Komentārs

www.staburags.lv

2021. gada 11. jūnijs 00:00

Iestājoties siltam laikam, sākusies aktīvā peldēšanas sezona. Diemžēl šogad jau Latviju pāršalca ziņa par vairākiem negadījumiem pie ūdenstilpēm, kas prasījušas dzīvības. Kā veicināt drošību uz ūdens?

Jolanta Grugule, Kokneses peldbaseina peldēšanas trenere

— Laikus, jau rudenī, jāsāk bērnu peldētapmācība. Latvijā aktualizē jautājumu, ka peldētapmācībai un baseiniem bērniem jābūt pieejamiem. Lai peldēšana un uzturēšanās būtu droša, bērniem jāsaprot, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Drošības ziņā baseinu nevar salīdzināt ar atklātu ūdenstilpi, taču šeit tiek apgūtas nepieciešamās zināšanas un iemaņas. Skolu programmās nepieciešams iekļaut videomateriālus, ko šobrīd veido Latvijas peldēšanas federācija saistībā ar drošu peldēšanu. Tie palīdzēs bērnam veidot izpratni par to, kā jārīkojas attiecīgās situācijās, kas var gadīties aktīvajā peldsezonā. Tāpat liela atbildība jāuzņemas vecākiem. Nedrīkst bērnus vienus laist vai atstāt pie ūdens. Dzīvoju Jēkabpilī, mums te ir Radžu ūdenskrātuve, kurā visu sezonu strādā glābēji. Neesmu dzirdējusi par nevienu letālu gadījumu šajā pludmalē. Šeit tiek gādāts par peldētāju drošību, kas arī veicina iedzīvotāju pieplūdumu konkrētajai pludmalei. Tāpat svarīgi ievērot pamatnosacījumus un peldēties doties vismaz divas stundas pēc ēšanas, neriskēt, ja ir pārkaršanas pazīmes, kas var ietekmēt peldēšanas sniegumu. Pieaugušie nedrīkst peldēties alkohola reibumā. Galvenais — nepārvērtēt savas spējas. Šobrīd ūdens temperatūra vēl ir salīdzinoši vēsa, lai peldētu lielus gabalus. ◆

Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs

— Līdz pat aptuveni 2008. gadam Aizkrauklē kopš padomju laikiem pilsētas labiekārtotajās pludmalēs peldsezonā strādāja glābēji. Gadu gaitā, optimizējot pašvaldības līdzekļus, glābēju skaits pakāpeniski tika samazināts, līdz likvidēja pavisam. Bijām plānojuši un pat budžetā paredzējuši šovasar izveidot otru pašvaldības policista štata vietu, kas vasaras periodā uzraudzītu drošību pie ūdens. Ņemot vērā teritoriālo reformu un vajadzības, kas gūlās uz pašvaldību budžetu, veidojot jauno novadu, no ieceres nācās atteikties. To varētu īstenot tuvākā nākotnē.

Aizkrauklē nav oficiālas peldvietas, būtībā tās ir labiekārtotas atpūtas zonas. Viens no soļiem, kā veicināt drošību peldsezonā, būtu peldēšanas apmācības realizēšana visiem bērniem. Protams, par sabiedrības drošību pašvaldībai ir jāgādā. Pie pilsētas kultūras nama, kur atrodas arī viena no pieprasītākajām pilsētas peldvietām, izvietota novērošanas kamera. Savukārt pludmalē pie “Kapteiņa krodziņa” uzņēmējs iecerējis novietot nelielu būvi, kurā glabātu SUP dēļus un, iespējams, citus peldlīdzekļus, ko piedāvātu nomai atpūtniekiem. Uz vietas atrastos cilvēks, kas peldlīdzekļus izsniegtu nomai un vienlaikus veiktu peldētāju uzraudzību un gādātu par drošību. ◆

Anželika Legante, mamma no Skrīveriem

— Instrumentu, kā veicināt drošību uz ūdens, ir daudz. Peldvietas pārsvarā izveido un labiekārto pašvaldības. Vajadzētu izveidot arī glābšanas posteni vai vismaz nodrošināt aprīkojumu ar skaidrojošu informāciju, kā, piemēram, glābšanas riņķi izmantot, ja rodas tāda nepieciešamība. Būtu labi, ja peldvietās izvietotu informatīvas plāksnes. Noliekot to degungalā, vismaz 50% uzmetīs tam skatu, izlasīs, un informācija nosēdīsies zemapziņā. Iedarbojas arī masu mediju sniegtā informācija, kad pastāsta par situāciju pie ūdens, kad izglābta bērna dzīvība, un aicina vecākus būt vērīgiem. Ikdienas rūpēs vecāku uzmanība var sarukt, svarīgi noturēt informāciju uzmanības centrā, lai tā visu laiku ir klātesoša un atgādina par sevi. Nozīmīgs ir arī vecāku ieguldījums, ar bērniem jāpārrunā un jāatgādina par drošību pie ūdens. Var izdomāt arī radošus veidus un zināšanas pasniegt ar rotaļām un dažādām aktivitātēm. Citreiz vecāki rīkojas pārgalvīgi un ļauj bērnam ar piepūšamo pūsli ieiet dziļāk, nekā vēlams. Savulaik dzīvoju Jūrmalā, nesaprotu tos vecākus, kas palaiž bērnus ūdenī un paši neskatās. Es kā mamma stāvu blakus un pieskatu visus bērnus, kas ir ūdenī. Bērns neapzinās riska iespējamību, tādēļ vecākam jāuzņemas atbildība un jāgādā, lai atvase ūdenī būtu drošībā. Tāpat nepieciešami izglītojoši materiāli, raksti, bukleti, kas paskaidro dažādu peldlīdzekļu pienesumu, pareizu lietojumu un citus faktorus, kas var ietekmēt drošību uz ūdens. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Komentārs

Kategorijas