Glābjot slīkstošus cilvēkus, svarīga ir katra sekunde

2021. gada 11. jūnijs 00:00

247

Glābjot slīkstošus cilvēkus, svarīga ir katra sekunde

Daugavā šonedēļ notika Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigādes Aizkraukles daļas ugunsdzēsēju glābēju mācības slīcēju glābšanā. Dodoties izsaukumā, dārga ir katra minūte un pat sekunde, tādēļ līdz sīkumam jānoslīpē katra iespējamā epizode. Par to — saruna ar Aizkraukles daļas vada komandieri, glābšanas darbu vadītāju Daini Ozoliņu.
Pie cilvēka jāpiebrauc uzmanīgi

— Ko jūs mācībās darāt praktiski?

— Mūsu rīcībā ir laiva ar motoru, un divi glābēji atsvaidzina iemaņas tās vadīšanā. Lai piebrauktu pie slīkstošā, tas jādara ļoti uzmanīgi un precīzi, jāzina, kad braukt ātrāk, kad lēnāk, un tam vajadzīga laba prasme. Ja ir lieli viļņi, stiprs vējš, tad ir daudz grūtāk nekā mierīgā laikā. Trenējamies cilvēka izvilkšanā no ūdens, iecelšanā laivā, nogādāšanā krastā gan laivā, gan uz glābšanas dēļa. Zinām katru kustību, kas jāveic.

— Cik bieži notiek šādas mācības?

— Mācāmies regulāri. Katru mēnesi mums ir noteikts teorētisko un praktisko nodarbību plāns, jo jāatsvaidzina un jāuzlabo savas zināšanas un iemaņas. Glābšanas darbos uz ūdens vasarā trenējamies divas, trīs reizes, jo ir svarīga katra sekunde, tādēļ noslīpējam komandas darbu, lai, ierodoties notikuma vietā, katrs zinātu savus pienākumus un saskaņoti veiktu visas vajadzīgās darbības cilvēka glābšanai. Uz mācībām izbrauc visa maiņa, seši cilvēki. Ziemā trenējamies cilvēku glābšanai uz ledus. Spējam saprasties arī ar žestiem un īsām komandām un nodarbību laikā to visu uzlabojam.

— Kādus žestus lietojat uz ūdens?

— Piemēram, kad glābējs satver slīkstošo, viņš paceļ roku. Kad izglābtais cilvēks novietots uz peldošā glābšanas dēļa, arī paceļ roku, tas nozīmē, ka citi komandas biedri auklā piesieto dēli ar vinču var vilkt krastā. Reizēm attālums ir tik liels, ka būtu grūti sasaukties, un tas prasa arī vairāk laika nekā žestu izmantošana. Mums ir arī rācijas, lai sazinātos. Auklas garums ir apmēram 300 metru — tik tālu ūdenstilpē var izmantot piesietu glābšanas dēli.

No dīķa izceļ vīrieti

— Kādi ir biežākie slīkšanas iemesli?

— Daudzos nelaimes gadījumos uz un pie ūdens iemesls ir alkohola lietošana, kas rada pārgalvību, un cilvēks vairs nespēj objektīvi novērtēt situāciju, viņš pārvērtē savus spēkus. Cilvēki bieži vien karstās dienās veldzējas ar alkoholiskajiem dzērieniem, un dažs nezina dzeršanas mēru. VUGD pieredze rāda, ka noslīkst arī labi peldētāji, jo mēdz pārvērtēt savus spēkus. VUGD apkopotā statistika rāda, ka vīrieši noslīkst biežāk nekā sievietes, arī Zemgalē pagājušajā gadā lielākā daļa noslīkušo bija vīrieši.

Otrs iemesls ir neprasme peldēt, tikai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs to prot. Dažkārt cilvēki pārāk strauji dodas aukstā ūdenī, un tas var izraisīt krampjus un sirdsdarbības traucējumus. Cilvēki dažkārt noslīkst, izkrītot no laivas, tādēļ ir svarīgi laivā nepārvietoties, neliekties pāri tās malai, kā arī uzvilkt glābšanas vesti. Diemžēl Latvija noslīkušo skaita ziņā ir pirmajā vietā Eiropā, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju. — Pagājušajā vasarā Aizkraukles dīķī noslīka cilvēks, kurš pārvērtēja savas spējas un mēģināja pārpeldēt dīķi. Cik ilgā laikā viņu atradāt?— Toreiz dīķī tika pļautas niedres un ūdens bija ļoti saduļķots, nirām, bet neko neredzējām. Tā kā mūsu daļā nav ūdenslīdēju, viņi uz notikuma vietu izbrauca no Jelgavas. Tomēr noslīkušo atradām paši pēc apmēram četrdesmit minūtēm. Pēc aculiecinieku stāstītā, viņš esot bijis noslīcis apmēram piecus metrus no krasta, bet atradām apmēram trīsdesmit, četrdesmit metru tālāk.

— Kā jūs viņu atradāt, ja neko neredzējāt?

— Laivas enkuru velkot pa grunti šurpu turpu, tas veiksmīgi aizķērās aiz noslīkušā bikšu siksnas, un mēs viņu izcēlām laukā. Diemžēl mediķi konstatēja cilvēka nāvi.

Pēdējā brīdī izvelk no ūdens

— Vai atceraties kādu gadījumu, kad slīcēja glābšanā izšķirošas bija sekundes?

— Tas bija pirms daudziem gadiem ziemā Skrīveru pusē. Dīķī bija ielūzis kāds makšķernieks, ūdens bija ļoti auksts, un cilvēkam ātri zuda spēki, organisms sastinga, viņš nevarēja vairs pakustēties, tomēr vēl pēdējiem spēkiem turējās pie ledus gabala apmēram simt metru attālumā no krasta. Notikuma vietā izmantojām glābšanas dēli un likām lietā irbuļus, lai nokļūtu līdz cietušajam. Kad līdz slīkstošajam cilvēkam bija palikuši tikai divi metri, viņš zaudēja pēdējos spēkus, padevās, atlaida rokas un pazuda zem ūdens. Mans kolēģis Raitis Lavrinaitis zibenīgi iegrūda roku ūdenī, viņu satvēra un izvilka, pēc tam pacēla roku, kas nozīmē — var vilkt krastā, un mēs auklā piesieto glābšanas dēli izvilkām dīķa malā. Vīrieti nodevām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem, kuri jau gaidīja. Toreiz izšķirošas bija tikai dažas sekundes, kuru laikā izdevās izglābt cilvēka dzīvību. Lai šādos gadījumos nezaudētu ļoti dārgo laiku, treniņos noslīpējam visas iemaņas, un katrs zina, kas viņam jādara.

Vienīgais drošības garants — glābšanas veste

— Kādas ir līdzcilvēku lielākās kļūdas, glābjot slīcēju?

— Ja nav pārliecības par savu peldētprasmi, nav gūta apmācība un pieredze cilvēku glābšanā, labāk to nedarīt, jo slīkstošais cilvēks instinktīvi pieķersies glābējam, un var noslīkt abi, tādi gadījumi ir bijuši. Noteikti pirmais un svarīgākais — jāzvana uz 112 un jāsauc palīgā. Pēc tam nelaimē nonākušajam vajag pamest jebko, kam var pieķerties — tukšu plastmasas ūdens pudeli, bumbu, striķi, koka zaru, dēli vai ko tamlīdzīgu. Nevajag teikt, lai kāds no klātesošajiem piezvana uz 112, un pašam mesties peldus ūdenī. Bieži vien tad gadās, ka neviens nepiezvana, tādēļ vajag piezvanīt pašam vai to uzdot kādam konkrētam cilvēkam. Ja nelaime notiek nomaļā vietā, vienu cilvēku vajag aizsūtīt uz ceļa, lai viņš sagaida glābējus un mediķus. Arī bērniem vajag mācīt, ka vispirms ir jāzvana uz 112, tad slīkstošajam jāpamet kāds priekšmets, pašam nav jādodas glābt, bet jāsagaida glābēji un mediķi. Jāatceras, ka slīkšana notiek klusi un ātri, slīkstošais nekliedz un nevicinās ar rokām, jo viņam nav spēka. Lai izvairītos no nelaimes gadījumiem, ieteicams peldēt paralēli krastam dziļumā, kas ir ne vairāk kā līdz krūtīm.

— Vai uzroči bērnus var paglābt no noslīkšanas?

— Tie no noslīkšanas nepasargā, tāpat kā peldriņķi un matrači. Bērni apmēram no piecu gadu vecuma slīkst klusējot, jo saprot, ka izdarījuši ko tādu, kas nav bijis atļauts, piemēram, bez atļaujas devušies peldēt, aizpeldējuši pārāk tālu, un baidās saukt palīgā. Vienīgais drošības garants ir glābšanas veste, kas turēs cilvēku virs ūdens. Esot laivā, veste noteikti jāuzvelk, jo laiva var apgāzties. Bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, glābšanas veste laivā ir obligāta prasība. Tāpat vestes ir obligātas ūdensmotociklistiem, burātājiem. Vestei ir jābūt pareizi uzvilktai un aizsprādzētai.

— Aizkraukles daļā tagad ir drons. Vai esat to izmantojuši arī slīcēju glābšanā?

— Reiz ziemā bija izsaukums, ka Daugavas akvatorijā uz ledus atrodas cilvēks. Kolēģi citā maiņā ar dronu no augšas visu akvatoriju apskatīja, taču neko neatrada, un vēlāk saņēma ziņu, ka cilvēks jau bija devies projām.

— Vai jūs arī protat vadīt dronu?

— Jā, esmu apguvis drona vadīšanas prasmi, nokārtoju eksāmenu. Katrā maiņā ir cilvēks, kas to prot vadīt.

— Glābšanas darbu vadītājam ātri jāpieņem lēmumi. Vai kādreiz neapjūkat?

— Tādēļ jau notiek mācības, zināšanas, un iemaņas atsvaidzinām un papildinām arī kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, lai šādos notikumos ātri varētu pieņemt lēmumus.

Notikuma vietā cenšos ātri izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumu, ja vajadzīgs, iesaistu arī papildspēkus. Dienestā esmu jau 22 gadus, un šajā laikā pieredzēts daudz, notikumi ir dažādi, tomēr situācijas bieži vien ir līdzīgas.

Staburags.lv ARHĪVS

Glābjot slīkstošus cilvēkus, svarīga ir katra sekunde

Kategorijas