kas te jau dzīvo, un viņi saka, ka nav nekāda legālā pamatojuma. Bet, kā Ķīna saka, tā jādara. Izrādās, skolai zvanījis policists un paziņojis, ka “tiem diviem latviešiem, kas drīz ieradīsies, arī te divas nedēļas jāievēro karantīna”. Visi par mums visu jau zina. Arī pilsētiņā, kas atrodas 10 stundu vilciena brauciena un divu stundu lidojuma attālumā.

Pirmā problēma. Nemaz nevar saprast, ar ko lai sāk. 14 dienas karantīnā ir izturētas, vēl 14 dienas Mandžūrijā, bet pa vidu ceļš. Tomēr darba vīzas noteikumi ir tādi, ka 30 dienu pēc ierašanās valstī šī vīza jānomaina pret uzturēšanās atļauju, obligāti. Citādi deportē. Šī apmaiņa jāveic galamērķī, kas ir Mandžūrija. Bet, redz, mēs nekādi neiekļaujamies šajās 30 dienās! Vai pēc mēneša Ķīnas karantīnas mūs sūtīs atpakaļ uz Eiropu? Drīz gan atrodam palīgu caur skolu, un mums sola atrisināt šo situāciju. Kā? To var tikai minēt.

Otrā problēma. Nav QR koda. Jā, Ķīnā, pirmkārt, liekas, ka visiem ir telefons. Bez tā var vienīgi palikt savā kalnu būdelē, jo visādi citādi bez šīs ierīces nevar. Un telefonā katram ir tas veselības kods, kas apliecina, ka esi vesels. Tiklīdz kādā no pilsētām, reģioniem, veikaliem, restorāniem vai kur citur atklāj vīrusu, un esi bijis tam tuvumā (visur šis kods tiek reģistrēts, tāpēc Ķīna zina katru soli katram šeit esošajam cilvēkam, varbūt pat zvēram), kods automātiski paliek dzeltens vai sarkans. Un tad nu jāiet cauri testiem un vēl visādām klapatām. Bet bez šī koda nelaiž ne metro, ne vilcienā, kur nu vēl lidmašīnā. Lai šo kodu dabūtu, nepieciešams Ķīnas bankas konts vai vismaz ķīniešu SIM. Protams, nekā no tā mums nav. Jāpiemin, ka visas lietotnes, veidlapas un viss cits ir tikai simbolu valodā, un aizpildīšana prasa daudz laika. Tikai pēc vairākām stundām saprotam, ka kodu nevaram dabūt, un uz abiem mums vispār ir tikai viens “WeChat” — aplikācija telefonā, bez kuras neviens te neeksistē. Ko darīsim? Kaut kā jau jārisina šīs lietas. Vēl gan nezinām, kā.

Vēl kāda problēma? Mūsu ķīniešu draugi sāk aizbildināties ar to, ka vairs nespēj mums palīdzēt. Arī viesnīcas darbinieki ir nelaimīgi, ka mēs, trīs latvieši, uzdodam 15 jautājumus dienā, un visus par kaut ko tādu, par ko neviens līdz šim nebija iedomājies. Vismaz izspiežam informāciju par to, ka būs mums izturētās karantīnas sertifikāts un negatīvie testu rezultāti. Pagaidām tā saprotam. Un vēl taču jāatrod vieta, kur palikt! Cik labi, ka tas pats ķīniešu puisis Fēnikss, kas Taizemē mūs iepazīstināja ar “WeChat”, ir gatavs zvanīt visām pilsētas viesnīcām. Jaunumi gan slikti, jo visi kā viens ārzemniekus atsakās uzņemt. Nez kā pret mums izturēsies ielās? Bet ir viens dzīvoklis, ko esmu atradusi un rezervējusi, un, ja sākumā vīrs, ar mūsu ķīniešu draugu sazvanoties, saka, nekas tomēr nesanāks, tad ar jauku aprunāšanos Fēnikss mums šo dzīvokli izcīna. Viena nakts, kas nebūs ieslodzījumā. Bet, kā mēs atradīsim īsto vietu, kā sazināsimies ar saimnieku bez SIM, interneta un ķīniešu valodas, tas viss būs pavisam interesanti. Tā taču Ķīna.

Vilciena biļetes internetā nopirkt nevar, bet mūsu draugi Mandžūrijā izpalīdz ar lidmašīnas biļetēm. Tikai pēdējā brīdī uzzinām, ka internetā norādītā cena ir ļoti neprecīza, vēl jāpiemaksā par lidmašīnas degvielu un ļoti daudz par bagāžu. Cik gan izdevīgāk būtu laist ar vilcienu — nekas, ka 33 stundas! Bet, protams, viss jau par vēlu. Tomēr bez QR koda mūs tāpat lidmašīnā neielaidīs. Redzēs, kā būs.Piektdienā atkal klāt ir slimnīcas personāls, un atkal visi pa vienam tiek izsaukti gaitenī. Trīs testi — rīkle, deguns (līdz smadzenēm) un asinis. Arča saka, ejot garām manām durvīm, gribējis pieklauvēt, bet pārdomājis. Ja nu es atvērtu un mēs viens otru redzētu, 14 dienu karantīna būtu jāsāk no jauna. Smieklīgi. Dažreiz.

Tikmēr no Eiropas vēl un vēl lidojumi tiek atcelti. Arī tai pašai “AirChina”, ar ko lidojām. Un tikai tāpēc, ka atklāts kāds “gadījums”. Mēs esam patiesi interesantā valstī. Mēs jau zinājām, kurp dodamies. Bet nezinājām, kā te varētu būt šajā krīzes laikā. Un tikai tagad sāksies īstā Ķīnas izpēte!

(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Tagad esam Ķīnā!

Kategorijas